Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

Krievijas vadības lēmums atlikt Uzvaras parādi 2020. gadā uz vēlāku laiku šķiet apsvērts un optimāls rūpēs par daudzu tūkstošu cilvēku veselību Covid-19 pandēmijas apstākļos.

1941. gada 10. maijā Rūdolfs Hess viens lidmašīnā ieradās Lielbritānijā. Londona vēl joprojām nav atslepenojusi visus dokumentus par šo notikumu, vienu no Otrā pasaules kara lielākajām mīklām.

Šajā dienā pirms 79 gadiem ar fašistiskās Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai sākās Lielais Tēvijas karš. Tas ilga 1418 dienas un naktis un aiznesa 27 miljonus Padomju Savienības pilsoņu dzīvību.

Baltijas valstu divkosīgās politikas piemēri Otrā pasaules kara priekšvakarā, Vācijas plāni Austrumeiropas teritorijā, Vācijas vadības īpašā attieksme pret igauņu virsniekiem – par to stāsta vēsturnieks Vladimirs Simindejs.

Padomju Savienības, ASV un Lielbritānijas līderi spēja vienoties fašisma draudu priekšā, neskatoties uz dziļajām savstarpējām pretrunām.

Krievijas prezidents savā rakstā pastāstīja par Otro pasaules karu, tā iemesliem un uztveri mūsdienu pasaulē. Viņš aicināja partnerus saglabāt vēsturisko patiesību.

Krievijas līderis skaidri licis manīt, ka Maskava nekad neatzīs Lietuvas, Latvijas un Igaunijas "okupācijas" koncepciju, atzīmēja ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sagatavojis rakstu par Otrā pasaules kara iemesliem, kurā balstās uz retiem arhīvu materiāliem un atslepenotiem dokumentiem.

Aktīvistu atklātie nacistu upuru apbedījumi Moglino koncentrācijas nometnes rajonā apstiprina agrākos vēsturnieku datus: 1941.-1944.gg. nacisti nometnē noslepkavojuši aptuveni trīs tūkstošus cilvēku.

Bendes bija cītīgi un punktuāli, rūpīgi uzskaitīja aizturētos un nošautos. Ne jau tāpēc, ka mīlēja kārtību – viņi cerēja uz prēmijām un palielinātām uzturdevām.

Ja nacisti būtu uzvarējuši, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

Polijas eksperts uzskata, ka patlaban epidēmijas sekas ierobežojušas amerikaņu armijas iespējas, tomēr, pēc viņa domām, būtiskākā ir vairāku manevru atcelšana.

Vācijas ārlietu ministrs Uzvaras dienas priekšvakarā atzina, ka vienīgais kara vaininieks ir Vācija, un visi centieni sagrozīt šī notikuma vēsturi ir "negodīgi".

Maskava apņēmusies sākt nopietnu sarunu ar Vašingtonu par ASV mēģinājumiem izkropļot Otrā pasaules kara iznākumu un PSRS lomu tajā.

Četras dienas nežēlīgu cīņu, tūkstošiem bojagājušo un ilgi gaidītā Uzvara – Reihstāga ieņemšana kļuva par Berlīnes uzbrukuma operācijas kulmināciju.

Krievijas vadība jau vairākkārt negatīvi novērtējusi dažu valstu centienus pārrakstīt vēsturi.

Pārsteidzoša lieta: Siguldā joprojām ir iela, kas nosaukta par godu GIP izlūkam - latvietim, kurš gan nekad nav bijis Latvijā; toties te dzimis un gājis bojā viņa tēvs – Sv. Georga ordeņa kavalieris, Pirmā pasaules kara, Pilsoņu un Lielā Tēvijas kara dalībnieks.

Krievijas prezidents uzsvēra, ka valsts iedzīvotājiem nav un nevar būt nekādas vainas sajūtas.

Uz Brandenburgas vārtiem Berlīnē trīs valodās – krievu, franču un angļu – iegaismojās "paldies" pateicībā par atbrīvošanu no nacisma. Toties Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas Ārlietu ministrijas devušas vaļu daiļradei...