Viedoklis

Alta atklāja: kā PSRS uzzināja par Hitlera plāniem sākt karu

© CC BY-SA 3.0 DE / Bundesarchiv (cropped image)Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers  - Sputnik Latvija, 1920, 04.01.2022
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Jauno, 1941. gadu PSRS augstākā vadība sagaidīja līdz ar ziņām par to, ka hitleriskā Vācija apstiprinājusi kara plānu pret Padomju Savienību.
Šī informācija izrādījās iespējama, pateicoties PSRS kara izlūkošanas izcilajai aģentei, antifašistei Ilzei Štēbei. Vēsturē viņa iegājusi ar operatīvo pseidonīmu "Alta", stāsta RIA Novosti.
Direktīvu Nr. 21 par uzbrukumu un PSRS teritorijas Eiropas daļas ieņemšanu, kas pazīstama kā plāns "Barbarosa", Hitlers parakstīja 1940. gada 18. decembrī. Tā pamatā bija iecere dažu mēnešu laikā, izmantojot Blitzkriegtaktiku, sakaut Sarkano armiju un ieņemt PSRS. Plāns nosaukts par godu Svētās Romas impērijas pazīstamajam imperatoram Frīdriham Barbadosam. Izskatās simboliski, ka imperators pats gāja bojā Trešā krustakara laikā, smagās bruņās tērpies nokrita no zirga, pārvarot upi. Tieši tāpat noslāpa Vācijas iebrukums PSRS, tērps visā Trešā reiha tehniskajā spēkā.

Noslēpums atklājās

Vācijas vadība, plānojot karu ar PSRS, īpašu uzmanību pievērsa dezinformācijai. Hitlerisko specdienestu galvenais uzdevums bija organizēt pasākumus, kas neļautu PSRS vadībai nodkaidrot, kurā brīdī Berlīne galīgi nolems sākt karu pret Padomju Savienību.
Sagūstītā feldmaršala Frīdriha Paulusa nopratināšana - Sputnik Latvija, 1920, 25.11.2021
Pirmo reizi publicēts 1943. gadā feldmaršalam Paulusam iesniegtā ultimāta teksts
Plāns "Barbadosa" tika sagatavots un apstiprināts slepeni – tikai daži cilvēki reiha augstākajās militāri politiskajās aprindās zināja par tā eksistenci. Tāpēc padomju izlūki nevarēja iegūt direktīvas tekstu. Tomēr par milzums svarīgā dokumenta pieņemšanu varēja spriest pēc netiešām pazīmēm, kas atšķīrās no kopainas.
Piemēram, acīs krita Hitlera runa Berlīnē 18. decembrī. Pirms dažiem gadiem Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests līdz ar citiem atslepenotiem dokumentiem par notikumiem kara priekšvakarā minēja fragmentu no Berlīnē dzīvojošo izlūku ziņojuma Maskavai – viņi fiksēja "tektonisku nobīdi" Trešā reiha fīrera uzvedībā.
"Galvenais vērības cienīgais jautājums ir Hitlera uzruna 18. decembrī Sporta pilī par godu piecu tūkstošu vācu oficieru izlaidumam. Aģents Mežzinis ziņo, ka Hitlers uzbrucis "netaisnībai pasaulē, kad 60 miljoniem lielkrievu pieder sestā daļa zemeslodes, bet apmēram 90 miljoni vāciešu mitinās uz zemes gabaliņa. Hitlers aicināja jaunos virsniekus novērst šo netaisnību," teikts ziņojumā.
Советские зенитчики на крыше гостиницы Москва, 1941 год - Sputnik Latvija, 1920, 01.10.2021
Foto
80 gadi kopš kaujas par Maskavu: kā tas notika
Pēc tam gan ārējās, gan kara izlūkošanas dienesti aizvien biežāk sūta uz Maskavu informāciju, kas liecina: Vācija paplašina gatavošanos karam austrumos. Tomēr pirmā informācija par to, ka hitleriešiem ir stratēģisks plāns, Maskavu sasniedza 1940. gada 29. decembrī pa Sarkanās armijas Izlūkošanas pārvaldes kanāliem. PSRS kara atašejs Vācijā Vasilijs Tupikovs ziņoja: aģents Alta informējis, ka Hitlers devis pavēli gatavoties karam ar PSRS un informācija saņemta no cita aģenta – Ārieša (Vācijas diplomāta Rūdolfa fon Šelija).
Ziņojums tika nodots Josifam Staļinam un Vjačeslavam Molotovam, kā arī PSRS aizsardzības tautas komisāram Semjonam Timošenko un Ģenerālštāba priekšniekam Kirilam Mereckovam.

"Ziņo Alta..."

Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes galvenais historiogrāfs Vladimirs Lota savās publikācijās stāstīja, ka 1941. gada pirmajā pusē Alta sūtīja uz Maskavu datus, kas precizēja operācijas "Barbadosa" plānu un Vācija uzbrukuma termiņus, kā arī Treša reiha gatavošanās gaitu.
Naftas ieguve Baku. 1939. gads - Sputnik Latvija, 1920, 22.07.2021
Pasaulē
Anglija un Francija aktīvi gatavojās uzbrukumam PSRS 30. gadu beigās
1941. gada februāra beigās, ņemot vērā Ārieša nodotos datus, Alta vēstīja: "Gatavošanās karam ar PSRS aizgājusi ļoti tālu. Tāpat kā agrāk, valdošās aprindas uzskata, ka karš ar Krieviju sāksies šogad. Tiek veidotas trīs armiju grupas maršalu Boka, Rundšteda un fon Lēba vadībā. Armiju grupa "Kēnigsberga" uzbruks Pēterburgas virzienā, armiju grupa "Varšava" – Maskavas virzienā, armiju grupa "Poznaņa" – Kijevas virzienā. Par uzbrukuma laiku jāuzskata 20. maijs. Ieplānoja kolosāla kauja ar mērķi ielenkt Pinskas apgabalu, iesaistot 120 divīzijas no Vācijas puses. Jau uzbūvēti krievu sliežu ceļam atbilstoši bruņuvilcieni."
1941. gada marta sākumā Alta vēstīja: "Ir pamats uzskatīt, ka uzbrukums Krievijai sāksies tuvākajā nākotnē (nosauc termiņus no 15. maija līdz 15. jūnijam). Stāsta par 120 divīziju savilkšanu Polijā, par bumbvedēju aviācijas dislokāciju agrāk neaizņemtos aerodromos Austrumprūsijā, intensīvu PGA radīšanu Vācijas austrumu pilsētās, kas liecina par gatavošanos kaut kādiem ārkārtas notikumiem. Par to pašu liecina arī lēmums atlikt PSRS un Vācijas robežu nospraušanas komisijas sēdi. Aprīlī tā nenotiks."
Tiekoties ar PSRS kara izlūkošanas darbinieku 1941. gada 7. jūnijā Alta pastāstīja, ka Vācijas valdības aprindās "uzmanības centrā ir jautājums par Krieviju. (..) Fakts, ka pret Krieviju vērstās kampaņas termiņi atlikti pēc 20. jūnija, ko skaidro lielie materiālie zaudējumi Dienvidslāvijā. Neviena informētā instance nešaubās, ka karadarbība pret Krieviju būs."
Мобилизация. Колонны бойцов движутся на фронт. Москва, 23 июня 1941 года. - Sputnik Latvija, 1920, 27.06.2021
Viedoklis
"To vācieši negaidīja": kas notika Lielā Tēvijas kara pirmajās stundās
Lota stāstīja, ka 1941. gada 20. jūnijā Alta atkal tikusies ar Ārieti un viņš ziņojis: Vācija ir gatava karam pret PSRS un uzbrukums notiks tuvāko divu diennakšu laikā. Alta ar noteiktu signālu izsauca uz tikšanos padomju izlūku. 21. jūnijā viņš neieradās, sieviete nolēma aiziet līdz PSRS vēstniecībai un noskaidrot, kas noticis. Diplomātiskās pārstāvniecības rajonā Alta ieraudzīja, ka ēku un visas tuvākās ielas novēro gestapo aģenti. Tāpēc Alta nodomāja, ka uzbrukums PSRS ir nenovēršams un notiks tuvākajā laikā.
Nākamajā dienā Ilze Štēbe pa radio izdzirdēja, ka Vācija pieteikusi karu Krievijai. Alta noteica: "Tas tomēr ir noticis," un ieraudājās.
Arī pēc kara sākuma sieviete pildīja centra uzdevumus smagos apstākļos, gestapo aģentu ielenkumā. No kontaktiem ar gestapo viņa izvairījās, pateicoties savai attapībai un iegūtajām iemaņām. Taču Vācijas pretizlūkošana, izmantojot pārtvertās radiopārraides, pakāpeniski izsekoja Altu un arestēja Ilzi Štēbi 1942. gada septembrī, dienā, kad viņai vajadzēja saderināties ar līgavaini. Decembrī viņu līdz ar citiem PSRS atbalstītājiem sodīja ar nāvi. Viņai piesprieda giljotīnu.
Tomēr Alta paspēja uzzināt, ka viņas bīstamais darbs nav bijis velts – šajās dienās Sarkanā armija pie Staļingradas jau ielenca vērmahta 6. armiju, ko komandēja feldmaršals Pauluss. Līdz 6. armijas sagrāvei, kas iezīmēja lūzuma punktu karā, atlika pavisam īss brīdis.
Президент России возложил цветы к Могиле Неизвестного Солдата
 - Sputnik Latvija, 1920, 23.06.2021
Video
Kā sākās karš: Brestas cietoksnis pirmais saskārās ar ienaidnieka triecienu
Ziņu lente
0