Krievijā

Krievijas FDD publicējis ziņas par vērmahta slepkavu noziegumu izmeklēšanu

© Sputnik / Борис ИгнатовичОсвобождение нацистского концентрационного лагеря Освенцим (Аушвиц) войсками 1-го Украинского фронта во взаимодействии с войсками 4-го Украинского фронта в ходе Висло-Одерской операции
Освобождение нацистского концентрационного лагеря Освенцим (Аушвиц) войсками 1-го Украинского фронта во взаимодействии с войсками 4-го Украинского фронта в ходе Висло-Одерской операции - Sputnik Latvija, 1920, 13.11.2021
Krievijas Federālais drošības dienests publicējis dokumentus, kuri demonstrē, kā starp Lielā Tēvijas kara laikā starp vācu karagūstekņiem tika identificēti noziedznieki.
RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Krievijas Federālais drošības dienests publicējis atslepenotos arhīva dokumentus, kas stāsta par to, kā PSRS starp vācu karagūstekņiem atrada soda vienību dalībniekus, kuri piedalījās civiliedzīvotāju genocīdā Lielā Tēvijas kara gados, stāsta RIA Novosti.
Dokumenti atspēko vācu vēsturnieku aprindās izplatīto versiju par to, ka vērmahta vienības neesot saistītas ar slepkavībām un kalpojušas vienīgi militārajiem uzdevumiem.
© ФСБ России Viens no dokumentiem, kas stāsta, kā PSRS starp vācu karagūstekņiem atrada slepkavas, mierīgo iedzīvotāju genocīda dalībniekus
Один из документов, рассказывающих о том, как в СССР среди немецких военнопленных находили карателей, участвовавших в геноциде мирных жителей в Великую Отечественную войну - Sputnik Latvija, 1920, 12.11.2021
Viens no dokumentiem, kas stāsta, kā PSRS starp vācu karagūstekņiem atrada slepkavas, mierīgo iedzīvotāju genocīda dalībniekus
"Fakti apliecina pretējo: hitleriskās armijas karavīri, kas iebruka PSRS teritorijā, apzināti un bez sirdsapziņas pārmetumiem pildīja savu komandieru noziedzīgās pavēles un masveidā nogalināja neapbruņotos padomju pilsoņus, neskatoties uz savu upuru dzimumu un vecumu," konstatēja FDD Sabiedrisko sakaru centrs.

Slepkavu meklēšana

Kara sākumā PSRS Valsts aizsardzības komiteja uzdeva valsts drošības iestādēm operatīvi apkalpot karagūstekņu uzturēšanas vietas, lai savāktu informāciju par ienaidnieka specdienestu kaitīgo darbību, kā arī okupantu un to līdzskrējēju pastrādātajiem noziegumiem.
Jau 1941. gada augustā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts izveidoja Karagūstekņu un internēto lietu pārvaldi (KILP), kas nodarbojās ar soda vienību dalībnieku, sagūstīto sarkanarmiešu un civiliedzīvotāju slepkavību aktīvu dalībnieku un teroristu meklējumiem starp karagūstekņiem, arī bijušo vērmahta karavīru starpā. Darba apjoms strauji pieauga 1943. gadā, kad gūstā sāka padoties desmitiem tūkstošu pretinieka kareivju un virsnieku.
Яма стала могилой для тысяч людей: захоронение времен войны нашли под Минском - Sputnik Latvija, 1920, 23.10.2021
Video
Pie Minskas atrastas fašistu upuru mirstīgās atliekas
1944. gada janvārī KILP izdeva direktīvu, kas paredzēja veltīt īpašu uzmanību zvērību dalībnieku atrašanai. Īpaši rūpīgi vajadzēja pārbaudīt agrākos SS, trieciena vienību (SA), speciālo apsardzes un soda vienību locekļus, policajus, slepenās lauka žandarmērijas, gestapo darbiniekus un koncentrācijas nometņu darbiniekus.
1944. gada sākumā KILP sistēmas 52 iestādēs atradās vairāk nekā simt tūkstoši bijušo pretinieka armijas kareivju, bet 1945. gadā viņu skaits sasniedza 1,6 miljonus. KLIP operatīvo darbinieku savāktās liecības par okupantu zvērībām PSRS teritorijā tika izmantotas 16 atklātos tiesas procesos pret kara noziedzniekiem. Vienlaikus lielāko daļu tamlīdzīgu lietu izskatīja tribunāli.

Padomju cilvēkus uzskatīja par vergiem

Patlaban atslepenotie materiāli spilgti atspoguļo KILP operatīvo darbinieku savāktos faktus par vācu karagūstekņu noziedzīgo darbību dienesta laikā vērmahtā.
Starp šiem dokumentiem, piemēram, ir Baškīrijas APSR IeM KILP 1. nometnes nodaļas memorands aģentūras lietā "Šakāļi", kuras ietvaros tika pārbaudīti 299. kājnieku divīzijas 550. bataljona vācu kareivji, ko Sarkanā armija sagūstīja 1944. gada jūnija beigās Baltkrievijas uzbrukuma operācijas laikā Borisovas pilsētas apkaimē.
Финский концентрационный лагерь в городе Медвежьегорске - Sputnik Latvija, 1920, 02.06.2021
Krievijas FDD publiskoja dokumentus par nacistu zvērībām Brjanskas apgabalā
Tajā iekļauti izraksti no noziegumu dalībnieku liecībām. Piemēram, oberjefreitors Ervīns Štains 1945. gada 15. decembrī stāstīja: "Es dienēju 55. bataljona soda rotā. Būdami PSRS teritorijā, mēs nodarbojāmies ar sodīšanu. Reiz, atkāpjoties no Orlas virzienā uz Žlobinas pilsētu, mūsu rota sadedzināja apmēram 15 ciemus. Ciemi tika dedzināti ar degošo ložu palīdzību, pārsvarā – naktīs, turklāt mēs nošāvām civilos padomju pilsoņus, neskatoties uz dzimumu un vecumu, bet jauniešus dzinām darbos."
Štains lēsa, ka viņi nošāvuši apmēram tūkstoti cilvēku.
"1943. gada septembrī mēs nodedzinājām vienu ciemu, apmēram 500 civiliedzīvotājus, kuri gribēja glābties bēgot, mēs nošāvām. No viņiem es personīgi nošāvu 20 cilvēkus. 1943. gada septembrī mūsu rota Gomeļas rajonā nodedzināja apmēram 30 ciemus. Pagrabos paslēpušos civilos mēs iznīcinājām ar rokas granātu palīdzību. Es personīgi nodedzināju desmit mājas, un nevaru pateikt, cik daudz cilvēku gāja bojā mājās," viņš piebilda.
Cits lietas "Šakāļi" figurants, oberjefreitors Rihars Langners 1946. gada 16. martā liecināja, ka "aktīvi piedalījies visās iepriekšminētajās zvērībās un pats atņēmis lopus un pārtikas produktus iedzīvotājiem, lauzis mājas blindāžu nocietināšanai, dzinis civiliedzīvotājus aizsardzības rajonu būvdarbos, pie tam pielietojot spēku un ieročus".
"Mani neinteresēja sekas, jo es uzskatīju, ka krievi ir zemāka rase – vergi," atzinās Langners.

Grāvis tūkstošiem nogalināto

Laikā, kad 550. bataljons atkāpās no Vitebskas uz Oršu, vācu zaldāti pa ceļam nodedzināja visas apdzīvotās vietas, dzina uz aizsardzības rajonu būvdarbiem visus iedzīvotājus. Daudzi no viņiem gāja bojā uzlidojumos un artilērijas apšaudēs, piebilda Langners. Viņš stāstīja, ka ciemi pārsvarā tika aizdedzināti naktīs, nevienu nebrīdinot. Cilvēkus, kuri mēģināja glābties, nošāva. Galu galā 550. bataljons iznīcināja apmēram 100-120 apdzīvotās vietas.
Ветеран ВОВ Илмарс Путеклис - Sputnik Latvija, 1920, 18.05.2021
"Sliežu kara" dalībnieka atmiņas: kā cīnījās latviešu partizāni
Izmeklēšanas laikā vācu karagūstekņi sīki stāstīja par viņu dienesta biedru dalību masu slepkavībās un laupīšanās, par virsniekiem – majoru Mihelsu un kapteini Bērensu, kuri devuši noziedzīgās pavēles.
To apliecina arī materiāli, ko ciemu un pilsētu komisijas savāca, lai fiksētu okupantu zvērības. Piemēram, Vitebskas rajona komisijas akts no 1945. gada 23. marta:
"Hitlerieši, iebrukuši kā mēra orda, sadedzināja visas ēkas līdz pēdējai, aizdzina visus lopus, ziedošus kolhozus pārvērsta par gruvešiem un krāsmatām. Civiliedzīvotāju masu slepkavības īpaši parādīja hitlerisko bandītu zvērīgo dabu," atzīmēts dokumentā.
Jelaginas lauku padomes Sebjahas ciema okupācijas laikā vietējais grāvis pārvērtās par kapsētu, kur viņi sameta nošauto, nogalināto, nomocīto cilvēku līķus. Tas bija nepilnu puskilometru garš, divus metrus garš un tikpat dziļš nocietinājums.
Нюрнбергский процесс (20 ноября 1945 г. - 1 октября 1946 г.) - Sputnik Latvija, 1920, 09.05.2021
Nacistu bada plāns: "Ja iznīcināsim 30 miljonus slāvu, visi vācieši būs paēduši"
"Laikā no 1941. līdz 1943. gadam vācu slepkavas saveda šurp automašīnās un nošāva vairāk nekā astoņus tūkstošus cilvēku – karagūstekņus un civiliedzīvotājus, bērnus, sirmgalvjus meta grāvī un apraka dzīvus, bet pēc tam šiem kapiem pāri vairākkārt pārbrauca vācu kravas mašīna," teikts aktā.

Asiņainais ceļš no Ukrainas uz Kaukāzu

Baškīrijas APSR IeM KILP 130. nometnē tika ierosināta aģentūras lieta "Slepkavas" pret vērmahta 46. kājnieku divīzijas kareivjiem, kas piedalījās padomju pilsoņu zvēriskajās slepkavībās 1942.-1943.gg.
Izmeklētāji saņēma ziņas par civiliedzīvotāju un partizānu masu slepkavībās Kerčas rajonā, Tuapses, Krivojrogas, Barvenkovas, Dņepropetrovskas un citu pilsētu rajonā.
Piemēram, 1946. gada 24. oktobrī oberjefreitors Simons Karmanns pastāstīja, ka viņa armijas daļa nošāvusi aptuveni 12 tūkstošus padomju pilsoņu.
Первое крупное поражение Гитлера в Великой Отечественной войне: битва за Москву - Sputnik Latvija, 1920, 06.12.2020
Video
Hitlera pirmā lielā sakāve Lielajā Tēvijas karā: kauja par Maskavu
"Es pats Kerčas pilsētā nošāvu 56-80 cilvēkus," viņš atzinās.
Uzbrukuma laikā 1942. gada maijā hitlerieši slepkavoja partizānus, kas mita katakombās divu kilometru attālumā no pilsētas. Tur bija nošauti vairāki tūkstoši cilvēku, piebilda Karmanns.
Pēc tam, 1942. gada septembrī, daļa, kurā viņš dienēja, pārvietojās līdz Maikopas pilsētai, kur Sarkanā armija vāciešus apturēja un vēlāk piespieda atkāpties. 1943. gada janvārī, atkāpjoties no Krasnodaras novada, hitlerieši apšāva civiliedzīvotājus, kuri atteicās evakuēties.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала