Oksana Piha

Valdība ilgi domāja, vai tik nevajadzētu paturēt tos 500 eiro, ko plānots izmaksāt par katru bērnu valstī, jo politiķiem šķiet, ka iedzīvotājiem ir bēdīgi ar finansiālo pratību. Kā nu ne! Par kādu pratību var būt runa, ja jūs nekad neesat mēģinājuši apgūt miljonu eiro?

Latvijas valdība ievieš un atceļ ierobežojumus, cilvēki dusmojas, valsti šūpo no vienas puses uz otru. Te pēkšņi radušās domas – vai tik ne reptiļveidīgie komandē? Ak nē, šī teorija jau novecojusi.

Finanšu sektora tīrīšanas gaitā Latvijā ir izlidojusi no pasaules biznesa arēnas. Šķiet, tagad no iespējamajiem partneriem visā pasaulē tai palicis tikai viens variants – Vatikāns.

ES vispārējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni paredz, ka Latvija pārvērtīsies par dabas rezervātu, "Baltijas gāršu". Daudziem Latvijā tomēr tāds scenārijs nepatīk, un kritika izskanējusi Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē.

Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Namaste zem tilta, tīrība – koronavīrusa ķīla un premjera matu želeja – ārkārtējās situācijas režīma grimases.

Pirms nedēļas Latvijas Banka līdz ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru paziņoja: cilvēki redz, ka nauda valstī ir, tomēr līdz viņiem nenonāk. "Ei, jūs tur, vai tad jums nepielec?"

Igaunijas premjers Jiri Ratass apsveica valsts iedzīvotājus, uzrunājot viņus arī krievu valodā, un cilvēcīgi novēlēja viņiem veselību un prieku. Varētu šķiet, ka tas nav nekas īpašs, jo ceturtdaļai valsts iedzīvotāju šī valoda ir dzimta.

Ja anarhija ir kārtības māte, tad "komandanta stunda" var kļūt par visatļautības tēvu, vismaz Latvijā. Mēģināsim noskaidrot, kāpēc.

Nesen Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns salīdzināja Latvijas līderus ar klauniem, bet prezidentu Egilu Levitu – pat ar Donaldu Trampu (šajā vietā vismaz vienam no abiem vajadzētu apvainoties)...

Kā "Okupanta brokastis" no Nacionālā mākslas muzeja Rīgā padzina neomulīgo realitāti un kā krievu mākslinieki aizvākti prom no "dziļās jēgas".

Kas un kāpēc nodevis specdienestiem krievvalodīgos žurnālistus un kad gandarījumu un eiforiju par sekmīgo operāciju nomainīs nepatīkams pārsteigums.

Runa ir par akūtiem meliem, kas pakāpeniski kļūst hroniski. Komplikācijas sākušās valdības kabinetos un izpletušās plašumā, jo daudzi slimības izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi māca cilvēkus melot un izlocīties.

Ja Covid-19 pandēmija Latvijā nonāks tiktāl, ka slimnīcās pietrūks vietu un iekārtu, nāksies šķirot cilvēkus "perspektīvajos" un "neperspektīvajos". Vai šķirot pēc valsts valodas zināšanām? Citādi tak vēl, nedod Dievs, būs jāatdod dzīvība "okupanta" labā!