Oksana Piha

Manikīrs, permanents, fitness un nelatviešu bārddzinis ierakumu "šajā pusē" Latvijā: NATO rosina skaistuma cīņas.

Pēdējā laikā Latvijā mājo atriebības gars, kurš pāriet revanšismā, turklāt absolūti dažādās un savā starpā nesaistītās jomās.

Latviešu valoda ir skaista, melodiska, it kā ar nodomu domāta dziesmām. Visu cieņu. Taču vai valodu iespējams uzskatīt par pašpietiekamu, ja nav iespējams tajā nodrošināt saziņu visās iespējamās cilvēka darbības sfērās?

Ušakovs pametis kaķus un aizbraucis uz Briseli, "Saskaņas" deputāti sakašķējušies visu acu priekšā. Ko iesākt krievvalodīgajam vēlētājam?

Uz zemes ir daudz kā tāda, ko vajag pasargāt no nekaunīgiem skatieniem, savtīgas iekāres, ļaunprātīgām intrigām. Neviens neapšauba to, ka pie telpas, kur glabājas zelts un briljanti, vajadzīga apsardze. Pie tam cilvēki jūtas drošāk, ja tiek apsargāti noziedznieki.

Kāpēc jāizvēlas tie, kas acīmredzami nav pelnījuši labi apmaksātu un vieglu darbu uz Eiropas nodokļu maksātāja rēķina? Galu galā, sarīkojam loteriju un izspēlējam tās astoņas vietas, kas šogad pienākas Latvijai, visu tās iedzīvotāju vidū.

Kādas spēles spēlē Latvijas ministri, kas ir Visaptverošās aizsardzības sistēma un vai kara gadījumā pretošanos ienaidniekam jāizrāda tikai patriotiem vai arī "nepatriotiem" arī jāstājas to rindās.

Liekas, ka latviešu partiju karš ar "Kremļa partiju" "Saskaņu" par Rīgu iegājis izšķirošajā, nopietnākajā fāzē. No pārmetumiem Rīgas domes opozīcijas partijas pārgājušas pie infrastruktūras objektu sagrābšanas.

Latvija centīgi pūlas iznīdēt ieradumu runāt krieviski. Tomēr pagaidām vēl nav izdevies izcīnīt galīgo uzvaru. Šķiet, tagad mēģinās vismaz kaut ko nopelnīt.

Nesen prezidents Raimonds Vējonis autoritatīvi paziņoja, ka vispār Latvijas krievi ir lojāli, bet Kremlis viņus ietekmē.

Ļoti bieži runā par Krievijas Federācijas kārtējo neuzvaramo ieroci. Super-hiper-mega-raķeti. Jeb kaut kādiem tur kiberpingvīniem. Taču mums ir tapis zināms par patiešām grandiozu Krievijas karavīru viltību, kurš spēj izsvītrot visāda veida iespējamā pretinieka tehnisko, dzīvā spēka un skaistuma priekšrocību.

Godīgi sakot, man savulaik lika stipri aizdomāties plāni piebūvēt klāt okupācijas muzejam Nākotnes māju. Liekas, būtu jābēg no šī okupācijas, nolādēt, uzspļaut virsū, nomīdīt ar papēdi un aizmirst. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašu latviešu loma šajā stāstā biežāk neiekļaujas upura lomā un ir visnotaļ divdomīga.

Stāsta, ka vēsturi varo pārrakstīt, bet ģeogrāfiju – ne... Tiesa, varbūt nav vērts sasteigt tādus slēdzienus.

Sākt naftas ieguvi vai piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai: kā Latvija plāno iezāģēt savai varenajai kaimiņienei – Krievijai.