Viedoklis

Manevri Rīgā – mācība krievvalodīgajiem!

© Sputnik / Sergey MelkonovNATO karavīri Rīgā
NATO karavīri Rīgā - Sputnik Latvija, 1920, 15.09.2021
Žurnāliste Agnese Margēviča savā kārtējā rakstā "Diena" ar sirdsskaidru vientiesību atklājusi kara noslēpumu. Jā, tas jau visiem zināms, tikai nav pieņemts par to runāt.
Neviennozīmīgā reakcija pēc militārajām mācībām "Namejs 2021" Rīgas ielās spilgti apliecina, priekš kam tādas mācības vajadzīgas, pārliecināta autore. Ne velti tās aprakstītas kā gatavošanās karadarbībai ar hibrīdkara elementiem. Tādā karā uzvaru nevar izcīnīt tikai ar ieročiem vien, un bez iedzīvotāju atbalsta un izglītotības tādā karā neuzvarēt un – pats galvenais! – to nenovērst, raksta žurnāliste.
Sociālajos tīklos izplatījušies kadri ar raudošiem mazuļiem un pārbiedētām mammām, kas vēl nav pieraduši pie bruņotu kareivju pārvietošanās ielās un šāvienu skaņām. Uz video, raksta Margēviča, acumirklī reaģējusi virkne "viedokļu līderu", kuri vienmēr gatavi celt traci par jebkuru tēmu, lai tikai apmulsinātu sabiedrību un veicinātu plaisu, neuzticēšanos, šaubas, protestus un visu to sliktāko attiecībās starp varu un tautu.
Эстонские военные на учениях Trident Juncture. Архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 12.09.2021
Baltijā
Tas ir citādi: Igaunijas armijas komandieris "skaidro" KF un NATO manevru atšķirības
Šogad, turpina Margēviča, "Nameja" organizētājiem nevar pārmest informācijas trūkumu par mācību norisi pilsētā. "Ja tiks izmīdīta kāda mārtiņrožu dobe vai izbraukāts ceriņš, – armija vienmēr visu sakops un, ja vajadzēs, kompensēs," apgalvo autore. Tomēr paziņots nav gluži viss, un to nu žurnāliste apņēmusies labot. Līdz galam nav bijis skaidrs, kas slēpjas aiz jēdziena "hibrīdkarš", daudziem tas nav saistīts ar reālu karadarbību.

Kam skanēs zvans

Tāpēc jau bija vajadzīga bruņotu karavīru skraidīšana pilsētas ielās, izmantojot aizsegam māju stūrus un skaļie "pif-paf" – lai visiem būtu skaidrs, ka mācības domātas gadījumam, kad ienaidnieks jau ir ielās, bet grūti identificējams un manāms. Vēl vairāk, to atbalsta, iespējams, promaskaviski noskaņota vara (diez, vai tas nav mājiens par agrāko Rīgas domi ar "Saskaņu"vadībā) vai politiskas partijas, kā arī daļa "alternatīvo faktu valstībā" dzīvojošas sabiedrības. Savukārt apzinīgu Latvijas pilsoni nevarētu satraukt bruņotu kareivju ("mūsu karavīru", uzsvēra Margēviča, - Latvijas vai sabiedroto valstu) pārvietošanos Rīgas ielās.
NATO karavīri Rīgas centrā - Sputnik Latvija, 1920, 14.09.2021
Latvijā
Garāmgājēji mūk malā, bērni raud: karavīri sarīkojuši šaušanu Rīgas ielās
Tomēr autore vēlreiz apliecina: tāds atklāts scenārijs mācību organizatoriem neesot viegla izvēle, it īpaši tagad, gadu pirms Saeimas vēlēšanām, pēc nacionālā sastāva un dažādu sabiedrības grupu izmantotās informatīvās telpas neviendabīgā valstī, kur sabiedrība ir neapmierināta ar jebkādiem varasvīru soļiem un lēmumiem.
Tāpēc reakcija uz pilsētas manevriem – "gan dabisko, neviltoto, gan uzspēlēto un mākslīgi musināto – mūsu drošības ekspertiem un militāristiem vajadzētu uztvert kā neplānotu bonusu pēcmācību analīzei, jo arī daļu no šīs reakcijas var uztvert kā hibrīdkara elementu", noslēgumā pārliecināti apgalvo žurnāliste.

Piektā kolonna, līdzināties! Mierā!

Kaut kur kaut kas tāds jau ir dzirdēts. Ak jā, savulaik, pēc referenduma par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu režisors Alvis Hermanis izteicās, sak, tagad mums ir piektās kolonnas saraksts – tie, kuri atbalstījuši valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tagad – tas pats. Piektā kolonna ir kā uz delnas! Tie, kas sociālajos tīklos dusmojās par šaušanu pie bijušā kinoteātra "Pionieris" un Aizsardzības ministrijas. Un, protams, tas mazulis, kas video ierakstā raudāja bailēs, kad trīs metru attālumā no viņa sāka "paukšķēt" automātiskā šautene un ložmetējs. Galu galā, pareizam bērnam no pareizas ģimenes, dzīvojošas pareizā informatīvajā burbulī, tādā situācijā ne prātā nenāks raudās – viņam jāpriecājas un jāsit plaukstiņas.
Nav jau pirmā reize, kad pie mums izpļāpā kara noslēpumu par krievvalodīgo lomu un vietu nākotnes hibrīdkaros. Deputāts un bijušais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis radio Baltkom paziņoja, ka saskaņā ar likumdošanu kara laikā nepilsoņi nevar dienēt armijā, tomēr viņiem var uzticēt kaut kādus pienākumus – palīdzēt armijai un ražošanai kaut kādos jautājumos utt. Nepilsoņi nevar dienēt bruņotajos spēkos tagad un tieši tāpat nevarēs arī kara laikā.
Американские военные передают привет - Sputnik Latvija, 1920, 31.08.2021
Latvijā
Uz veselu mēnesi Latvija pārvērtīsies par NATO poligonu
Vēl viņš norādīja, ka militāra konflikta gadījumā Latvijas teritorijā, ar nepilsoņiem, draudzīgu valstu pārstāvjiem, nebūs nekādu grūtību. Bet ko iesākt ar citiem nepilsoņiem, kuri pārstāv "nedraudzīgas" valstis?
Spolītis uzsvēra: ja viņi ir mūsu pretinieki, varam runāt par viņu internēšanu un izolēšanu noteiktā vietā, stāstīja Gorod.lv, atsaucoties uz radio Baltkom.
Protams, ar karavīra zābaku sadauzītu puķupodu var salīmēt vai aizvietot. Bet salīmēt savstarpējas neuzticības sašķeltu sabiedrību tik vienkārši vis nesalīmēsi.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала