Irina Alksnis

Pats interesantākais stāstā par aizliegumu Vladimiram Solovjovam iebraukt Latvijā ir uzvērti melīgais iegansts, ko izraudzījusies valdība. Proti – Krievijas žurnālists it kā slavējot nacismu.

Nesen Eiropas Parlamentā sākās diskusija par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tās plānots izskatīt 22. februārī EP sēdē.

Vai tiešām Krievijā nav tehnoloģisko sasniegumu, kas spētu pārsteigt Rietumus? Varbūt Rietumi paši cenšas nemanīt tās sasniegumus, līdz dzīve iebakstīs ar tiem degunā, turklāt ar tādu spēku, ka ignorēt vairs nepavisam nav iespējams?

Pat ņemot vērā visus mūsdienu Krievijas trūkumus un problēmas, sabiedrība vairs nevēlas atgriezties tur, kur bija tik daudz vardarbības, asiņu un bēdu.

Var jau diskutēt par to, kādi bija Berlīnes mērķi, nākot klajā ar fantastisko stāstu par blogera saindēšanu ar "Novičok". Tomēr jau redzams, ka viņiem nebija nodoma sagraut sadarbību ar Maskavu.

Problēmas nebeidzas pie plaisas "nabagās valstis – bagātās valstis". Vēl vairāk, tās ir sekundāras, jo pati galvenā sadursme par vakcīnu ir izvērsusies Rietumos.

Savā inaugurācijā Džo Baidens saņēma ne visai patīkamu dāvanu no ASV galvenā partnera — Vācijas. Tā ir rūpīgi iesaiņota un ar lentīti pārsieta problēmu kvintesence, ar kurām būs jānodarbojas jaunajai administrācijai.

Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Ļoti interesanti: mūsu acu priekšā Rietumos pilnībā mainās attieksme pret Krievijas sasniegumiem Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu izstrādes jomā.

2021. gada 1. janvārī tieši pusnaktī pēc Centrāleiropas laika Lielbritānija galīgi pameta Eiropas Savienību, un jau pēc minūtes Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena publicēja tvītu: "Skotija drīz atgriezīsies, Eiropa. Neizslēdz gaismu."

Pēdējos gados Eiropas Savienībā pieaug iekšējā turbulence: palielinās valstu — finanšu palīdzības saņēmēju — pretenzijas, palielinās Eiropas normu neievērošanas gadījumi, pat izskan draudi sekot Londonas pēdās.

Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu cerībā, ka problēma pati atšķetināsies. Tagad parādījusies motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Polijas vadība uzzinājusi pārsteidzošu lietu: izrādās, neviena "baltā josla" nav mūžīga. Labvēlīgi apstākļi beidzas agri vai vēlu.