https://sputniknewslv.com/20220624/eiropas-laiks-tuvojas-beigam-22081906.html
Eiropas laiks tuvojas beigām
Eiropas laiks tuvojas beigām
Sputnik Latvija
Pēc specoperācijas sākuma proatlantiskie Eiropas elites elementi vienojušies mežonīgā rusofobijas lēkmē. Šķiet, viņi noticējuši, ka "ellīgās sankcijas" dažu... 24.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-24T13:15+0300
2022-06-24T13:15+0300
2022-06-24T13:15+0300
pasaulē
krievija
ukraina
eiropas savienība
asv
lielbritānija
ekonomika
krīze
enerģētika
gāze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/444/75/4447502_0:160:3073:1888_1920x0_80_0_0_bda02416dfa98c031f03f98a760a8334.jpg
Nesen Ukrainas delegācijas vadītājs pārrunās ar Krieviju Dāvids Arahamija intervijā "Amerikas Balsij"* paziņoja, ka pie pārrunu galda Kijeva varētu atgriezties augusta beigās. Viņš uzskata, ka tobrīd Kijeva plāno pretuzbrukumu, kas pastiprināšot tās "pozīciju pārrunās". Politiķis pie tam uzsvēra, ka Ukraina nepieļaus "teritoriju zaudēšanu, tas nav iespējams juridiski".Nav ne mazāko šaubu – Arahamijas izteikumi cieši saistīti ar nesenajiem notikumiem un vienlaikus tas ir atklāts izsmiekls par Eiropu un tās līderiem, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.Vajadzētu vēl atgādināt, ka 17. jūnijā, nākamajā dienā pēc Vācijas, Francijas un Itālijas vadītāju (viņiem pievienojās arī Rumānijas prezidents) vizītes Kijevā turp pēkšņi atskrēja britu premjers. Negaidītā brauciena atminējums, šķiet, ir vienkāršs.Rietumu mediji stāstīja, ka, neskatoties uz publiski pausto atbalstu Kijevai, Makrons, Šolcs un Dragi aiz slēgtām durvīm mēģināja pārliecināt Zeļenski sēsties pie pārrunu galda ar Krieviju.Savukārt Londona pieturas pie radikāli "kareivīgas" pozīcijas. Tāpēc ir skaidrs, ka britu premjers metis visu pie malas un devies uz Kijevu, lai pārliecinātos, ka ES pārstāvjiem nav izdevies iedvest Ukrainas varai miermīlību vai vismaz aizsniegties līdz veselā saprāta kripatiņām viņu galvās.Arahamijas izteicieni apstiprina, ka Džonsona bažas bija liekas: Kijeva vēl aizvien ir gatava karot līdz pēdējam ukrainim.Pie tam pašreizējā situācijā galvenais mērķis ir Eiropa, kas sākusi svārstīties, kad aptvēra tai piešķirto ne īpaši patīkamo upurjēra lomu.Pēc militārās specoperācijas sākuma nacionāli orientētie un proatlantiskie Eiropas elites elementi, kas agrāk cīnījās savā starpā, tagad ir vienoti mežonīgā rusofobijas lēkmē. Šķiet, viņi visi ir noticējuši, ka "ellīgās sankcijas" patiešām dažu nedēļu – iespējams, pat dienu! – laikā salauzīs Krieviju, un Eiropa saņems visu, kas tai vajadzīgs, vienā rāvienā un par baltu velti.Pie tam citi partneri Rietumu koalīcijā (pārsvarā – ASV un Lielbritānija) aizvien mazāk slēpj savus nodomus kārtīgi izkratīt bagātās Eiropas kabatas. Un pašu eiropiešu lēmumi šo procesu atvieglo.Tātad nav nekāds brīnums, ka Eiropas līderi, aptvēruši savu valstu pabriesmīgās perspektīvas gaidāmajā ziemā, pūlas uz pašrocīgi organizētajiem gruvešiem, par ko pārvērtusies sadarbība ar Krieviju, uztaustīt vismaz kaut kādas iespējas apturēt procesu. Gluži likumsakarīgi viņi saskaras ar anglosakšu pretestību, kas savukārt vēlas panākt, lai eiropiešu attiecības ar Maskavu būtu sarautas visā pilnībā. Svaigā intriga Kijevā to atkal apliecina.Pats interesantākais šajā jomā – Krievijas reakcija.Gadu desmitiem Krievija demonstrēja vēlmi veidot stratēģiskas attiecības ar Eiropu – tās pašas, "no Lisabonas līdz Vladivostokai". Mēģinājumos palīdzēt eiropiešiem atbrīvoties no vasaļu atkarības no ASV Maskava ne vienu vien reizi "padevās" – grūtos brīžos pastiepa palīdzīgu roku, vienmēr bija gatava meklēt kompromisus, demonstrēja stabilitāti sadarbībā.Mūsu acu priekšā šis modelis ir salauzts.Aizvadītajā nedēļā "Gazprom" krasi ierobežoja piegādes pa "Ziemeļu straumi", turklāt objektīvu iemeslu dēļ, ko radījušas sankcijas. Vēl vairāk, Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs pieļāva: ņemot vērā problēmas ar sankcijām pakļautajām turbīnām, iespējams, cauruļvads tiks slēgts. Eiropa jau ir spiesta izsūknēt no krātuvēm ziemai paredzēto gāzi. Piedevām arī "Turcijas straume" apturēta plānveida tehniskās apkopes mērķiem.Līdztekus visam arī SDG rūpnīcā ASV Freeport LNG gadījies incidents, kura dēļ eksporta terminālis nestrādās vismaz trīs mēnešus. Jāpiebilst, ka apmēram 70% uzņēmuma produkcijas tika eksportēta uz Eiropu. Spānija sakašķējusies ar Alžīru un var palikt bez jebkādām gāzes piegādēm no turienes.Vārdu sakot, ja netiks sperti ārkārtas soļi, aina Eiropā gaidāmajā ziemā tēlojas īsti apokaliptiskos toņos. Arī vāciešu pārrunas ar kanādiešiem par aizturēto "Siemens" iekārtu likteni draud ievilkties garumā. Diezin vai to var vērtēt kā ārkārtas pasākumu.Savukārt Maskava neplāno palīdzēt Eiropai, kas galīgi satrakojusies rusofoba rasisma lēkmē. Vienīgi parādīja durvis, pie kurām var pieklauvēt: "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers, uzstājoties forumā Sanktpēterburgā, paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" no tehniskā viedokļa ir gatavs gāzes transportēšanai uz Eiropu.Taču, ja Eiropa izšķirsies par šo ceļu, tai nāksies totāli sastrīdēties ar "mūsdienīgo cilvēci" un tās acīs kļūt par "Putina kvankšķi".Taču Krievija vairs nevēlas ne piedāvāt, ne pierunāt, ne radīt komfortablus apstākļus, kas ļautu Eiropai saglabāt imidžu. Tagad Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu dzīvi.Tikai laika lēmuma pieņemšanai atliek aizvien mazāk. Ne velti ukraiņi stāsta par nodomu vilkt garumā ar pārrunām līdz augusta beigām. Tur jau pavisam drīz nāks rudens un aukstuma sezona.Ziema nāk.* Ārvalstu aģenta funkcijas pildošs plašsaziņas līdzeklis.
https://sputniknewslv.com/20220520/nekas-neliecina-par-es-velmi-izdzivot--21871240.html
https://sputniknewslv.com/20220603/par-naidu--to-nedrikst-aizmirst-21945381.html
https://sputniknewslv.com/20220603/the-guardian-raksta-krievija-uzvar-rietumvalstu-saktaja-ekonomiskaja-kara-21944675.html
https://sputniknewslv.com/20220618/tas-ir-tikai-sakums-eiropa-apstajas-rupnicas-22044812.html
https://sputniknewslv.com/20220607/briesmiga-sesta-pakotne--pasaules-revolucijas-ugunsgreks-ekonomika-21969571.html
https://sputniknewslv.com/20220502/mediji-letu-produktu-un-degvielas-eiropas-savieniba-vairs-nebus-21660703.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Irina Alksnis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/669/45/6694541_45:0:255:210_100x100_80_0_0_b3ee44335633f1d39499d23d0e78f37b.jpg
Irina Alksnis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/669/45/6694541_45:0:255:210_100x100_80_0_0_b3ee44335633f1d39499d23d0e78f37b.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Irina Alksnis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/669/45/6694541_45:0:255:210_100x100_80_0_0_b3ee44335633f1d39499d23d0e78f37b.jpg
krievija, ukraina, eiropas savienība, asv, lielbritānija, ekonomika, krīze, enerģētika, gāze, speciālā operācija
krievija, ukraina, eiropas savienība, asv, lielbritānija, ekonomika, krīze, enerģētika, gāze, speciālā operācija
Eiropas laiks tuvojas beigām
Pēc specoperācijas sākuma proatlantiskie Eiropas elites elementi vienojušies mežonīgā rusofobijas lēkmē. Šķiet, viņi noticējuši, ka "ellīgās sankcijas" dažu nedēļu laikā salauzīs Krieviju, un Eiropa saņems visu, vienā rāvienā un par baltu velti.
Nesen Ukrainas delegācijas vadītājs pārrunās ar Krieviju Dāvids Arahamija intervijā "Amerikas Balsij"* paziņoja, ka pie pārrunu galda Kijeva varētu atgriezties augusta beigās. Viņš uzskata, ka tobrīd Kijeva plāno pretuzbrukumu, kas pastiprināšot tās "pozīciju pārrunās". Politiķis pie tam uzsvēra, ka Ukraina nepieļaus "teritoriju zaudēšanu, tas nav iespējams juridiski".
Nav ne mazāko šaubu – Arahamijas izteikumi cieši saistīti ar nesenajiem notikumiem un vienlaikus tas ir atklāts izsmiekls par Eiropu un tās līderiem, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis. Vajadzētu vēl atgādināt, ka 17. jūnijā, nākamajā dienā pēc Vācijas, Francijas un Itālijas vadītāju (viņiem pievienojās arī Rumānijas prezidents) vizītes Kijevā turp
pēkšņi atskrēja britu premjers. Negaidītā brauciena atminējums, šķiet, ir vienkāršs.
Rietumu mediji stāstīja, ka, neskatoties uz publiski pausto atbalstu Kijevai, Makrons, Šolcs un Dragi aiz slēgtām durvīm mēģināja pārliecināt Zeļenski sēsties pie pārrunu galda ar Krieviju.
Savukārt Londona pieturas pie radikāli "kareivīgas" pozīcijas. Tāpēc ir skaidrs, ka britu premjers metis visu pie malas un devies uz Kijevu, lai pārliecinātos, ka ES pārstāvjiem nav izdevies iedvest Ukrainas varai miermīlību vai vismaz aizsniegties līdz veselā saprāta kripatiņām viņu galvās.
Arahamijas izteicieni apstiprina, ka Džonsona bažas bija liekas: Kijeva vēl aizvien ir gatava karot līdz pēdējam ukrainim.
Pie tam pašreizējā situācijā galvenais mērķis ir Eiropa, kas sākusi svārstīties, kad aptvēra tai piešķirto ne īpaši patīkamo upurjēra lomu.
Pēc militārās specoperācijas sākuma nacionāli orientētie un proatlantiskie Eiropas elites elementi, kas agrāk cīnījās savā starpā, tagad ir vienoti mežonīgā rusofobijas lēkmē. Šķiet, viņi visi ir noticējuši, ka "ellīgās sankcijas" patiešām dažu nedēļu – iespējams, pat dienu! – laikā salauzīs Krieviju, un Eiropa saņems visu, kas tai vajadzīgs, vienā rāvienā un par baltu velti.
Bija vajadzīgi trīs mēneši, lai Eiropa sāktu apjēgt, ka tā kārtējo reizi pārrēķinājusies. Krievijas kraha vietā viņiem pašiem ātri tuvojas tāda mēroga krīze, ka tās aprakstīšanai gan piemērotāks būtu vārds "katastrofa".
Pie tam citi partneri Rietumu koalīcijā (pārsvarā – ASV un Lielbritānija) aizvien mazāk slēpj savus nodomus kārtīgi izkratīt bagātās Eiropas kabatas. Un pašu eiropiešu lēmumi šo procesu atvieglo.
Tātad nav nekāds brīnums, ka Eiropas līderi, aptvēruši savu valstu pabriesmīgās perspektīvas gaidāmajā ziemā, pūlas uz pašrocīgi organizētajiem gruvešiem, par ko pārvērtusies sadarbība ar Krieviju, uztaustīt vismaz kaut kādas iespējas apturēt procesu. Gluži likumsakarīgi viņi saskaras ar anglosakšu pretestību, kas savukārt vēlas panākt, lai eiropiešu attiecības ar Maskavu būtu sarautas visā pilnībā. Svaigā intriga Kijevā to atkal apliecina.
Pats interesantākais šajā jomā – Krievijas reakcija.
Gadu desmitiem Krievija demonstrēja vēlmi veidot stratēģiskas attiecības ar Eiropu – tās pašas, "no Lisabonas līdz Vladivostokai". Mēģinājumos palīdzēt eiropiešiem atbrīvoties no vasaļu atkarības no ASV Maskava ne vienu vien reizi "padevās" – grūtos brīžos pastiepa palīdzīgu roku, vienmēr bija gatava meklēt kompromisus, demonstrēja stabilitāti sadarbībā.
Mūsu acu priekšā šis modelis ir salauzts.
Aizvadītajā nedēļā "Gazprom" krasi ierobežoja piegādes pa "Ziemeļu straumi", turklāt objektīvu iemeslu dēļ, ko radījušas sankcijas. Vēl vairāk, Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs pieļāva: ņemot vērā problēmas ar sankcijām pakļautajām turbīnām, iespējams, cauruļvads tiks slēgts. Eiropa jau ir spiesta izsūknēt no krātuvēm
ziemai paredzēto gāzi. Piedevām arī
"Turcijas straume" apturēta plānveida tehniskās apkopes mērķiem.
Līdztekus visam arī SDG rūpnīcā ASV
Freeport LNG gadījies incidents, kura dēļ eksporta terminālis nestrādās vismaz trīs mēnešus. Jāpiebilst, ka apmēram 70% uzņēmuma produkcijas tika eksportēta uz Eiropu. Spānija sakašķējusies ar Alžīru un var palikt bez jebkādām gāzes piegādēm no turienes.
Vārdu sakot, ja netiks sperti ārkārtas soļi, aina Eiropā gaidāmajā ziemā tēlojas īsti apokaliptiskos toņos. Arī vāciešu pārrunas ar kanādiešiem par aizturēto "Siemens" iekārtu likteni draud ievilkties garumā. Diezin vai to var vērtēt kā ārkārtas pasākumu.
Savukārt Maskava neplāno palīdzēt Eiropai, kas galīgi satrakojusies rusofoba rasisma lēkmē. Vienīgi parādīja durvis, pie kurām var pieklauvēt: "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers, uzstājoties forumā Sanktpēterburgā,
paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" no tehniskā viedokļa ir gatavs gāzes transportēšanai uz Eiropu.
Taču, ja Eiropa izšķirsies par šo ceļu, tai nāksies totāli sastrīdēties ar "mūsdienīgo cilvēci" un tās acīs kļūt par "Putina kvankšķi".
Taču Krievija vairs nevēlas ne piedāvāt, ne pierunāt, ne radīt komfortablus apstākļus, kas ļautu Eiropai saglabāt imidžu. Tagad Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu dzīvi.
Tikai laika lēmuma pieņemšanai atliek aizvien mazāk. Ne velti ukraiņi stāsta par nodomu vilkt garumā ar pārrunām līdz augusta beigām. Tur jau pavisam drīz nāks rudens un aukstuma sezona.
* Ārvalstu aģenta funkcijas pildošs plašsaziņas līdzeklis.
