Viedoklis

Kad Krievija apglabās Ļeņinu

© Sputnik / Михаил Воскресенский / Pāriet pie fotobankasSarkanais laukums
Sarkanais laukums - Sputnik Latvija, 1920, 08.01.2022
Ļeņins Mauzolejā un nekropole Kremļa sienā – vai ar šiem apbedījumiem vajadzētu kaut ko uzsākt?
Šogad tradicionālo Jaunā gada klusumu ziņās pārtraukusi tēma, kas regulāri parādās Krievijas iekšpolitiskajā dienas kārtībā un ik reizi izraisa vētrainas diskusijas sabiedrībā. Runa ir par apbedījumiem Sarkanajā laukumā un pie Kremļa sienas – saglabāt vai pārvietot? Par to portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Šoreiz jautājumu ierosināja Krievijas Valsts domes vicespīkers, Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvis Boriss Černišovs – viņš ieteica novākt memoriālos kapus no valsts galvenā laukuma un Ļeņina mirstīgās atliekas no Mauzoleja.
Памятник Ленину - Sputnik Latvija, 1920, 17.05.2021
Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji
Kā jau bija sagaidāms, iniciatīva raisīja kreiso spēku niknu reakciju. Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs ideju nosauca par "muļķību", "provokāciju" un "murgiem".
Likteņa ironija: politiskie pretinieki apsūdz viens otru par ķecerību.
Visi, kas vēlas saglabāt status quo, vēlmi aizvākt padomju apbedījumus Sarkanajā laukumā uzskata par nacionālās atmiņas zaimošanu un karu ar pagātni. Jāatzīst, ka Krievijai ar tās skumjo pieredzi – mēģinājumiem atteikties no savas vēstures un jaunmodīgiem citu valstu eksperimentiem šajā jomā – tas ir būtisks arguments.
Vēstures pieņemšana visās tās niansēs, ar visām tās katastrofām un triumfiem, traģēdijām un panākumiem, - tas ir viens no mūsdienu Krievijas valstiskuma stūrakmeņiem.
Tomēr arī oponentu argumenti ir nozīmīgi. Par to stāstīja arī Boriss Černišovs. Viņš atzīmēja, ka Sarkanais laukums ir viena no galvenajām izklaides vietām valstī – te ir gan slidotava, gan tirgotāju letes, te cilvēki svin Jauno gadu, pastaigājas, ierodas no reģioniem. Vārdu sakot, kaimiņi nav īsti piemēroti.
Vēl vairāk, atklāti sakot, Mauzoleja apmeklēšana ir pārvērtusies par populāru tūrisma atrakciju, un tas izskatās aizvainojoši attiecībā pret cilvēku, kurš tur atdusas. Lai kāda būtu attieksme pret Vladimira Ļeņina personību.
V.I.Ļeņina Mauzoleja Maskavā - Sputnik Latvija, 1920, 22.10.2018
Ļeņins ir dzīvs? Tīklā komentē "ātrās palīdzības" ārstu ierašanos Mauzolejā
Argumenti liecina, ka apbedījumu pārvietošanas piekritēju un pretinieku viedokļi nav pretēji. Drīzāk gan paralēli. Tikai memoriāla aizstāvjiem to ir ērtāk nemanīt, un interpretēt oponentu pozīcijas vienīgi kā "karu ar padomju pagātni, pieminekļu nojaukšanu un kapavietu apgānīšanu".
Taču patiesībā, jo tālāk pagātnē atkāpjas PSRS, jo vājākas un blāvākas kļūst cilvēku emocijas par to. Tas ir normāls un neizbēgams process, pat tiem, kuri paši tolaik dzīvojuši – pagātne ietinas mīkstā personisko atmiņu dūmakā. Ko tad lai saka par jaunākām paaudzēm, kuru acīs 1957. un 1857. gads vienlīdz pieder pie ļoti tāliem laikiem un priekšstatus par tiem viņi saņem pastarpināti.
Ar katru gadu valstī aizvien mazāk ir cilvēku, kuri bez mazākajiem kompromisiem cīnās ar "nolādēto padomju pagātni" un kas par to neliekuļoti interesējas.
Sabiedrība Krievijā neizjūt spēcīgas emocijas par savu padomju pagātni, taču kopumā uztver to gaiši, silti un pozitīvi. Par to liecina nesen, PSRS sabrukuma 30. gadadienā veiktās sabiedriskā viedokļa aptaujas.
Taču šajā sabiedrībā, kas labvēlīgi vērtē bojā gājušo valsti, liela daļa atbalsta apbedījumu izvākšanu no Kremļa. Tiesa, dati mazliet atšķiras. Valsts lielie socioloģiskie dienesti interesējās par iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā 2017. gadā.
На Цесу, 17 стоит единственный в Риге памятник Ленину - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2020
"Paldies Iļjičam": kam vajadzētu pateikties Neatkarības dienā
"Levada centr"* toreiz klāstīja, ka viedokļi dalās uz pusēm: pa 41% atbalsta Ļeņina mirstīgo atlieku izvešanu no Mauzoleja un tikpat daudzi pret to iebilst (18% konkrēta viedokļa nebija). VCIOM rezultāti bija citādi: aptuveni trešā daļa respondentu atbalstīja pārapbedījumu, trešā daļa iebilda, taču vēl trešā daļa aptaujāto atbalstīja pārapbedīšanu, "tikai ne tagad, - kad aizies paaudze, kam Ļeņins vēl ir dārgs".
Līdzīgus rezultātus 2020. gada rudenī publicēja portāls Superjob: 40% atbalstīja vispasaules proletariāta vadoņa pārapbedīšanu, vēl 17% ieteica darīt to vēlāk.
Vārdu sakot, aptuveni divas trešdaļas Krievijas sabiedrības atbalsta pārapbedīšanu no Kremļa sienas un Mauzoleja. Tomēr ieceres pretinieku skaits – vesela trešdaļa - ir pārāk liels, lai forsētu jautājumu un uzplēstu vien nesen aizdzijušās nacionālās šķelšanās brūces.
Pie tam ir vēl viens aspekts, kas var izraisīt skandālu. Mauzolejā un pie Kremļa sienas apbedīti lieli sabiedriskie un politiskie darbinieki, augstu stāvoši valsts vadītāji, kuru statuss dzīves laikā paredzēja noteiktu godu arī pēc nāves, kaut vai formāla pamata dēļ. Galu galā, pārapbedīšana, ja (kad) tā notiks, nekādā gadījumā nenozīmēs aizgājēju mirstīgo atlieku un piemiņas zaimošanu.
Piemēram, Josifam Staļinam, virspavēlniekam, kura vadībā valsts izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, iespējams, būtu piemērota jauna mūžīgās atdusas vieta federālajā kara memoriālā "Tēvzemes aizstāvju panteons". Tomēr nav šaubu, ka tādā gadījumā balsi pacels nedaudzie, taču ļoti skaļie cilvēki, kam šķiet: tāds gods "asiņainajam tirānam" nav pieļaujams.
Владимир Ильич Ленин в своем кабинете в Горках - Sputnik Latvija, 1920, 21.04.2017
Pienācis laiks: Krievijā izstrādāts likumprojekts par Ļeņina apglabāšanu
Galu galā iznāk, ka cilvēkus Krievijā, kas nejūt naidu pret savu pagātni un sekmīgi dziedē vēsturiskās traumas, saņēmuši ķīlā nelielie, taču histēriskie savstarpēji antagoniski sabiedriski politiskie spēki, kas ekspluatē vēstures tēmas savās interesēs, dažkārt pat ļoti negodīgi.
Tātad būs pareizi uz vēl kādu laiku atlikt jautājumu pie malas. Nedeg. Laiks Krievijai ir.
* Organizācija, kas pilda ārvalstu aģenta funkcijas.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала