https://sputniknewslv.com/20211111/ukraina-grib-atnemt-krievijai-pasu-galveno-19154145.html
Ukraina grib atņemt Krievijai pašu galveno
Ukraina grib atņemt Krievijai pašu galveno
Sputnik Latvija
Vēsturei un nosaukumam ir spēks, bet mūsdienu Ukrainas valstij šajā ziņā nepavisam nav paveicies. 11.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-11T14:13+0200
2021-11-11T14:13+0200
2021-11-12T19:41+0200
viedoklis
krievija
ukraina
vēsture
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/08/19117043_0:33:2958:1697_1920x0_80_0_0_b40303291e6ddf440251d3d57e4ad3a0.jpg
Mūsdienu Ukrainas idejiski politiskajā pasaules ainā īpaši populāras tapušas divas cieši saistītas koncepcijas. Pirmā skar "ukraiņu zemju savākšanu". Runa ir par Krievijas dienvidrietumu reģioniem – Krasnodaras novadu, Belgorodas, Voroņežas un Kurskas apgabaliem. Otrā apliecina: jānomaina valsts nosaukums pret "Krievzeme-Ukraina". Par Ukrainas politiskās dzīves jaunumiem portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.Nesen ideju no jauna izklāstīja kāds rakstnieks un filozofs no Kijevas. Vasaras nogalē ar to pašu domu klajā nāca par prezidenta ofisa vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs. Starp citu, oktobrī viņš izteica ģeniālu domu: ukraiņu valoda jāpārdēvē par "krievjisku". Vēl pirms dažiem mēnešiem tēmu "moskovīti nozaguši ukraiņu tautai valodu, pareizticību, valsts nosaukumu, un tagad mums tas viss jāatdabū" kārtējo reizi cilāja kārtējais ukraiņu politologs un eksperts (starp citu, Nacionālās pārvaldes akadēmijas profesors, ekonomikas zinātņu kandidāts).Protams, tas viss izklausās ļoti amizanti, taču, ieskatoties lietas būtībā, zināma jēga tādai pieejai ir. Grieķija ceturtdaļgadsimtu lika lietā visu, ko varēja, lai piespiestu kaimiņvalsti mainīt nosaukumu, un pirms trim gadiem savu panāca. Tagad tai kaimiņos ir Ziemeļmaķedonija, nevis Maķedonija.Vēsturei un nosaukumam ir spēks, tāpēc vērojums "kā kuģi nosauksiet, tā viņš peldēs", nav grābts no tukša gaisa. Un Ukrainai, pareizāk sakot, mūsdienu Ukrainas valstij šajā ziņā nepavisam nav paveicies.Kijeva, kādreizējā Senās Krievzemes galvaspilsēta, sirds un "balsts", gandrīz pirms tūkstoš gadiem saskārās ar valstiski politisko pagrimumu. Mongoļu uzbrukums izputināja Krievzemes dienvidrietumus, krievu civilizācijas centru pārvērta par pierobežas fortu.Galu galā, vētrainajos vēstures notikumos šī teritorija dēvēta pavisam citādi – Malorossija, Novororssija, galu galā – Ukraina. Visi šie nosaukumi uzsver atrašanos perifērijā (krievu valodā "окраина" – nomale) un pakļautību Krievijai, tāpēc aizvainojoši nepiederas valstiskajam veidojumam par kādu tagad tapusi Ukraina.Savdabīgu, pat asprātīgu izeju no strupceļa sameklējuši ukraiņu ideologi. Pēc būtības, pēdējais gadu tūkstotis tiek svītrots no vēstures, kļūst par bezgalīga trūkuma, genocīda un koloniālās atkarības tumšo periodu, kurā piedevām vēl Krievija piesavinājusies Ukrainas valsts un vēsturisko mantojumu.Lai pārvarētu ilgo pagrimuma ēru, atgūt savu, Ukraina vēršas pie senās Kijevas uzplaukuma un valstiskās varenības perioda.Šim nolūkam vajag pārdēvēties, atgādinot visiem, no kurienes tas pagrābts. Un atjaunot teritoriālo vienotību toreizējās ukraiņu (pareizāk sakot, "krievzemes") zemju robežās, kā nu Kijeva to iztēlojas.Izskatās absurdi, taču nemaz tik muļķīga konstrukcija nav. Vēsture vienmēr ir bijusi dziļi ideoloģizēta zinātne. Kādus tik politiskos eksperimentus cilvēce nav organizējusi uz savas ādas ar tās starpniecību! Paskatieties, kā Rietumos pašlaik kritiskā rasu teorija agresīvi cīnās par dominanci sabiedriskajā un akadēmiskajā laukā! Un tai ir izredzes gūt panākumus.Tātad Kijevas problēma nav saistīta ar sapni iestiprināties pasaules līmenī kā Senās Krievzemes galvenajai, pareizāk sakot, vienīgajai mantiniecei. Principā, visi sapņi ir piepildāmi, ja pie tiem mērķtiecīgi strādāt, taču šeit slēpjas nepārvarami šķēršļi. Kreatīvās idejas Ukrainai ir labas, tikai reālais darbs to īstenošanai ir vārgs. Tāpēc Krievija, kas savu pašreizējo statusu ieguvusi gadsimtiem ilgos smagos pārbaudījumos un cīņā par izdzīvošanu, uz kaimiņu idejiski radošajiem meklējumiem veras ar jautru neizpratni. Uz visiem Kijevas lielvalstiski ekspansioniskajiem plāniem tā var, paraustot plecus, attraukt sakramentālo frāzi: "Nāc un ņem."
https://sputniknewslv.com/20211009/dabusim-krimu-atpakal-lietuvas-eksprezidents-cer-uz-krievijas-drizu-sabrukumu-18741344.html
https://sputniknewslv.com/20211001/militara-rakstura-pasakumi-ukraina-apstiprina-krimas-deokupacijas-strategijas-planu-18635971.html
https://sputniknewslv.com/20210913/ukraini-sasutusi-pec-igaunijas-prezidentes-vardiem-par-ukrainu-18402736.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Irina Alksnis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/669/45/6694541_45:0:255:210_100x100_80_0_0_b3ee44335633f1d39499d23d0e78f37b.jpg
Irina Alksnis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/669/45/6694541_45:0:255:210_100x100_80_0_0_b3ee44335633f1d39499d23d0e78f37b.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/08/19117043_115:0:2844:2047_1920x0_80_0_0_4d68440dd9858388471ab05e65fb214a.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Irina Alksnis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/669/45/6694541_45:0:255:210_100x100_80_0_0_b3ee44335633f1d39499d23d0e78f37b.jpg
krievija, ukraina, vēsture, politika
krievija, ukraina, vēsture, politika
Ukraina grib atņemt Krievijai pašu galveno
14:13 11.11.2021 (atjaunots: 19:41 12.11.2021) Vēsturei un nosaukumam ir spēks, bet mūsdienu Ukrainas valstij šajā ziņā nepavisam nav paveicies.
Mūsdienu Ukrainas idejiski politiskajā pasaules ainā īpaši populāras tapušas divas cieši saistītas koncepcijas. Pirmā skar "ukraiņu zemju savākšanu". Runa ir par Krievijas dienvidrietumu reģioniem – Krasnodaras novadu, Belgorodas, Voroņežas un Kurskas apgabaliem. Otrā apliecina: jānomaina valsts nosaukums pret "Krievzeme-Ukraina". Par Ukrainas politiskās dzīves jaunumiem portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis. Nesen ideju
no jauna izklāstīja kāds rakstnieks un filozofs no Kijevas. Vasaras nogalē ar to pašu domu
klajā nāca par prezidenta ofisa vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs. Starp citu, oktobrī viņš izteica
ģeniālu domu: ukraiņu valoda jāpārdēvē par "krievjisku". Vēl pirms dažiem mēnešiem tēmu "moskovīti nozaguši ukraiņu tautai valodu, pareizticību, valsts nosaukumu, un tagad mums tas viss jāatdabū" kārtējo reizi cilāja kārtējais ukraiņu politologs un eksperts (starp citu, Nacionālās pārvaldes akadēmijas profesors, ekonomikas zinātņu kandidāts).
Protams, tas viss izklausās ļoti amizanti, taču, ieskatoties lietas būtībā, zināma jēga tādai pieejai ir. Grieķija ceturtdaļgadsimtu lika lietā visu, ko varēja, lai piespiestu kaimiņvalsti mainīt nosaukumu, un pirms trim gadiem savu panāca. Tagad tai kaimiņos ir Ziemeļmaķedonija, nevis Maķedonija.
Vēsturei un nosaukumam ir spēks, tāpēc vērojums "kā kuģi nosauksiet, tā viņš peldēs", nav grābts no tukša gaisa. Un Ukrainai, pareizāk sakot, mūsdienu Ukrainas valstij šajā ziņā nepavisam nav paveicies.
Kijeva, kādreizējā Senās Krievzemes galvaspilsēta, sirds un "balsts", gandrīz pirms tūkstoš gadiem saskārās ar valstiski politisko pagrimumu. Mongoļu uzbrukums izputināja Krievzemes dienvidrietumus, krievu civilizācijas centru pārvērta par pierobežas fortu.
Galu galā, vētrainajos vēstures notikumos šī teritorija dēvēta pavisam citādi – Malorossija, Novororssija, galu galā – Ukraina. Visi šie nosaukumi uzsver atrašanos perifērijā (krievu valodā "окраина" – nomale) un pakļautību Krievijai, tāpēc aizvainojoši nepiederas valstiskajam veidojumam par kādu tagad tapusi Ukraina.
Savdabīgu, pat asprātīgu izeju no strupceļa sameklējuši ukraiņu ideologi. Pēc būtības, pēdējais gadu tūkstotis tiek svītrots no vēstures, kļūst par bezgalīga trūkuma, genocīda un koloniālās atkarības tumšo periodu, kurā piedevām vēl Krievija piesavinājusies Ukrainas valsts un vēsturisko mantojumu.
Lai pārvarētu ilgo pagrimuma ēru, atgūt savu, Ukraina vēršas pie senās Kijevas uzplaukuma un valstiskās varenības perioda.
13 Septembris 2021, 16:30
Šim nolūkam vajag pārdēvēties, atgādinot visiem, no kurienes tas pagrābts. Un atjaunot teritoriālo vienotību toreizējās ukraiņu (pareizāk sakot, "krievzemes") zemju robežās, kā nu Kijeva to iztēlojas.
Izskatās absurdi, taču nemaz tik muļķīga konstrukcija nav. Vēsture vienmēr ir bijusi dziļi ideoloģizēta zinātne. Kādus tik politiskos eksperimentus cilvēce nav organizējusi uz savas ādas ar tās starpniecību! Paskatieties, kā Rietumos pašlaik kritiskā rasu teorija agresīvi cīnās par dominanci sabiedriskajā un akadēmiskajā laukā! Un tai ir izredzes gūt panākumus.
Tātad Kijevas problēma nav saistīta ar sapni iestiprināties pasaules līmenī kā Senās Krievzemes galvenajai, pareizāk sakot, vienīgajai mantiniecei. Principā, visi sapņi ir piepildāmi, ja pie tiem mērķtiecīgi strādāt, taču šeit slēpjas nepārvarami šķēršļi. Kreatīvās idejas Ukrainai ir labas, tikai reālais darbs to īstenošanai ir vārgs. Tāpēc Krievija, kas savu pašreizējo statusu ieguvusi gadsimtiem ilgos smagos pārbaudījumos un cīņā par izdzīvošanu, uz kaimiņu idejiski radošajiem meklējumiem veras ar jautru neizpratni. Uz visiem Kijevas lielvalstiski ekspansioniskajiem plāniem tā var, paraustot plecus, attraukt sakramentālo frāzi: "Nāc un ņem."