Viedoklis

Rietumi devuši Krievijai skarbu mācību. Laiks gūt no tās labumu

© Sputnik / Sergey MelkonovMcDonalds на улице Калькю
McDonalds на улице Калькю - Sputnik Latvija, 1920, 12.03.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Ārvalstu biznesa aiziešana no Krievijas līdz ar virkni citu seku sagrāvusi divus mītus, kam aizvadīto gadu desmitu laikā pasaule noticējusi tik stingri, ka nupat jau uzskata par bezierunu, pašsaprotamu patiesību.
Pirmkārt, runa ir par populāro teoriju, kas pauž: transnacionālās kompānijas ir globalizācijas līderis, organizators un dzinulis, un tās ietvaros viņi neizbēgami gūs virsroku pār nacionālajām valstīm un galu galā tās apspiedīs. Pēdējās nedēļas laikā noskaidrojies: jebkuram transnacionālajam biznesam, lai cik grandiozs, bagāts un varens tas būtu, ir sava dzimtene, un biznesam atliek vienīgi pakļauties, kad tā dod pavēli, piemēram, pamest kādu konkrētu valsti, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.
Otrs sagruvušais mīts izriet no pirmā: sak, bizness, it īpaši lielās korporatīvās kompānijas savā darbā ņem vērā vienīgi ekonomiskā labuma apsvērumus. Eksperti medijos aizgūtnēm vērtē no Krievijas aizejošo kompāniju zaudējumus, kas mērojami desmitos un simtos miljonu, dažkārt – pat miljardos dolāru. Paši zīmoli savus lēmumus maskē ar "īslaicīgu darba apturēšanu", taču aiz šīm frāzēm nepārprotami redzama vēlme drīz vien atgriezties Krievijas tirgū. Tomēr viņi turpina, kā stāsta anekdote, "grauzt kaktusu".
Склад труб для строительства газопровода Северный поток - 2 в порту города Засниц в Германии - Sputnik Latvija, 1920, 11.03.2022
Viedoklis
"Nonāksim pie katastrofas". Vai Eiropai un Ķīnai vajadzīgas sankcijas pret Krieviju
Toties Krievijā notiekošais ir ne tikai laba mācība – tas rada milzīgu un visnotaļ grūtu izaicinājumu. Uz to ir jāatbild. Tuvākajās nedēļās un mēnešos valsts būs spiesta ārkārtēji un operatīvi pieņemt lēmumus par to, kā aizbāzt caurumus – lai nepieļautu masveida bezdarbu un svarīgākās nozares turpinātu netraucēti strādāt. Izklausās absurdi, taču, piemēram, "McDonalds" un citu tamlīdzīgu kompāniju aiziešana patiešām radīs grūtības sabiedriskās ēdināšanas jomās lielpilsētās, un jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk. Par IT un citām stratēģiskajām nozarēm nav pat vērts runāt.
Tomēr, ņemot vērā notiekošo, Krievijai (ne tikai viņai vien) līdz ar aktuālākajiem uzdevumiem vajadzēs pārvērtēt valsts pieeju ārvalstu investīcijām.
Agrākajā periodā, kas mūsu acu priekšā divu nedēļu laikā atkāpies pagātnē, strādāja klasiskā liberālisma vienkāršā loģika:
1.
Ārvalstu investīcijas ir ļoti laba lieta, jo tās iepludina nacionālajā ekonomikā naudu, kuras tai vienkārši nebūtu, un tādējādi stimulē attīstību.
2.
Ierobežojumi investoriem ir ļoti slikta lieta, jo mazina viņu vēlmi ieguldīt līdzekļus.
Daudzi jau agrāk saprata, ka šai šķietami gludajai pieejai ir otra puse. Taču tagadējās "ellīgās" sankcijas, kuru apstākļos ārvalstu bizness ar savu masveida aiziešanu pūlas iznīcināt veselas ekonomikas nozares un sabiedriskās dzīves jomas, destabilizēt valsti, ir ļoti uzskatāmi parādījis gan Krievijai, gan daudzām citām valstīm, cik bīstama ir akla un nekādi neierobežota pieeja ārvalstu biznesa darbam.
Флаги России и ЕС - Sputnik Latvija, 1920, 09.03.2022
Pasaulē
Goldmoney Holding: ES sankcijas nekaitēs Krievijai
Tātad tagad Krievijai vajadzēs izstrādāt jaunus noteikumus – kā attiekties pret ārvalstu kompānijām un to darbībai.
Protams, zināmas iestrādes šajā jomā pasaulē jau ir.
Jau sen visnotaļ aktīvi šajā virzienā strādā Ķīna. Tur ir vesels nozaru saraksts, kurās ārvalstu investīcijas ir aizliegtas principā. Pērnais skaļais skandāls par privāto izglītības pakalpojumu tirgus reformām Ķīnā bija saistīts arī ar centieniem izspiest ārvalstu investorus no izglītības jomas. Piedevām ārvalstu firmas Ķīnā gandrīz vispār nevar strādāt ar pārstāvniecību stapniecību – kompānijai pat ar simtprocentīgi ārvalstu kapitālu ir jāreģistrējas valstī, ja tā vēlas pilnvērtīgi strādāt.
Tiesa, ņemot vērā neseno Krievijas pieredzi, rodas aizdomas, ka Pekina pieņems stingrākus noteikumus, jo tagad ir skaidrs: par biznesa reģistrācija valstī nenozīmē, ka tas dienas laikā neaizvērsies, saņēmis mātes uzņēmuma pavēli.
Krievijai, kas guvusi tādu pieredzi, tas ir īpaši aktuāls jautājums.
Iespējams, nenāktu par ļaunu pavērot citu valstu nestandarta pieredzi. Īpaši izceļas Apvienotie Arābu Emirāti.
Председатель правления авиакомпании airBaltic Мартин Гаусс - Sputnik Latvija, 1920, 09.03.2022
Latvijā
Kā sankcijas pret Krieviju ietekmēja Latvijas nacionālo lidsabiedrību "airBaltic"
2019. gadā valsts ar mērķi aktīvāk piesaistīt ārvalstu investīcijas izšķīrās par ekonomiskās likumdošanas manāmu liberalizāciju – tā atļāva noteiktos apstākļos dibināt kompānijas ar ārvalstu kapitālu.
Lieta tāda, ka iepriekš ārvalstu investoriem vajadzēja dibināt kopuzņēmumus, kuros daļa piederētu valstij vai AAE pilsoņiem, pie tam pilsoņiem vajadzēja piederēt vismaz 51% akciju. Zināmos gadījumos šī norma ir sagalabājusies, tomēr 2019. gadā pieņemtais likums procesu atvieglojis.
Toreiz ekonomisti un uzņēmēji vienbalsīgi sveica atvieglojumus ārvalstu kapitālam, kas veicinās tā piesaistīšanu AAE.
Bet 2022. gadā situācija jau atstāj citu iespaidu – nauda no ārzemēm ne tikai palīdz attīstīt nacionālo ekonomiku, bet arī – par to liecina nesenie notikumi – kaitē tās drošībai. Tātad, iespējams, sākumā AAE valdībai bija taisnība. Un citām valstīm vajadzētu ņemt vērā viņu pieredzi, pielāgojot to saviem apstākļiem.
Vēl nav gluži skaidrs, vai Krievijas pilsoņiem noteikti vajadzīgs 51% akciju kopuzņēmumā vai var aprobežoties ar mazāku paketi, kas ārvalstu īpašnieku ārkārtas aiziešanas gadījumā vienkārši ļaus pārtvert kompānijas vadību, lai nepieļautu kolapsu. Taču prasība radīt kopuzņēmumu jebkuram ārvalstu kapitālam, kas vēlas ieiet Krievijas tirgū, pašreizējos apstākļos izskatās saprātīga.
Председатель правления авиакомпании airBaltic Мартин Гаусс - Sputnik Latvija, 1920, 09.03.2022
Latvijā
Kā sankcijas pret Krieviju ietekmēja Latvijas nacionālo lidsabiedrību "airBaltic"
Pirms divām nedēļām jebkuri apsvērumi par nacionālās ekonomiskās drošības celšanu saskartos ar daudzu ekspertu izsmējīgiem komentāriem – sak, paranoiķi neapjēdz, kā strādā pasaules ekonomika, brīvais tirgus un ekonomiskā liberālisma likumi, toties pievēršas kaut kādiem sadomātiem riskiem.
Ko lai saka. Tagad ir skaidrs, ka paranoiķiem ir taisnība, ka riski nav sadomāti. Rietumi ir pārliecinoši pierādījuši, ka nekādu noteikumu nav, ka tirgus likumi nestrādā, ka patvaļa un ekspropriācija itin labi ļauj aplaupīt nepatīkamos – gan cilvēkus, gan veselas valstis, ja tik ir "revolucionāra vajadzība".
Tātad Krievijai, tāpat kā desmitiem citu valstu, kas aizstāv savu suverenitāti cīņā ar Rietumiem, ir jāizvēlas drošība, nevis ārvalstu investīcijas.
Ziņu lente
0