Lai uzlabotu vietnes darbu, rādītu atbilstošākos ziņu materiālus un mērķreklāmu, mēs apkopojam tehnisko bezpersonisko informāciju par Jums, tostarp ar mūsu partneru instrumentu palīdzību. Detalizētu apstrādes procesa apraksts sniegts Konfidencialitātes politikā. Sīkāku informāciju par izmantotajām tehnoloģijām Jūs varat atrast Sīkfailu lietošanas un automātiskās reģistrēšanas politikā.
Noklikšķinot uz pogas "Akceptēt un aizvērt", jūs sniedzat izteiktu piekrišanu jūsu datu apstrādei iepriekš norādītā mērķa sasniegšanai.
Jūs varat atsaukt savu piekrišanu, izmantojot Konfidencialitātes politikā norādīto informāciju.
Ļoti interesanti: mūsu acu priekšā Rietumos pilnībā mainās attieksme pret Krievijas sasniegumiem Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu izstrādes jomā.
2021. gada 1. janvārī tieši pusnaktī pēc Centrāleiropas laika Lielbritānija galīgi pameta Eiropas Savienību, un jau pēc minūtes Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena publicēja tvītu: "Skotija drīz atgriezīsies, Eiropa. Neizslēdz gaismu."
Pēdējos gados Eiropas Savienībā pieaug iekšējā turbulence: palielinās valstu — finanšu palīdzības saņēmēju — pretenzijas, palielinās Eiropas normu neievērošanas gadījumi, pat izskan draudi sekot Londonas pēdās.
Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu cerībā, ka problēma pati atšķetināsies. Tagad parādījusies motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.
Polijas vadība uzzinājusi pārsteidzošu lietu: izrādās, neviena "baltā josla" nav mūžīga. Labvēlīgi apstākļi beidzas agri vai vēlu.
Ne velti Rietumi Atlantijas okeāna abos krastos gadu desmitiem bija atdarināšanas cienīgs piemērs visai pārējai planētai. Demokrātiskie institūti un procedūras, pilsoņu tiesības un brīvības tur patiešām darbojās un pierādīja savu pārākumu pār "nebrīvo pasauli".
Pat Baltijā aug augumā noskaņojums "ja jau Varšava un Budapešta drīkst, tad arī mēs varam", tātad kolektīvo Rietumu perspektīvas izskatās padrūmi pat no tās puses.
Ar Kalnu Karabahu saistītos notikumus naktī no 9. uz 10. novembri vēl ilgi un ļoti rūpīgi izskatīs politiskie un militārie analītiķi.
Gruzijā turpinās protesti – pasludinātas beztermiņa akcijas, jo opozīcija neatzīst parlamenta vēlēšanu rezultātus un pieprasa jaunu balsojumu. Policija mītiņus izkliedē ar speclīdzekļiem.
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?
Briselē notiekošais ES samits publiskoja sankcijas attiecībā pret Krieviju sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.
Uzvara vakcīnas sacensībās Vašingtonai bija svarīga kā valsts negrozāmās hegemonijas simbols – pierādījums tam, ka Amerika ir pati attīstītākā, tehnoloģiski un zinātniski mūsdienīgākā valsts ar visplašākajām iespējām un vis-vis-valsts uz Zemes visās jomās.