Irina Alksnis

Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Baltijas republikas turpina uzbrukumu krievvalodīgajai žurnālistikai un demonstrē izdomu un degsmi.

30. martā notika Krievijas, Vācijas un Francijas līderu sarunas, kurās tika pārrunāta situācija Donbasā. "Nekas par Ukrainu bez Ukrainas" tāda bija Kijevas reakcija dienu pirms tam, kad kļuva zināma informācija par plānoto videokonferenci.

ASV prezidents gandrīz vienlaikus ievieš jaunas sankcijas pret Ķīnu un aicina Vladimiru Putinu un Sji Dziņpinu piedalīties virtuālā samitā par klimata globālo pārmaiņu jautājumiem.

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā vizīte Eiropā divus mēnešus kopš viņa stāšanas amatā notika apmēram tādu pašu iemeslu dēļ, kā Džo Baidena pirmā preses konference: jau iepriekš bija skaidrs, ka nekas labs no tās nesanāks, taču atlikt to vairs nebija iespējams.

Maskavas un Pekinas mierīgā sistemātiskā darba fonā notikumi Rietumos, it īpaši Eiropā, gūst nepatīkamu nokrāsu.

Intervija parādīja ASV prezidentu marionetes lomā, ko pēc savas iegribas vada žurnālists. Saruna vēl pastiprinaja šaubas par Džo Baidena spējām izdarīt saprātīgus slēdzienus un adekvāti rīkoties patstāvīgi.

Jau vairāk nekā divos desmitos valstu apturēta vakcīnas lietošana, ko izstrādājusi Lielbritānijas un Zviedrijas kompānija AstraZeneca sadarbībā ar Oksfordas universitāti. Aizvakar sarakstu papildināja preparāta "dzimtene" – Zviedrija.

Mediji jau atklāti raksta ne tikai par "Putina propagandas panākumiem Eiropas sirdī", bet arī par vakcinācijas stratēģijas izgāšanos Eiropā.

ASV bija neiespējami, neiedomājami atzīt, ka to paveikusi kaut kāda parastu ļaundaru grupa. Ja kādam ir pa spēkam tik sāpīgi skart globālo superlielvalsti, tā noteikti ir cita valsts ar atbilstošām iemaņām un milzīgiem resursiem, arī cilvēku resursiem.

Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Pats interesantākais stāstā par aizliegumu Vladimiram Solovjovam iebraukt Latvijā ir uzvērti melīgais iegansts, ko izraudzījusies valdība. Proti – Krievijas žurnālists it kā slavējot nacismu.

Nesen Eiropas Parlamentā sākās diskusija par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tās plānots izskatīt 22. februārī EP sēdē.

Vai tiešām Krievijā nav tehnoloģisko sasniegumu, kas spētu pārsteigt Rietumus? Varbūt Rietumi paši cenšas nemanīt tās sasniegumus, līdz dzīve iebakstīs ar tiem degunā, turklāt ar tādu spēku, ka ignorēt vairs nepavisam nav iespējams?