https://sputniknewslv.com/20220415/rietumu-sabiedribu-gatavo-karam-tresajam-pasaules-karam-21423421.html
Rietumu sabiedrību gatavo karam. Trešajam pasaules karam
Rietumu sabiedrību gatavo karam. Trešajam pasaules karam
Sputnik Latvija
Trešais pasaules karš jau sācies – pie tāda slēdziena pēdējā laikā pavisam ikdienišķi un mierīgi nonāk Rietumu politiķi un mediji. 15.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-15T16:35+0300
2022-04-15T16:35+0300
2022-04-15T16:35+0300
viedoklis
nato
asv
krievija
ukraina
donbass
speciālā operācija
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/0f/20913772_0:341:3035:2048_1920x0_80_0_0_912134748392b60a61d85e4a61b7949e.jpg
Tālāk seko pašas idejas trivializēšana un pieradināšana pie domas: Rietumu kodolkarš pret Krieviju ir neizbēgams. Piedevām mēģina iepotēt domu par to, ka bailes no kodolsprādzieniem ir pārspīlētas un pie globālas katastrofas tie nenovedīšot, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.Protams, ideja par to, ka globālais karš jau ir sācies, nav nekāda jaunā. Romas pāvests Francisks jau 2014. gada septembrī vēstīja, ka sācies "fragmentārs trešais pasaules karš". Bet tagad, līdz ar Krievijas specoperācijas sākumu Ukrainā un Rietumu kolektīvajiem centieniem atbalstīt Kijevas režīmu, ideja skan no vairākām pusēm.Piemēram, britu avīzes "The Independent" redakcijas sleja, tuvinot lasītāju slēdzieniem par nepieciešamību pilnībā saraut tirdzniecības sakarus ar Krieviju, pieminēja, ka "trešais pasaules karš jau ir sācies". Uzsvērsim: tas nav analītiķa vai politiķa privāts viedoklis, tas ir redakcijas kolektīvais viedoklis. Starp citu, amizanti: šīs avīzes īpašnieks ir Jevgēņijs Ļebedevs, krievu izcelsmes biznesmenis, nesen celts Sibīrijas barona kārtā. Redakciju, kas pieprasa izbeigt Lielbritānijas "nāvīga ienaidnieka sponsorēšanu", absolūti nemulsina tas, ka viņiem visiem naudiņu maksā viens no tādiem "ienaidniekiem" – tāda nauda tak nesmird, vai ne?Rietumu mediji katru dienu kuri naidu pret Krieviju, nepārtraukti ceļ likmes informācijas karā. Kā kopīgs piedziedājums skan burvju vārdi: "Krievijai ir jāzaudē. ASV un to sabiedroto vienīgā izeja ir eskalācija". Paskatieties: runājot par Krievijas sakāvi, viņi nedomā par Ukrainas uzvaru, Ukrainas liktenis Rietumu politiķu vairākumam ir vienaldzīgs. No tā izriet arī Borisa Džonsona ģenerālā līnija: "Ukraiņiem jācīnās līdz pēdējam asins pilienam."Augot mediju histērijai, dažāda līmeņa analītiķi faktiski atmet Rietumu un Krievijas tālākas mierīgas līdzāspastāvēšanas iespējas. Ķecerīgais jautājums "Ko iesākt, ja Krievija tomēr uzvarēs?" skan aizvien biežāk. Agrāk Rietumu tālāko soļu scenārijus pavadīja noteikums "jebkuros apstākļos neiesaistīties plašā karā ar Krieviju", bet tagad šis noteikums analīzēs bieži vien tiek pabīdīts malā.Mēs pastāvīgi vērojam dažu Eiropas un ASV politiķu bezatbildīgos soļus – viņi it kā bīda tālāk scenārijus, kuri garantēti novedīs pie NATO valstu tiešas militāras konfrontācijas ar Krieviju, tātad – pie iespējama pasaules kara. Par to taču liecina aicinājums "slēgt debesis virs Ukrainas", ko pastāvīgi pieprasa Kijevas režīma galva Vladimirs Zeļenskis savās virtuālajās viesizrādēs pa pasaules parlamentiem. Ne velti karikatūristi viņa izrāžu programmu nodēvējuši par "trešā pasaules kara izlūgšanās turneju". Pats bijušais komiķis nesenajā intervijā amerikāņu telekanālam "CBS News" atklāti atzina, ka saprot šos riskus.Bet lai nu paliek malā Zeļenskis. Atsauciet atmiņā, kā viņa trakajam lūgumam pievienojās daži amerikāņu kongresmeņi, pat īpaši rusofobi parlamenti, tādi kā Igaunijā. Un ko vērta ir Polijas valdības ideja ievest Ukrainā "NATO miernešu kontingentu", kas garantēti liks pamatus globālam konfliktam.Bīdot uz priekšu tādas avantūras, politiskās rusofobijas ideologi aktīvi pūlas vājināt riskus. Piemēram, "The New York Times" analītiķis Brets Stīvenss raksta: "Atteikšanās no bezlidojumu zonas ieviešanas Ukrainā var būt pamatota, jo pārsniedz riskus, ko NATO valstis ir gatavas pieņemt. Taču ideja par to, ka tas var novest pie trešā pasaules kara, liecina par vājumu un ignorē vēsturi."Stīvens atgādināja, kā padomju piloti karoja pret amerikāņiem Korejā. "Un tas pasauli neuzspridzinaja," secināja NYT autors, uzvedinot uz domas par to, ka Krievijas uzvara novedīs pie Rietumiem neatgriezeniskiem precesiem, tātad tā ir jānovērš jebkādā ceļā. Jebkādā – tātad, arī militārā.Vai maz vērts runāt par amerikāņu avīzes bezatbildīgajiem autoriem, kuri sludina naidu pret Krieviju, ja pat Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels atklāti aicina risināt konfliktu vienīgi "kaujas laukā". Patiesībā jau pēc Lielbritānijas ārlietu ministres Lizas Trasas vizināšanās tankā pie Krievijas robežām mūs nekas vairs nevar pārsteigt, tomēr Borela izlēciens, kā piezīmēja Sergejs Lavrovs, ir "ārkārtējs".Rietumvalstu iedzīvotājiem iepotē domu par to, ka pasaules karš ne tikai ir neizbēgams – tas jau sācies, un nepavisam ne tik "fragmentāri", kā šķita Romas pāvestam. Piemēram, austrāliešu pazīstamais analītiķis Stens Grants klāsta, ka tas jau notiekot "palēninātā režīmā" un pastāvīgi ietekmē ikdienas dzīvi – vajag tak kaut kā skaidrot dzīves līmeņa krišanos rietumvalstīs. Pamatojot savus slēdzienus, autors velk paralēles ar Otro pasaules karu – sak, tas arī sācies nevis 1939. gadā ar Vācijas iebrukumu Polijā, bet gan ar Japānas uzbrukumu Ķīnai.Vēsturiskas paralēles ar Otrā pasaules kara sākumu iezīmē arī Jens Buruma, Amerikā dzīvojošais pazīstamais holandiešu rakstnieks. Uzbrūkot retajiem amerikaņu un eiropiešu politiķiem, kuri aicina saglabāt nosvērtību un dialogu ar Krieviju, rakstnieks salīdzina viņus ar "America First" komitejas aktīvistiem, kas tika dibināta 1940. gadā ar mērķi nepieļaut ASV iesaistīšanos "Eiropas karā". Viņa ieskatā, aktīvisti bija pārliecinati, ka "Franklins Rūzvelts Savienotās Valstis apdraud vairāk nekā Hitlers". Skaidrs, ka Buruma savās pasāžās pūlas novilkt paralēli starp nacistisko Vāciju un mūsdienu Krieviju, taču, nerunājot par to atklāti, ar tādim salīdzinājumiem viņš tieši aicina Rietumus sākt jaunu pasaules karu, lai nepielīdzinātos amerikāņu izolacionistiem 40. gados.Protams, Rietumu publika vai spiedz sajūsmā par tādiem salīdzinājumiem. "Los Angeles Times" lasītāju vēstuļu apskatā arī konstatēja pastāvīgas paralēles ar Otrā pasaules kara laikmetu. Vienā no tām teikts: "Baidenam vajag iniciēt līderību Čērčila stilā, lai vestu NATO pretī Ukrainas sākotnējās austrumu robežas (līdz 2014. gadam) pilnīgai atjaunošanai. (..) Trešais pasaules karš jau ir sācies, un mēs nevaram atļauties zaudēt. Baidenam ir jāizmanto savaldīšanai paredzētie kodolieroči, lai gaisinātu Putina blefu un vestu NATO pie Ukrainas vispārējas uzvaras."Patiešām, ideja par kodolieroču izmantošanu pret Krieviju skan aizvien biežāk un pakāpeniski tiek padarīta par ikdienu. Mēs atveramies, kā ASV senators Rodžers Vīkers ikdienišķi aicināja sākt pret Krieviju preventīvu kodoluzbrukumu un pat nesajuta neko neparastu. Apmēram tajā pašā laikā par "Krievijas kodolsavaldīšanu" ierunājās Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere.Lai sasniegtu tādu līmeni, kad lasītāji aicina palaist kodolbumbas pret Krieviju, Rietumu medijiem vajadzēja vispirms kārtīgi apstrādāt sabidrisko domu, lai pārliecinātu viņus: kodolkara briesmas ir pārspīlētas. Rietumos parādījusies virkne rakstu un pat grāmatu par to, ka "kodolziema" ir VDK spīdošas 80. gadu informatīvās operācijas rezultāts: "Kodolkarš nav tik briesmīgs, kā mums to tēloja krievu propagandisti. Tātad, ja jau trešais pasaules karš tik un tā ir sācies, par ko tagad vien pēdējie sliņķi neraksta, kāpēv gan nepalaist kodolbumbu pret Krieviju?"Tiesa, pašreizējā situācija nav unikāla. Gandrīz katru nopietnu militāru konfliktu pēc 1945. gada pavadīja paniski izteikumi, ka trešais pasaules karš jau sācies vai nupat sāksies. Tā notika Korejas un Vjetnamas kara laikā, kur nu vēl Karību krīzes dienās. Kad PSRS sāka operāciju Afganistānā, Rietumu prese arī nāca klajā ar virsraktiem: "Vai sācies trešais pasaules karš?, "Iespējams, tas ir trešais pasaules karš". Bažas par jauna globāla konflikta sākumu ir saprotamas. Tomēr tagadējās Rietumu mediju ziņās par Krievijas specoperāciju bailes tiek atbīdītas tālāk.Tikai nedaudzi cilvēki tur pūlas pastāstīt, ka nepārdomata Ukrainas piesātināšana ar ieročiem netuvina Rietumus nospraustajiem mērķiem, tikai palielina globālas katastrofas tiskus. Taču brīdinājumi slīkst burvju vārdu plūsmā: "Rietumi nevar ļaut Krievijai uzvarēt." Tālāk seko aicinājumi neapstāties. Lūk, kur patiesībā slēpjas Rietumu rusofobās propagandas mūsdienu pieejas draudi – zūd riska sajūta, zūd mēra sajūta un izpratne, ka kaut kur ir jāapstājas, lai nepieļautu trešo pasaules karu.
https://sputniknewslv.com/20220401/rietumu-brunojums-ukrainai-tiek-piegadats-ar-merki-karot-lidz-pedejam-ukrainim-21194064.html
https://sputniknewslv.com/20220301/lato-lapsa-kodolsene-kaut-kur-eiropa-sogad-ir-absoluti-iespejama-20688179.html
https://sputniknewslv.com/20220402/ukraina-nacistu-nav-krievija-un-rietumi-nacismu-verte-dazadi-21213741.html
https://sputniknewslv.com/20220325/asv-un-nato-sola-jaunu-pasaules-kartibu-21087839.html
https://sputniknewslv.com/20220413/eiropa-iet-kara-21387956.html
https://sputniknewslv.com/20220410/politruks-melo-rietumos-vel-aizvien-loti-pieprasitas-gebelsa-metodes-21332293.html
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/0f/20913772_83:0:2814:2048_1920x0_80_0_0_8b72ca022b094b526722216676e64040.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
nato, asv, krievija, ukraina, donbass, speciālā operācija, eiropas savienība
nato, asv, krievija, ukraina, donbass, speciālā operācija, eiropas savienība
Tālāk seko pašas idejas trivializēšana un pieradināšana pie domas: Rietumu kodolkarš pret Krieviju ir neizbēgams. Piedevām mēģina iepotēt domu par to, ka bailes no kodolsprādzieniem ir pārspīlētas un pie globālas katastrofas tie nenovedīšot, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs. Protams, ideja par to, ka globālais karš jau ir sācies, nav nekāda jaunā. Romas pāvests Francisks jau 2014. gada septembrī
vēstīja, ka sācies "fragmentārs trešais pasaules karš". Bet tagad, līdz ar Krievijas specoperācijas sākumu Ukrainā un Rietumu kolektīvajiem centieniem atbalstīt Kijevas režīmu, ideja skan no vairākām pusēm.
Piemēram, britu avīzes "The Independent" redakcijas sleja, tuvinot lasītāju slēdzieniem par nepieciešamību pilnībā saraut tirdzniecības sakarus ar Krieviju,
pieminēja, ka "trešais pasaules karš jau ir sācies". Uzsvērsim: tas nav analītiķa vai politiķa privāts viedoklis, tas ir redakcijas kolektīvais viedoklis. Starp citu, amizanti: šīs avīzes īpašnieks ir Jevgēņijs Ļebedevs, krievu izcelsmes biznesmenis, nesen celts Sibīrijas barona kārtā. Redakciju, kas pieprasa izbeigt Lielbritānijas "nāvīga ienaidnieka sponsorēšanu", absolūti nemulsina tas, ka viņiem visiem naudiņu maksā viens no tādiem "ienaidniekiem" – tāda nauda tak nesmird, vai ne?
Rietumu mediji katru dienu kuri naidu pret Krieviju, nepārtraukti ceļ likmes informācijas karā. Kā kopīgs piedziedājums
skan burvju vārdi: "Krievijai ir jāzaudē. ASV un to sabiedroto vienīgā izeja ir eskalācija". Paskatieties: runājot par Krievijas sakāvi, viņi nedomā par Ukrainas uzvaru, Ukrainas liktenis Rietumu politiķu vairākumam ir vienaldzīgs. No tā izriet arī Borisa Džonsona ģenerālā līnija: "Ukraiņiem jācīnās līdz pēdējam asins pilienam."
Augot mediju histērijai, dažāda līmeņa analītiķi faktiski atmet Rietumu un Krievijas tālākas mierīgas līdzāspastāvēšanas iespējas. Ķecerīgais jautājums "Ko iesākt, ja Krievija tomēr uzvarēs?" skan aizvien biežāk. Agrāk Rietumu tālāko soļu scenārijus pavadīja
noteikums "jebkuros apstākļos neiesaistīties plašā karā ar Krieviju", bet tagad šis noteikums analīzēs bieži vien tiek pabīdīts malā.
Mēs pastāvīgi vērojam dažu Eiropas un ASV politiķu bezatbildīgos soļus – viņi it kā bīda tālāk scenārijus, kuri garantēti novedīs pie NATO valstu tiešas militāras konfrontācijas ar Krieviju, tātad – pie iespējama pasaules kara. Par to taču liecina aicinājums "slēgt debesis virs Ukrainas", ko pastāvīgi pieprasa Kijevas režīma galva Vladimirs Zeļenskis savās virtuālajās viesizrādēs pa pasaules parlamentiem. Ne velti karikatūristi viņa izrāžu programmu nodēvējuši par "trešā pasaules kara izlūgšanās turneju". Pats bijušais komiķis nesenajā intervijā amerikāņu telekanālam "CBS News" atklāti
atzina, ka saprot šos riskus.
Bet lai nu paliek malā Zeļenskis. Atsauciet atmiņā, kā viņa trakajam lūgumam
pievienojās daži amerikāņu kongresmeņi, pat īpaši rusofobi parlamenti, tādi kā Igaunijā. Un ko vērta ir Polijas valdības ideja ievest Ukrainā "NATO miernešu kontingentu", kas garantēti liks pamatus globālam konfliktam.
Bīdot uz priekšu tādas avantūras, politiskās rusofobijas ideologi aktīvi pūlas vājināt riskus. Piemēram, "The New York Times" analītiķis Brets Stīvenss
raksta: "Atteikšanās no bezlidojumu zonas ieviešanas Ukrainā var būt pamatota, jo pārsniedz riskus, ko NATO valstis ir gatavas pieņemt. Taču ideja par to, ka tas var novest pie trešā pasaules kara, liecina par vājumu un ignorē vēsturi."
Stīvens atgādināja, kā padomju piloti karoja pret amerikāņiem Korejā. "Un tas pasauli neuzspridzinaja," secināja NYT autors, uzvedinot uz domas par to, ka Krievijas uzvara novedīs pie Rietumiem neatgriezeniskiem precesiem, tātad tā ir jānovērš jebkādā ceļā. Jebkādā – tātad, arī militārā.
Vai maz vērts runāt par amerikāņu avīzes bezatbildīgajiem autoriem, kuri sludina naidu pret Krieviju, ja pat Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels atklāti
aicina risināt konfliktu vienīgi "kaujas laukā". Patiesībā jau pēc Lielbritānijas ārlietu ministres Lizas Trasas vizināšanās tankā pie Krievijas robežām mūs nekas vairs nevar pārsteigt, tomēr Borela izlēciens, kā
piezīmēja Sergejs Lavrovs, ir "ārkārtējs".
Rietumvalstu iedzīvotājiem iepotē domu par to, ka pasaules karš ne tikai ir neizbēgams – tas jau sācies, un nepavisam ne tik "fragmentāri", kā šķita Romas pāvestam. Piemēram, austrāliešu pazīstamais analītiķis Stens Grants klāsta, ka tas jau notiekot "palēninātā režīmā" un pastāvīgi ietekmē ikdienas dzīvi – vajag tak kaut kā skaidrot dzīves līmeņa krišanos rietumvalstīs. Pamatojot savus slēdzienus, autors
velk paralēles ar Otro pasaules karu – sak, tas arī sācies nevis 1939. gadā ar Vācijas iebrukumu Polijā, bet gan ar Japānas uzbrukumu Ķīnai.
Vēsturiskas paralēles ar Otrā pasaules kara sākumu iezīmē arī Jens Buruma, Amerikā dzīvojošais pazīstamais holandiešu rakstnieks. Uzbrūkot retajiem amerikaņu un eiropiešu politiķiem, kuri aicina saglabāt nosvērtību un dialogu ar Krieviju, rakstnieks
salīdzina viņus ar "America First" komitejas aktīvistiem, kas tika dibināta 1940. gadā ar mērķi nepieļaut ASV iesaistīšanos "Eiropas karā". Viņa ieskatā, aktīvisti bija pārliecinati, ka "Franklins Rūzvelts Savienotās Valstis apdraud vairāk nekā Hitlers". Skaidrs, ka Buruma savās pasāžās pūlas novilkt paralēli starp nacistisko Vāciju un mūsdienu Krieviju, taču, nerunājot par to atklāti, ar tādim salīdzinājumiem viņš tieši aicina Rietumus sākt jaunu pasaules karu, lai nepielīdzinātos amerikāņu izolacionistiem 40. gados.
Protams, Rietumu publika vai spiedz sajūsmā par tādiem salīdzinājumiem. "Los Angeles Times" lasītāju vēstuļu apskatā arī konstatēja pastāvīgas paralēles ar Otrā pasaules kara laikmetu. Vienā no tām
teikts: "Baidenam vajag iniciēt līderību Čērčila stilā, lai vestu NATO pretī Ukrainas sākotnējās austrumu robežas (līdz 2014. gadam) pilnīgai atjaunošanai. (..) Trešais pasaules karš jau ir sācies, un mēs nevaram atļauties zaudēt. Baidenam ir jāizmanto savaldīšanai paredzētie kodolieroči, lai gaisinātu Putina blefu un vestu NATO pie Ukrainas vispārējas uzvaras."
Patiešām, ideja par kodolieroču izmantošanu pret Krieviju
skan aizvien biežāk un pakāpeniski tiek padarīta par ikdienu. Mēs atveramies, kā ASV senators Rodžers Vīkers ikdienišķi
aicināja sākt pret Krieviju preventīvu kodoluzbrukumu un pat nesajuta neko neparastu. Apmēram tajā pašā laikā par "Krievijas kodolsavaldīšanu"
ierunājās Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere.
Lai sasniegtu tādu līmeni, kad lasītāji aicina palaist kodolbumbas pret Krieviju, Rietumu medijiem vajadzēja vispirms kārtīgi apstrādāt sabidrisko domu, lai pārliecinātu viņus: kodolkara briesmas ir pārspīlētas. Rietumos parādījusies virkne rakstu un pat grāmatu par to, ka "kodolziema" ir VDK spīdošas 80. gadu informatīvās operācijas
rezultāts: "Kodolkarš nav tik briesmīgs, kā mums to tēloja krievu propagandisti. Tātad, ja jau trešais pasaules karš tik un tā ir sācies, par ko tagad vien pēdējie sliņķi neraksta, kāpēv gan nepalaist kodolbumbu pret Krieviju?"
Tiesa, pašreizējā situācija nav unikāla. Gandrīz katru nopietnu militāru konfliktu pēc 1945. gada pavadīja paniski izteikumi, ka trešais pasaules karš jau sācies vai nupat sāksies. Tā notika Korejas un Vjetnamas kara laikā, kur nu vēl Karību krīzes dienās. Kad PSRS sāka operāciju Afganistānā, Rietumu prese arī nāca klajā ar
virsraktiem: "Vai sācies trešais pasaules karš?, "Iespējams, tas ir trešais pasaules karš". Bažas par jauna globāla konflikta sākumu ir saprotamas. Tomēr tagadējās Rietumu mediju ziņās par Krievijas specoperāciju bailes tiek atbīdītas tālāk.
Tikai nedaudzi cilvēki tur
pūlas pastāstīt, ka nepārdomata Ukrainas piesātināšana ar ieročiem netuvina Rietumus nospraustajiem mērķiem, tikai palielina globālas katastrofas tiskus. Taču brīdinājumi slīkst burvju vārdu plūsmā:
"Rietumi nevar ļaut Krievijai uzvarēt." Tālāk seko aicinājumi neapstāties. Lūk, kur patiesībā slēpjas Rietumu rusofobās propagandas mūsdienu pieejas draudi – zūd riska sajūta, zūd mēra sajūta un izpratne, ka kaut kur ir jāapstājas, lai nepieļautu trešo pasaules karu.