https://sputniknewslv.com/20220325/asv-un-nato-sola-jaunu-pasaules-kartibu-21087839.html
ASV un NATO sola "jaunu pasaules kārtību"
ASV un NATO sola "jaunu pasaules kārtību"
Sputnik Latvija
ASV galvenie sabiedrotie Eiropā (Francija, Lielbritānijā, Itālija, Vācija) pat Baidena spiediena apstākļos labāk cietīs finansiālus zaudējumus (pirks gāzi no... 25.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-25T13:26+0200
2022-03-25T13:26+0200
2022-03-25T13:26+0200
viedoklis
asv
nato
ukraina
krievija
speciālā operācija
drošība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/18/21079524_0:0:3071:1728_1920x0_80_0_0_6995b9436cf5f7b2bca83a88ccc72395.jpg
Ziemeļatlantijas alianse savā "ārkārtas" samitā Briselē 24. martā apsprieda palīdzību Kijevas režīmam, ieroču piegādes, reakciju gadījumam, ja Ukrainā tiks pielietoti ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči (kuru Krievijas rīcībā nav), un atteicies no dalības karadarbībā ar Krievijas spēkiem Ukrainas teritorijā.Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens ieintriģēja starptautisko sadarbību ar savu nodomu izveidot jaunu pasaules kārtību, un apsolīja pastāstīt sīkāk pēc vizītes Eiropā. Atliek pieļaut, ka jaunais ir labi aizmirsts vecais. Ne velti NATO "ārkārtas" samits sakrita ar 23. gadadienu kopš aviācijas uzlidojumu sākuma Dienvidslāvijai. Tas bija laiks (1999. gadā), kad senators Baidens ieteica sākt Belgrades apšaudes un "uzspridzināt visus tiltus pāri Drinai", atcerējās militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.Vašingtonas un Briseles rīcībā ir vērā ņemams potenciāls un ietekme, taču ASV un ES pasaule nepieder, tās nespēj pārvaldīt planētu, balstoties uz amerikāņu izcilības mīta vai atlantiskās solidaritātes spēka. "Partneri" saprot, ka Krievija nav Dienvidslāvija, tā var pielikt punktu NATO un visu Rietumu demokrātijas valstu vēsturē.Eiropa nespēs saglabāt savu labklājību un stabilitāti bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. "Amerikāņu izcilības" spiediena apstākļos Eiropa mokoši pārdomā, kā "sodīt Krieviju" un pie tam nenonākt "Iskanderu", "Kalibru" un "Kinžalu" tēmēklī. Pievienoties sankcijām pret Krieviju un neatteikties no Krievijas gāzes, lai nevajadzētu pirkt dārgo gāzi no ASV. "Partneru" civilajai aviācijai izrādījies visai dārgi lidot apkārt slēgtajai (abpusēji) Krievijas gaisa telpai.Aizsteidzoties priekšā Kijevas jaunajām neizpildāmajām prasībām, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms samita pazinņja, ka Brisele sniedz atbalstu Ukrainai, taču nav iejaukta konfliktā un nesūtīs turp savus bruņotos spēkus, tāpēc Kijevai jāpaļaujas tikai uz savām pašaizsardzības tiesībām, ko paredz ANO Statūtu 51. pants.ASV pastāvīgā pārstāve ANO Džuliāna Smita šajā kontekstā apstiprināja: Pentagons nesūtīs amerikāņu spēkus uz Ukrainu, bet Polijas ierosinājums ievest miernešus "raisa virkni jautājumu".Maskava jau vairākkārt brīdinājusi: reakcija pēc trešo valstu iejaukšanās militārajā speciālajā operācijā būs skarba, neskatoties uz aliansēm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 23. martā atgādināja – jebkuras NATO valsts bruņoto spēku ievešana Ukrainā nozīmē alianses bruņotu konfliktu ar Krieviju.Varšavas kaisme izkūpējusi vējā23. martā ANO ģenerālsekretāra pārstāvis Stefans Dužariks paziņoja, ka miernešu misiju veidošana Ukrainā iespējama tikai gadījumā, ja ANO Drošības padome apstiprinās atbilstošu mandātu un faktiski iestāsies miers, ko misija nodrošinātu. Tiesa, NATO agresija Dienvidslāvijā neprasīja ANO sankciju.Varšavas sprādzienbīstamais projekts (ievest aptuveni 10 tūkstošus bruņotu poļu "miernešu" Ukrainas rietumu teritorijā) nav saistīts arī daudzu Eiropas valstu interesēm. Avantūrā labprāt iesaistītos tikai Dānija un Lietuva.It kā jau starp "misijas" deklarētajiem pamatuzdevumiem minēta tikai humanitāro koridoru apsardze Ukrainas rietumu apgabalos un bezlidojumu zonu radīšana virs tiem. Taču "humanitāro kravu" paspārnē var izrādīties bruņojuma piegādes Kijevas režīmam, bet bezlidojumu zonas Krievija necietīs nekādos apstākļos.Polijas spēku "suverēnā" hipotētiskā iebrukuma situācijā nebūs spēkā NATO Statūtu 5. pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Un tiešā militārā konfliktā ar Krieviju Varšava var ciest neizmērojami vairāk nekā Kijeva (Krievijas BS humānā pieeja neattieksies uz Polijas teritoriju).ASV galvenie sabiedrotie Eiropā (Francija, Lielbritānijā, Itālija, Vācija) pat Baidena spiediena apstākļos labāk cietīs finansiālus zaudējumus (pirks amerikāņu gāzi, palielinās aizsardzības budžetus), nekā "uzticēs" Polijai savas armijas un miljoniem līdzpilsoņu likteni.Aizvakar televīzijā pazīstamā politiķe, ASV Kongresa Pārstāvju palātas bijusī locekle Tulsija Habarda sīki un smalki pastāstīja, ka Baidens "nav Dievs", viņš "nekontrolē situāciju", nerunājot jau par "jauno pasaules kārtību". Arī Eiropā zūd cieņa pret Baltā nama saimniekiem, manāms dreifs prom no ASV un NATO.Nesen vairāku ES valstu aizsardzības ministri apstiprināja stratēģisko plānu aizsardzības stiprināšanai līdz 2030. gadam. Potenciālo konfliktu atrisināšanai paredzēts līdz 2025. gadam saformēt Eiropas ātrās izvēršanas spēkus – 5000 kareivjus. Tas ir tikai sākums Eiropas jaunajau drošības sistēmai, kurā ASV un NATO neizbēgami būs nepiederoši.Vidēja termiņa perspektīvā domājama Ukrainas tālāka "afganizācija" (pārsātināšana ar Rietumu bruņojumu) un Polijas "pakistanizācija" (UBS un algotņu mācību centru tīkla izveide, arsenālu izvietošana pie robežas ar Ukrainu). Polijas pierobežas apgabalu pārvēršanās par UBS "operatīvo aizmuguri" diezin vai iepatiksies vietējiem iedzīvotājiem, taču tas jau ir pavisam cits stāsts.No ģeopolitiskā viedokļa Varšavas kaisme izkūpējusi skurstenī. Nekas daudz Polijai nav izdevies: pasludināt par persona non grata 45 Krievijas diplomātus un nobloķēt Krievijas vēstniecības kontu "par terorisma finansēšanu". Arī Baidena vizīte Varšavā nelīdzēs.Polijas "fantomu sāpes" ir vecs stāsts. Trīs citas Ukrainas kaimiņvalstis, alianses locekles – Ungārija, Slovākija un Rumānija – nepārprotami nav gatavas karot ar Krieviju.24. martā Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sījarto atzīmēja, ka Ungārija atbalsta NATO viedokli Ukrainas kontekstā un nepieļaus ievilkšanu konfliktā: "NATO nav karojošā puse. NATO kā alianse nepiegādā ieročus (Ukrainai). Mums jāpanāk, lai šis karš nepārkāptu Ukrainas robežas."Tāpat Sījarto paziņoja: "Jāsaka atklāti un skaidri, ka lidojumu aizlieguma zonas ieviešana novedīs pie gaisa kara Ukrainā, bet "miernešu" dislokācija izraisīs NATO un Krievijas sauszemes karu."Savukārt Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs informēja kolēģus NATO, ka nesniegs militāru palīdzību Ukrainai. It kā jautājumā par bulgāru ZRS S-300 ir pielikts punkts.Burvju zobens un pūķu galvasIeroču piegādes Kijevas režīmam vēl aizvien ir perspektīvs darbības virziens visu valstu rusofobiem. Ne velti Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis 24. martā video uzrunā uzstājīgi pieprasīja NATO "ārkārtas" samitam "neierobežotu militāru palīdzību", - gluži kā Paņikovskis romānā "Zelta teļš", - viņš prasa vienu procentu no visiem alianses tankiem un lidmašīnām. Ar atlīdzību un bez maksas.Trešdien Zeļenskis uzrunāja Francijas parlamentu, lūdza palīdzēt Ukrainai ar militāro tehniku un PGA līdzekļiem.Līdzīgi "apstrādāts" ASV Kongress un Izraēlas Knesets. Ukrainas prezidenta ultimatīvi sentimentālās viesizrādes turpinās ar militārā konflikta galvenā beneficiāra – Savienoto Valstu – atklātu un slepenu atbalstu.24. martā kļuva zinams, ka tagadējā ASV prezidenta dēla Hantera Baidena investīciju fonds "Rosemont Seneca" finansējis Pentagona militāri bioloģisko programmu Ukrainā.Tādos apstākļos nebūt nepārsteidz Vašingtonas atbalsts Kijevas režīmam, vienojoties ar NATO valstīm par padomju laikā ražotās munīcijas un kara tehnikas nodošanu. Par panākumiem netieši liecina simtiem "ukraiņu" zenītraķešu kompleksu un trieciena lidmašīnu, ko iznīcinājuši Krievijas spēki.Atgādināšu: līdz 24. februārim UBS nebija ierindā pat ne 100 iznīcinātāju un trieciennieku. Tikai pirms dienas uz dienvidiem no Kijevas iznīcinātas deviņas S-300 iekārtas un četri "Buk M1", bet mēneša laikā – vairāk nekā 200 ZRK. Šeit nepārprotami vīd "daudzgalvainā pūķa" ausis.NATO samitā ASV un to sabiedrotie apsprieda pretkuģu raķešu piegādes Ukrainai. Lielbritānija apsolīja Kijevas režīmam 6000 pārnēsājamos raķešu kompleksus.Jāpatur prātā, ka liela daļa Ukrainai piegādājamo ieroču pat nenonāk UBS vienībās – tie nokļūst dažādu bruņotu grupu un ekstrēmistu rokās, un tikpat labi var izšaut Eiropas Savienībā.Vašingtonas projekts Ukrainā atgādina hipertrofētu "arābu pavasara" (Baraka Obamas laiku) versiju, - demokrātijas sēklu sēšana Tuvajos Austrumos noveda pie simtiem tūkstošu cilvēku ciešanām un nāves. Tikai nacistiskā Kijeva režīma bezierunu kapitulācija garantēs Ukrainas, Eiropas un pasaules glābšana no liela kara, ko neprātīgi pūlas sakurināt Savienotās Valstis.Krievijas Bruņotajiem spēkiem vēl daudz darba priekšā, tomēr speciālā operācija turpinās atlbilstoši plānam, Ukrainas demilitarizācijas un denacifikācijas sākotnējie mērķi nemainās, spēku un līdzekļu ir pietiekami.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko
https://sputniknewslv.com/20220324/ukrainas-valstiskumu-visvairak-apdraud-polijas-otra-fronte-21064685.html
https://sputniknewslv.com/20220323/kinzalu-bridinajums-nato-miernesiem-ukraina-21047135.html
https://sputniknewslv.com/20220320/mariupoles-katls--ukrainas-armijas-un-nato-sakaves-modelis-20993136.html
https://sputniknewslv.com/20220319/ierocu-piegades-ukrainai-retais-bayraktar-aizlidos-lidz-dnepras-vidum-20992540.html
https://sputniknewslv.com/20220318/ukraina-nestajas-nato-kas-megina-iegut-ukrainu-20969407.html
https://sputniknewslv.com/20220317/macibas-cold-response-2022--jauns-nato-solis-preti-eskalacijai-20950968.html
https://sputniknewslv.com/20220315/karsti-krievu-sveicieni-amerikanu-algotniem-javorovskas-poligona-20909718.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/18/21079524_0:0:2731:2048_1920x0_80_0_0_f0d9613a17edfb22ca85ca6350b81cd6.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
asv, nato, ukraina, krievija, speciālā operācija, drošība
asv, nato, ukraina, krievija, speciālā operācija, drošība
ASV un NATO sola "jaunu pasaules kārtību"
ASV galvenie sabiedrotie Eiropā (Francija, Lielbritānijā, Itālija, Vācija) pat Baidena spiediena apstākļos labāk cietīs finansiālus zaudējumus (pirks gāzi no ASV, palielinās aizsardzības budžetus), nekā "uzticēs" Polijai savas armijas un miljoniem līdzpilsoņu likteni.
Ziemeļatlantijas alianse savā "ārkārtas" samitā Briselē 24. martā apsprieda palīdzību Kijevas režīmam, ieroču piegādes, reakciju gadījumam, ja Ukrainā tiks pielietoti ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči (kuru Krievijas rīcībā nav), un atteicies no dalības karadarbībā ar Krievijas spēkiem Ukrainas teritorijā.
Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens ieintriģēja starptautisko sadarbību ar savu nodomu izveidot jaunu pasaules kārtību, un apsolīja pastāstīt sīkāk pēc vizītes Eiropā. Atliek pieļaut, ka jaunais ir labi aizmirsts vecais. Ne velti NATO "ārkārtas" samits sakrita ar 23. gadadienu kopš aviācijas uzlidojumu sākuma Dienvidslāvijai. Tas bija laiks (1999. gadā), kad senators Baidens ieteica sākt Belgrades apšaudes un "uzspridzināt visus tiltus pāri Drinai", atcerējās militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Vašingtonas un Briseles rīcībā ir vērā ņemams potenciāls un ietekme, taču ASV un ES pasaule nepieder, tās nespēj pārvaldīt planētu, balstoties uz amerikāņu izcilības mīta vai atlantiskās solidaritātes spēka. "Partneri" saprot, ka Krievija nav Dienvidslāvija, tā var pielikt punktu NATO un visu Rietumu demokrātijas valstu vēsturē.
Eiropa nespēs saglabāt savu labklājību un stabilitāti bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. "Amerikāņu izcilības" spiediena apstākļos Eiropa mokoši pārdomā, kā "sodīt Krieviju" un pie tam nenonākt "Iskanderu", "Kalibru" un "Kinžalu" tēmēklī. Pievienoties sankcijām pret Krieviju un neatteikties no Krievijas gāzes, lai nevajadzētu pirkt dārgo gāzi no ASV. "Partneru" civilajai aviācijai izrādījies visai dārgi lidot apkārt slēgtajai (abpusēji) Krievijas gaisa telpai.
Aizsteidzoties priekšā Kijevas jaunajām neizpildāmajām prasībām, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms samita pazinņja, ka Brisele sniedz atbalstu Ukrainai, taču nav iejaukta konfliktā un nesūtīs turp savus bruņotos spēkus, tāpēc Kijevai jāpaļaujas tikai uz savām pašaizsardzības tiesībām, ko paredz ANO Statūtu 51. pants.
ASV pastāvīgā pārstāve ANO Džuliāna Smita šajā kontekstā apstiprināja: Pentagons nesūtīs amerikāņu spēkus uz Ukrainu, bet Polijas ierosinājums ievest miernešus "raisa virkni jautājumu".
Maskava jau vairākkārt brīdinājusi: reakcija pēc trešo valstu iejaukšanās militārajā speciālajā operācijā būs skarba, neskatoties uz aliansēm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 23. martā atgādināja – jebkuras NATO valsts bruņoto spēku ievešana Ukrainā nozīmē alianses bruņotu konfliktu ar Krieviju.
Varšavas kaisme izkūpējusi vējā
23. martā ANO ģenerālsekretāra pārstāvis Stefans Dužariks paziņoja, ka miernešu misiju veidošana Ukrainā iespējama tikai gadījumā, ja ANO Drošības padome apstiprinās atbilstošu mandātu un faktiski iestāsies miers, ko misija nodrošinātu. Tiesa, NATO agresija Dienvidslāvijā neprasīja ANO sankciju.
Varšavas sprādzienbīstamais projekts (ievest aptuveni 10 tūkstošus bruņotu poļu "miernešu" Ukrainas rietumu teritorijā) nav saistīts arī daudzu Eiropas valstu interesēm. Avantūrā labprāt iesaistītos tikai Dānija un Lietuva.
It kā jau starp "misijas" deklarētajiem pamatuzdevumiem minēta tikai humanitāro koridoru apsardze Ukrainas rietumu apgabalos un bezlidojumu zonu radīšana virs tiem. Taču "humanitāro kravu" paspārnē var izrādīties bruņojuma piegādes Kijevas režīmam, bet bezlidojumu zonas Krievija necietīs nekādos apstākļos.
Polijas spēku "suverēnā" hipotētiskā iebrukuma situācijā nebūs spēkā NATO Statūtu 5. pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Un tiešā militārā konfliktā ar Krieviju Varšava var ciest neizmērojami vairāk nekā Kijeva (Krievijas BS humānā pieeja neattieksies uz Polijas teritoriju).
ASV galvenie sabiedrotie Eiropā (Francija, Lielbritānijā, Itālija, Vācija) pat Baidena spiediena apstākļos labāk cietīs finansiālus zaudējumus (pirks amerikāņu gāzi, palielinās aizsardzības budžetus), nekā "uzticēs" Polijai savas armijas un miljoniem līdzpilsoņu likteni.
Aizvakar televīzijā pazīstamā politiķe, ASV Kongresa Pārstāvju palātas bijusī locekle Tulsija Habarda sīki un smalki pastāstīja, ka Baidens "nav Dievs", viņš "nekontrolē situāciju", nerunājot jau par "jauno pasaules kārtību". Arī Eiropā zūd cieņa pret Baltā nama saimniekiem, manāms dreifs prom no ASV un NATO.
Nesen vairāku ES valstu aizsardzības ministri apstiprināja stratēģisko plānu aizsardzības stiprināšanai līdz 2030. gadam. Potenciālo konfliktu atrisināšanai paredzēts līdz 2025. gadam saformēt Eiropas ātrās izvēršanas spēkus – 5000 kareivjus. Tas ir tikai sākums Eiropas jaunajau drošības sistēmai, kurā ASV un NATO neizbēgami būs nepiederoši.
Vidēja termiņa perspektīvā domājama Ukrainas tālāka "afganizācija" (pārsātināšana ar Rietumu bruņojumu) un Polijas "pakistanizācija" (UBS un algotņu mācību centru tīkla izveide, arsenālu izvietošana pie robežas ar Ukrainu). Polijas pierobežas apgabalu pārvēršanās par UBS "operatīvo aizmuguri" diezin vai iepatiksies vietējiem iedzīvotājiem, taču tas jau ir pavisam cits stāsts.
No ģeopolitiskā viedokļa Varšavas kaisme izkūpējusi skurstenī. Nekas daudz Polijai nav izdevies: pasludināt par persona non grata 45 Krievijas diplomātus un nobloķēt Krievijas vēstniecības kontu "par terorisma finansēšanu". Arī Baidena vizīte Varšavā nelīdzēs.
Polijas "fantomu sāpes" ir vecs stāsts. Trīs citas Ukrainas kaimiņvalstis, alianses locekles – Ungārija, Slovākija un Rumānija – nepārprotami nav gatavas karot ar Krieviju.
24. martā Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sījarto atzīmēja, ka Ungārija atbalsta NATO viedokli Ukrainas kontekstā un nepieļaus ievilkšanu konfliktā: "NATO nav karojošā puse. NATO kā alianse nepiegādā ieročus (Ukrainai). Mums jāpanāk, lai šis karš nepārkāptu Ukrainas robežas."
Tāpat Sījarto paziņoja: "Jāsaka atklāti un skaidri, ka lidojumu aizlieguma zonas ieviešana novedīs pie gaisa kara Ukrainā, bet "miernešu" dislokācija izraisīs NATO un Krievijas sauszemes karu."
Savukārt Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs informēja kolēģus NATO, ka nesniegs militāru palīdzību Ukrainai. It kā jautājumā par bulgāru ZRS S-300 ir pielikts punkts.
Burvju zobens un pūķu galvas
Ieroču piegādes Kijevas režīmam vēl aizvien ir perspektīvs darbības virziens visu valstu rusofobiem. Ne velti Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis 24. martā video uzrunā
uzstājīgi pieprasīja NATO "ārkārtas" samitam "neierobežotu militāru palīdzību", - gluži kā Paņikovskis romānā "Zelta teļš", - viņš prasa vienu procentu no visiem alianses tankiem un lidmašīnām. Ar atlīdzību un bez maksas.
Trešdien Zeļenskis uzrunāja Francijas parlamentu,
lūdza palīdzēt Ukrainai ar militāro tehniku un PGA līdzekļiem.
Līdzīgi "apstrādāts" ASV Kongress un Izraēlas Knesets. Ukrainas prezidenta ultimatīvi sentimentālās viesizrādes turpinās ar militārā konflikta galvenā beneficiāra – Savienoto Valstu – atklātu un slepenu atbalstu.
24. martā kļuva zinams, ka tagadējā ASV prezidenta dēla Hantera Baidena investīciju fonds "Rosemont Seneca"
finansējis Pentagona militāri bioloģisko programmu Ukrainā.
Tādos apstākļos nebūt nepārsteidz Vašingtonas atbalsts Kijevas režīmam, vienojoties ar NATO valstīm par padomju laikā ražotās munīcijas un kara tehnikas nodošanu. Par panākumiem netieši liecina simtiem "ukraiņu" zenītraķešu kompleksu un trieciena lidmašīnu, ko iznīcinājuši Krievijas spēki.
Atgādināšu: līdz 24. februārim UBS nebija ierindā pat ne 100 iznīcinātāju un trieciennieku. Tikai pirms dienas uz dienvidiem no Kijevas iznīcinātas deviņas S-300 iekārtas un četri "Buk M1", bet mēneša laikā – vairāk nekā 200 ZRK. Šeit nepārprotami vīd "daudzgalvainā pūķa" ausis.
NATO samitā ASV un to sabiedrotie apsprieda pretkuģu raķešu piegādes Ukrainai. Lielbritānija apsolīja Kijevas režīmam 6000 pārnēsājamos raķešu kompleksus.
Jāpatur prātā, ka liela daļa Ukrainai piegādājamo ieroču pat nenonāk UBS vienībās – tie nokļūst dažādu bruņotu grupu un ekstrēmistu rokās, un tikpat labi var izšaut Eiropas Savienībā.
Vašingtonas projekts Ukrainā atgādina hipertrofētu "arābu pavasara" (Baraka Obamas laiku) versiju, - demokrātijas sēklu sēšana Tuvajos Austrumos noveda pie simtiem tūkstošu cilvēku ciešanām un nāves. Tikai nacistiskā Kijeva režīma bezierunu kapitulācija garantēs Ukrainas, Eiropas un pasaules glābšana no liela kara, ko neprātīgi pūlas sakurināt Savienotās Valstis.
Krievijas Bruņotajiem spēkiem vēl daudz darba priekšā, tomēr speciālā operācija turpinās atlbilstoši plānam, Ukrainas demilitarizācijas un denacifikācijas sākotnējie mērķi nemainās, spēku un līdzekļu ir pietiekami.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko