RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Latvijas eirodeputāts Andrejs Mamikins, komentējot atklāto vēstuli izglītības ministram Kārlim Šadurskim par skolu reformas atbalstīšanu, pievērsa uzmanību šo dokumentu parakstījušajām personām, kuru vidū ir mūžīgie SS veterāni un bijušie "meža brāļi".
Par ko ir vēstule
Vēstule ar nosaukumu "Atbalstām reformu" tika publicēta avīzē Latvijas Avīze 22. decembrī rubrikā "Tribīne". Vēstulē autori atzīmē, tostarp, ka mazākumtautību skolu pārvešanas jautājumu izmanto politiskās partijas un sabiedrības organizācijas, kuras organizē dažādus protesta mītiņus un demonstrācija, savu mērķu sasniegšanai. Taču, atzīmē autori, tiek noklusēts tas fakts, ka mazākumtautību skolu absolventi pēc skolas beigšanas slikti zina latviešu valodu, kas traucē viņiem nākotnē iestāties augstskolā vai iekārtoties darbā.
"Taču šo politiķu apgalvojumi neiztur kritiku lietā, ka līdz ar valsts valodas ieviešanu visās vispārizglītojošās skolās mazākumtautību bērni pazaudēs savu identitāti," citēja Mamikins savā Facebook lapā vēstules fragmentu.
Vēstules autori paziņo, ka politiķiem, kuri iestājas pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, ir tikai viens mērķis — "uzturēt nepārtrauktu konfrontāciju starp latviski runājošo un krievvalodīgo sabiedrības daļu".
Kas parakstīja
Andrejs Mamikins pievērsa uzmanību, ka vēstuli parakstījušo personu vidū Šadurska reforma atbalstam ir Waffen SS veterāni un bijušie "meža brāļi".
"Pirmais iet Aleksejs Ozoliņš, Latviešu oficieru apvienības valdes priekšsēdētājs. Tieši tā: LATVIEŠU, nevis Latvijas. Neizjokošu jau latvieti Alekseju no latviešu biedrības par to, vai Latvijas armijā ir atsevišķa kirgīzu oficieru biedrība, taču no etniskās komponentes izvilkšanas pat armijā kļūst kaut kā nelabi," uzrakstīja Mamikins.
Tāpat vēstuli parakstīja Jānis Aivars Baškers, Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs.
"Es jau akluma pēc izlasīju "latviešu sarkano strēlnieku, domāju: nu gan joks, Ļeņinu sargāja un joprojām dzīvi! Taču pēc tam sapratu, ka tie nav sarkanie, bet gan kaut kādi citi, man nezināmi strēlnieki. Lai ir cigarešu strēlnieki uz ielām!" atzīmēja eirodeputāts.
Vēl vēstuli parakstījis Edgars Skreija, Latviešu nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs.
"Jā-jā, atkal tika LATVIEŠU karavīru, taču šī biedrība nav slavena ar to. Bet lūk ar ko: gan Skreija, gan viņa priekštecis šajā amatā nu jau mirušais tāds Nikolajs Romanovskis bija mūžīgie 16. marta gājiena dalībnieki. Un vienmēr — oficiālas prasības iesniedzēji šī gājiena rīkošanai. Savukārt biedrība apvienoja lielākoties Waffen SS leģiona veterānus," paskaidroja Mamikins.
Vēstuli Šadurskim parakstīja arī Ojārs Stefans, Nacionālo partizānu biedrības priekšsēdētājs.
"Pildot vienu no pirmajiem redakcijas uzdevumiem avīzē "SM" 1996. gadā, dod Dievs atmiņai, nokļuvu es šo pašu nacionālo partizānu sanāksmē. Vienkārši sakot, tie ir "meža brāļi", par kuriem NATO nesen veselu varoņu filmu uzņēma. Un, kā tagad atceros, šīs kaislīgās un dedzinošās vecīšu uzstāšanās, kurš kādu kolhoza vai komjaunatnes priekšsēdētāju nošāvis Latvijā 1956. gadā. Un pats Ojārs Stefans tribīnē stāvot tā arī pateica (citāts, labi atceros): "Nekad nevar zināt, kad pienāks stunda, un krievu nacionalitātes personas tieši Rīgas centrā dejos kazačoku!" Tā arī pateica: deja kazačoks!" pastāstīja Mamikins.
Tāpat vēstuli parakstīja Zemessardzes veterānu apvienības priekšnieks Ilgvars Baumanis un Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" prezidents Jānis Ivars Kasparsons.
Vēstules autoriem un viņu kolēģiem — 12 miljoni eiro
Komentējot vēstuli un autoru sarakstu, Mamikins atzīmēja, ka viņu pensijām, kā arī viņu kolēģu pensijām, spriežot pēc baumām, nākamgad tiks piešķirti 12 miljoni eiro.
"Saņems vecīši-karotāji savas pensijas (stipri lielāks, nekā mūsu veco laužu pensijas, kuri cēla rūpnīcas, tādas kā nojauktā "Radiotehnika"), pasēdēs uz beņķīša, tad jau redzēsi, un vēl vienu vēstuli uzrakstīs," atzīmēja Mamikins.
Beigās eirodeputāts solīja uzrakstīt Latvijas Avīzes rubrikai "Tribīne" savu atklāto vēstuli: "Kādēļ ministru Šadurski atbalstīt nedrīkst".
"Interesanti, publicēs vai nē? Ir taču, demokrātija galu galā! Mēs, krievi, drīzumā vispār informāciju smelsimies tikai no šīs avīzes! Tā kā, lai publicē!" noslēgumā raksta Mamikins.
2017. gada decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz latviešu valodu. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Pilnībā pabeigt reformu plānots 2021./2022. mācību gadā.
Krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv turpinās parakstu vākšana, ali atbalstītu bilingvālo izglītību, jau ir savākti 13 tūkstoši parakstu. Krievu skolu aizstāvji sarīkoja vairākas protesta akcijas, kā arī plāno organizēt referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju.
