RĪGA, 24. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Izglītības ministrs ir apņēmies pilnībā ieviest latviešu mācību valodu no 1. klases jau 2020. gadā. Bērnu vecāki un Krievu kopienas pārstāvji ar to ir neapmierināti. Akcijas dalībnieki uzsvēra: viņi vēlas, lai krievu bērni prastu latviešu valodu, taču pie tam mācītos dzimtajā valodā.
Grūti teikt, cik daudz cilvēku sapulcējās. Delfi versija latviešu valodā ziņoja par 100 cilvēkiem, tā paša portāla versija krievu valodā — par 200 dalībniekiem. Informācijas aģentūra Leta norādīja, ka sapulcējušies 500 cilvēki, bet organizatoru pārstāvis Jurijs Petropavlovskis informēja, ka akcijā piedalījušies 1500 cilvēki. Paša vērtējumi liecina, ka mītiņā bija aptuveni 600-700 cilvēki.
Mītiņu organizēja cilvēks, kam nav nekādas saiknes ar politiku un kurš neplāno nodarboties ar politiku — divu bērnu tēvs, IT specialists, Digital Times bijušais redaktors Degi Karajevs. Mītiņā viņš uzsvēra, ka Latvijas krievvalodīgie arī ir pilsoņi un viņiem ir tiesības paust savu viedokli un neapmierinātību ar ministru.
Pēc mītiņa Karajevs atzinās Sputnik, ka ir apmierināts ar akciju, taču par rezultātu uzskatīs reformas atcelšanu. Tāpat viņš pateicās visiem, kuri ieradās uz mītiņu. Atsevišķu piezīmi izpelnījās "dīvāna eksperti", kuri nobijās un neieradās, taču internetā nosodīja Tatjanu Ždanoku, Latvijas Krievu savienību (LKS) un viņu pašu par šo kampaņu.
"Lai arī neesmu vienisprātis ar LKS visos jautājumos un, domājams, balsošu par citiem spēkiem, taču viņi (LKS — red.) piecēlās no dīvāna un ieradās paust savu viedokli. Māju eksperti nekad neko negrozīs. Viņu viedokli neviens neuzklausa. Absolūti nepārdomātā bilingvālo skolu pāreja pie latviešu mācību valodas ir liela, kopēja problēma, kas skars daudzus. Un šajā situācijā nav vietā izvēlēties, kurš politiķis ir simpātiskāks. Ieradās dažādi cilvēki ar dažādiem viedokļiem, taču vienlīdz neapmierināti ar reformu," — pastāstīja Karajevs.
Vecāki ieradušies, lai protestētu
Patiešām, mītiņā ieradās gan LKS un "Saskaņas" pārstāvji, gan cilvēki, kam nav nekāda sakara ar politiku, — viņi pārdzīvo par saviem bērniem. Starp citu, bērnu bija maz. Vecāko klašu skolēnus šī reforma vairs neskars, bet bērni, uz ko tā attieksies, tagad mācās bērnudārzos un neko īpaši daudz neaptver.
"Arī 2003. gadā bērni neiesaistījās protestos uzreiz, — atcerējās skolu manifestāciju veterāns Jurijs Petropavlovskis. — Sākumā bijām tikai 13 pieaugušie. Toties beidzās ar protestiem, kuros piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, un tajos kodolu veidoja tieši skolēni."
Mītiņā piedalījās un klātesošos uzrunāja divi Eiropas Parlamenta deputāti — Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins. Ždanoka savā uzrunā atzīmēja, ka reformas piekritēji necenšas panākt, lai skolēni prastu latviešu valodu, — viņi vēlas, lai krievu skolēni vairs nesaprastu savu dzimto valodu. Pēc viņas ierosinājuma pūlis skandēja "Русский язык — родной, латышский язык второй!" ("Krievu valoda — dzimtā, latviešu valoda — otrā!" — tulk. piez.). Bija jūtams, ka šim viedoklim piekrīt daudzi — neviens nenoliedza nepieciešamību mācīties latviešu valodu. Gluži pretēji, tika minēti piemēri, kuri pierāda: latviešu valoda skolās patiesībā tiek pasniegta slikti un nepietiekami. Tatjana Ždanoka apsolīja īstenot parakstu vākšanu Strasbūrā par Mazākumtautību aizsardzības konvencijas ievērošanu.
Andrejs Mamikins ieradās mītiņā ar Latvijas karodziņu un nelielu plakātu "Аз есмь Латвия" ("Es esmu Latvija" — tulk. piez.). Viņš aicināja ministru Šadurski "iznākt pie tautas".
Mamikins bija viens no nedaudzajiem mītiņa dalībniekiem, kuri klātesošos uzrunāja latviski, un tas ir ļoti svarīgi. Lieta tāda, ka latviešiem ir radies aizspriedumains priekšstats par šiem protestiem, turklāt viņi pat nesaprot, ar ko krievi ir neapmierināti.
Bijušais Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs paziņoja, ka viņaprāt mītiņš atgādina savdabīgu "Murkšķa dienu". Iepriekš viņš piedalījies protestos, kads vecākais dēls mācījies piektajā klasē, bet tagad mācības piektajā klasē sācis viņa jaunākais dēls, un notikumi atkārtojas. Politiķis pauda šaubas par īstenotās reformas panākumiem. Kabanovs atgādināja, ka pat diktatora Kārļa Ulmaņa laikos mācības krievu skolās notika tikai krievu valodā un tas ne mazākajā mērā nekaitēja patriotismam.
Kad civilizētas metodes nelīdz
Latvijas Krievu skolu aizsardzības asociācijas pārstāvis Konstantins Čekušins pastāstīja par pieredzi, kādu guvis saziņā ar Izglītības ministriju, un uzsvēra, ka resors tikai imitē dialogu un realitātē krievu vecākus neviens neuzklausa un nedzird.
Mītiņa dalībniekus uzrunāja daudzi, akcija auga plašumā, neviens neaizgāja. Pēc pasākuma LKS pārstāvis Jurijs Petropavlovskis paziņoja, ka neesot gaidījis tik lielu dalībnieku skaitu. Aicinājumam laika bijis ļoti maz, diskusija internetā nebija īpaši aktīva, tomēr dalībnieku skaits bija iespaidīgs.
"Pēdējo piecu gadu laikā neatceros nevienu tik plašu mītiņu, — atzīmēja Petropavlovskis. — Un tas ir tikai sākums."
