RĪGA, 6. decembris — Sputnik. Valdība izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mazākumtautību vispārizglītojošo mācību iestāžu pāreju uz mācībām latviešu valodā un apstiprināja to, vēsta Baltnews.lv.
Reformu piedāvāts pabeigt mazākumtautību mācību iestādēs līdz 2021./2022. mācību gadam, paredzot, ka pirmsskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (no pirmās līdz sestajai klasei), tiek īstenota izglītība trijos bilingvālajos modeļos, pamatizglītības noslēdzošajā posmā (no septītās līdz devītajai klasei) 80% mācību procesa tiek nodrošināti valsts valodā, vidusskolā (no desmitās līdz divpadsmitajai klasei) — tikai latviešu valodā.
Pāreja pie šādas sistēmas notiks pakāpeniski. 2019./2020. mācību gadā 80% apmācības valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai septītajā klasē, 2020./2021. mācību gadā — septītajā un astotajā klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā — no septītās līdz devītajai klasei. Vidusskolā 2020./2021. gadā valsts valodā būs jāmācās 10. un 11. klašu audzēkņiem, pēc gada — visu klašu audzēkņiem.
Kā uzsvēra premjerministrs Māris Kučinskis, IZM piedāvājums ir skaidrs, secīgs un saprotams. Viņš uzskata, ka reformas gaitā nedrīkst novērst uzmanību no izglītības kvalitātes rādītājiem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paskaidroja, ka pirmsskolniekiem ir jāapgūst latviešu valoda tādā līmenī, lai viņiem nerastos grūtības skolā.
Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju daļa negatīvi uztvērusi plānoto skolu reformu. 23. oktobrī pie Izglītības ministrijas notika protests pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. 16. novembrī notika vēl viens protesta akcija.
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par krievu valodas saglabāšanu kā mācību valodu skolās. Viena no petīcijām savāca Saeimas izskatīšanai nepieciešamo balsu skaitu — 10 tūkstošus. 21. novembrī tā tika nodota Saeimai, taču ne visi paraksti tika ieskaitīti. 29. novembrī petīcija atgriezās platformā Manabalss.lv, kur tai jāsavāc 14 tūkstoši balsu.
