RĪGA, 17. novembris — Sputnik. Ne balsošanas, ne vismaz dažādu pozīciju apspriešanas sakarā ar mazākumtautību skolu pāreju uz latviešu valodu Izglītība ministrijas konsultatīvās padomes sēdē nebija, savukārt balsošanas apturēšana par bilingvālās izglītības saglabāšanu portālā Manabalss.lv vispār atgādina citu laiku metodes, šādu viedokli izteica LTV7 Krievu apraides radījuma "Punkti virs i" dalībnieki — pedagogi un vecāki.
Konsultatīvās padomes sēde notika Izglītības ministrijā 10. novembrī. Saskaņā ar tā rezultātiem, gan Izglītības ministrija, gan padomes vadītājs Romāns Alijevs iepriekš ziņoja par reformas "konceptuālo atbalstu". Taču, kā pastāstīja viena no padomes dalībniecēm — Jūrmalas domes deputāte Jeļizaveta Krivcova ("Saskaņa"), atbalsts nebija jau nu tik konceptuāls.
Nevienu neielaist
Krivcova, kura nonāca padomē jau 10 gadus atpakaļ, paziņoja, ka šī iestāde nekad nav bijusi efektīva un visas sabiedrības viedokli pārstāvoša, taču šobrīd situācija ir kļuvusi sevišķi sarežģīta.
"Ministra amatā esošā Šadurska laikā viss kļuvis vēl sliktāk. Tagad tur neviens no nepiederīgajiem vairs nevar iekļūt," teica deputāte.
Krivcova paskaidroja, ka agrāk uz sēdi viņa varēja atvest līdzi kādu no sabiedrības pārstāvjiem, kurš varētu piedalīties diskusijā un piebilst savu sakāmo.
"Šoreiz man aizliedza kādu ņemt līdzi! Pretojās visos iespējamos veidos. Arī Konstantīns Čekušins (viens no vecākiem-aktīvistiem — red.) rakstīja iesniegumu — neļāva. Tika izlemts nevienu neielaist, tikai padomes locekļus," pastāstīja Krivcova.
Atgādināsim, sēdē neielaida arī eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu un vienu no krievu valodas izglītības protesta organizatoriem Degi Karajevu.
Skolu direktori ir atkarīgi no Izglītības ministrijas
Vienīgais, kas Šadurskim deva iespēju paziņot par "konceptuālo atbalstu" mazākumtautību skolu pārejai uz mācībām latviešu valodā — tā ir izglītības iestāžu direktoru mīkstā pozīcija, kuri baidās tieši izteikties pret reformu, jo šādā vai zināmā mērā ir atkarīgi no ministrijas.
"Un direktoru pozīcija šo birokrātisko ierobežojumu dēļ nekad nav izteikti principiāla — viņi ne visai apņēmīgi iet pret ministru. Direktori parasti saka tā: nu, ir dažas problēmas, lai to realizētu, nu, padomāsim; lūk, varbūt, neizdosies — varbūt, ir vērts atlikt šo ideju. Viņi visu laiku maigi izsaka savu viedokli!" pastāstīja Krivcova.
Balsošanas nebija
Balsošanas par mazākumtautību skolām sēdē, pēc kuras tika paziņots par reformas atbalstu, nebija, paziņoja Krivcova. Pēc viņas sacītā, padomes vadītājs Romāns Alijevs piedāvāja: aicinu nobalsot, ka padome konceptuāli atbalsta.
"Es teicu: nē, mēs nevaram balsot, esmu pret. Tad, saka, uzrakstīsim protokolā, ka vairākums konceptuāli atbalsta. Es saku: nē — aicinu uzzināt, ko jūs par vairākumu — noformulēsiet, ko mēs atbalstam. Ministra ideju? Reformu? To, ka latviešu valoda ir jāmīl? Dzimteni? Un tā tālāk. Formulējiet konkrētāk, un nobalsosim. No tā Romāns Alijevs atteicās," pastāstīja deputāte.
Viņa atzīmēja, ka rezultātā palika "kaut kāda neskaidra diskusija", ar kuru manipulēja ministrs un pēc tam paziņoja par konceptuālu atbalstu.
Latvijas Krievu kultūras biedrības līdere Jeļena Matjakubova atzina, ka sarunājās ar dažiem direktoriem, kuri piedalījās šajā padomes sēdē.
"Uz manu jautājumu: kā tu varēji nobalsot?— bija atbilde: a mēs nebalsojām! Tātad absolūti visi direktori, kuriem, visticamāk, ir cita pozīcija, skaidri noformulēja: balsošanas nebija," pastāstīja Matjakubova.
"Es saprotu, ka pozīcijas ir dažādas. Arī konceptuāli. Taču ne balsošanas, ne dažādu pozīciju apspriešanas nebija," piebilda aktīviste.
Ja tu esi pret, tad pārdevi Dzimteni
Krivcova atzīmēja, ka, Šadurskim atnākot amatā, mainījies sarunas stils ar konsultatīvo padomi: vairs netiek savlaicīgi ziņots, par ko tiks runāts. Dienas pavēsti nav iespējams noskaidrot iepriekš, netiek sniegti nekādi dokumenti.
"Kad veidojas balsošana, tiek piedāvāts nobalsot "par visu labo", neko nekonkretizējot — lai pēc tam varētu salīmēt no tā visu, ko gribas. Un lūk visa diskusija šobrīd par krievu skolām — tā notiek tieši tādā veidā. Nav saprotams, par ko — un ja tu esi pret, tad tu "Dzimteni pārdosi"," saka deputāte.
Diskusija par bērnu nākotni, pēc viņas sacītā, tiek aizvietota ar "mutē sabāztiem patriotiskajiem saukļiem".
Taču, pēc viņas domām, padomes sēdē direktori izteica profesionālas šaubas. Pirmām kārtām, viņus uztrauca skolotāju trūkuma problēma.
"Direktori centās likt ministram saprast, ka izglītības problēmas — viņas ir mazliet citās lietās. Ne tajā, ka visu ir jāpārved uz latviešu valodu, bet gan tajā, kā mēs gatavojam skolotājus, kādas mums ir latviešu valodas apmācības metodikas — direktori centās pateikt, ka tam ir nepieciešama cita dienas pavēste, lai panāktu tos uzstādītos izglītības mērķus," pastāstīja Krivcova.
Uz to, pēc viņas sacītā, ministrs atbildēja: visas problēmas atrisināsim, izveidosim kursus, vēl kaut ko.
"Taču tas viss ir tālu no realitātes! Visi šie kursi ir pietiekami formāli. Visa šī skolotāju kontroles sistēma ir vienkārši birokrātija, kurai ar izglītības vai bērnu apmācības ideju nav nekā kopīga," teica deputāte.
Tagadējā publiskajā telpā radusies diskusija par izglītības valodu, pēc Krivcovas domām, sūta vecākiem-nelatviešiem vēstījumu: "Lai vai ko jūs teiktu, neatkarībā no tā, cik labi jūs zinātu latviešu valodu, vienalga būs tā, kā mēs vēlamies".
Jeļena Matjakubova atzina: mēneša laikā, kurš pagājis kopš ministra Šadurska paziņojuma par vidējās izglītības pāreju uz valsts valodu, nekāds dialogs ar mazākumtautību pārstāvjiem netika uzsākts.
"Ir jāprasa no ministrijas ne tikai formālus soļus, bet (demokrātijas nosacījumos!) reālu darbu ar cilvēkiem. Tas skanēja no dažādāko manu sarunas biedru lūpām. Un kad es ieraudzīju, kas notiek — it sevišķi pēc balsošanas apturēšanas Manabalss.lv — es nobijos. Nobijos, ka šodien sākas metodes, kuras ir raksturīgas pavisam citiem laikiem — kad politiskais mērķis (vai griba) nosvītro saprātu un lūk tā ir saskaņa un cieņa, kura pastāv mūsu sabiedrībā," noslēgumā teica Matjakubova.
