Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms?

KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja Latvijas nacionālo mazākumtautību skolu pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā un paziņoja, ka šāda reforma ir pretrunā ar valsts starptautiskajām saistībām.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs apsprieda ar EDSO augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Lamberto Zanjēru Ukrainas un Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli.

Šogad tiek īpaši pieprasīti papildu kursi fizikā un matemātikā, vecāki vaicā, vai bērnus var aizsūtīt mācīties KF skolās, pastāstīja par reformas sekām Latvijas Krievu biedrības valdes priekšsēdētāja Tatjana Favorska.

Latviešu valoda ir skaista, melodiska, it kā ar nodomu domāta dziesmām. Visu cieņu. Taču vai valodu iespējams uzskatīt par pašpietiekamu, ja nav iespējams tajā nodrošināt saziņu visās iespējamās cilvēka darbības sfērās?

Katra pašvaldība likuma ietvaros ir tiesīga noteikt mācību valodu savās izglītības iestādēs.

Komisārs Lamberto Zanjērs novērtējis Latvijas pāreju pie mācībām latviešu valodā.

Nacionālo minoritāšu skolu pārstāvji steidzina iestādi pārlatviskot skolas un bērnudārzus, pastāstīja Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska.

Valkas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas, lai viņu bērni kaut vai daļēji iegūtu izglītību dzimtajā valodā, zināmā mērā ir paveicies – viņiem ir iespēja sūtīt savus bērnus krievu skolā Igaunijas Valgā.

Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Arvils Ašeradens viesojās Rēzeknē inspekcijas nolūkos un atzina, ka izglītības reforma Latvija ir iebuksējusi.

Krievu skolēnus un viņu vecākus neapmierina Latvijā īstenotā izglītības reforma, viņi uzstāj uz tiesībām mācīties dzimtajā valodā.

Sabiedrības latviešu daļa nesaprot krievvalodīgo protestu būtību, kuri cīnās par savu bērnu tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā, un izdomā dažādus mītus, paziņoja Konstantīns Čekušins.

Latviešu birokrāti uzskata: ja nekur nav teikts, ka visiem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā, tad tas ir aizliegts, norādīja Degi Karajevs.

Par to, ko pierādīja krievu skolu aizsardzībai un sociālajam taisnīgumam veltītā 1.maija gājiena plašais dalībnieku pulks, pastāstīja Krievijas vēstniecība Latvijā.

Jurists Aleksejs Dimitrovs uzskata, ka Satversmes tiesas lēmuma tēzes par krievu skolām var kļūt par universālu atrunu, veicot nacionālo minoritāšu tiesību neievērošanu Latvijā.

Latvijas Satversmes tiesas lēmums krievu skolu jautājumā nevar būt galīgs: krievvalodīgie nepadodas un atkal izies ielās aizstāvēt dzimto valodu.

Cik skolu reformas sāktas Latvijā? Kāda valoda valstī guvusi prioritāti? Kur pazuduši skolu direktori un skolotāji? Ko darīt, lai bērni saņemtu pienācīgu izglītību?

Tiesībsarga slēdziens iedveš krievu skolu aizstāvjiem cerību, ka no pārejas uz mācībām latviešu valodā izdosies pasargāt vismaz privātās izglītības iestādes.

Kādas Rīgas bilingvālās skolas direktore uzrakstīja, ka piemineklis Atbrīvotājiem – tā ir tāda vieta, kur var piedzerties un pasmieties par deportācijām, ar ko izraisīja bērnu vecāku sašutumu, kuri iet šajā skolā; beigās publikāciju viņa izdzēsa.

Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska nedomāja par to, ko darīt, ja Satversmes tiesa apmierinās prasības pret grozījumiem izglītības likumā, kas paredz skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Pēc izglītības reformas pieņemšanas sūdzību skaits par skolotājiem, kuri neprot latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, ir palielinājies. Taču skolotāju pārbaudes liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ar latviešu valodas zināšanām ir uzlabojusies.