RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Izglītības reformas ieviešana Latvijā ar mērķi pilnībā pāriet pie mācībām latviešu valodā demonstrē negatīvus rezultātus – daži bērni pēc gadu ilgām nodarbībām pat nespēj iegaumēt burtus dzimtajā valodā. Atsevišķs jautājums – par bērniem ar attīstības traucējumiem, kam konstatēta disleksija vai disgrāfija.
Nepārdomātas izmaiņas, nepietiekami resursi reformu īstenošanai, atsevišķu pedagogu vienaldzība, kuri ir gatavi bez liekas skaidrošanās nosūtīt uz speciālajām skolām bērnus, kuri netiek galā ar programmu, - šīs problēmas satrauc gan speciālistus, gan vecākus.
Par savu pieredzi pastāstīja 1. klases skolnieces māte no Daugavpils Jevgēņija Krjukova un defektoloģe no Jūrmalas Nataļja Kleinhofa.
Trīs valodas vienā kaudzē
Jevgēņijas Krjukovas meita pabeidz 1. klasi, un Šadurska-Šuplinskas reformas rezultāti meitenei var beigties ar nodarbībām vasaras brīvlaikā, jo skolā bērns nav apguvis pat rakstību dzimtajā valodā tik labi, lai nesāktos ik reizi ieskatīties špikerī.
"Mana Maša beidz 1. klasi, - pastāstīja Krjukova savā lapā Facebook. – Lasa pa zilbēm, izlasīto atstāstīt nevar, pat ne vienu teikumu. Rakstot pastāvīgi, skatās paraugā, kā katrs burts rakstāms. Ja nepateiksi, ka sācies jauns vārds, raksta bez atstarpes. Pusi ciparu raksta spoguļrakstā."
Situācija ar latviešu un angļu valodām ir vēl grūtāka – bērns nepazīst burtus, tātad lasīt nevar.
"Pašpārliecinātā Izglītības ministrija izsniedza mācību grāmatas un darba burtnīcas latviešu valodā, dažas – bilingvālas. Visu, kas ir latviešu valodā, paveicu viņas vietā pati – baidos, ka nepārcels uz 2. klasi," atklāja Krjukova.
Viņa pastāstīja, ka karantīnas laikā bērnu izdevies pamācīt, jo mājās bija nolemts svītrot latviešu valodu no mācībām, tomēr iekavēto, domājams, nāksies steigt visu vasaru, lai arī bērnudārzā meitene uzrādīja labus rezultātus – zīmēja, bija uzcītīga, rakstīja drukātiem burtiem.
"Kas noticis 1. klasē? Es uzskatu, ka bērns ir sabojāts. (..) It kā var jebkuram bērnam jau 1. klasē kraut virsū vienlaikus krievu, latviešu un angļu valodas. Visu vasaru staigāsim pie logopēda un repetitora, mēģināsim iziet no jauna vai vismaz panākt 1. klases programmu krievu valodā. Par latviešu valodu es klusēju – es patiešām nezinu, kad Maša būs tam gatava. Pagaidām latviešu valoda ir acīmredzams un nepiedodams kaitējums," konstatēja Krjukova.
Atstāt uz otro gadu un nekādas ņemšanās
Citu jautājumu nolēma apspriest defektoloģe Nataļja Kleinhofa – viņa atzīmēja, ka šodien bērniem ar attīstības īpatnībām skolās nav nekādas individuālas pieejas, bet līdz ar pāreju pie mācībām latviešu valodā no 1. septembra viņiem klāsies vēl smagāk. Ja ar viņiem nestrādās vecāki vai speciālisti ārpus skolas, viņiem draud otrais gads vai speciālā skola. Un atsevišķiem pedagogiem tas ir vienaldzīgi.
"Vakar runājos ar divām bijušajām kolēģēm, tagad viņi strādā sagatavošanas grupās mazākumtautību programmā... Pārsteidza vienaldzība par bērnu likteņiem, kā viņi mācīsies skolā, ja šodien daudz ko nespēj aptvert. Neviens bērniem nedomā skaidrot materiālu individuāli, ja viņi to nav apguvuši. Bērnus dēvē par debiliem un brīnās, kāpēc es ar tādiem strādāju, tērēju viņu dēļ savu laiku. Pie tam zinot, ka esmu defektoloģe. Mierina mani, ka tik un tā no septembra mācības būs latviešu valodā un visus "tādus" būs jāsūta uz specskolām," viņa stāstīja savā lapā Facebook.
Speciāliste atzīmēja, ka pirmklasnieki ar disleksiju, ar disgrāfiju pirmā mācību gada beigās vēl "atsauc atmiņā" burtu rakstību, ar grūtībām lasa, neievēro rindiņas, raksta vārdus bez atstarpēm, bet mācības viņiem svešajā latviešu valodā viņiem rada papildu grūtības.
"Viņi taču pat dzimto valodu, savējos burtus nezin, skaņas nedzird, neatceras, kā rakstāmi burti, viņiem vajadzīgs špikeris. Kur mums tādus bērnus likt? Ļoti žēl," paskaidroja defektoloģe.
Situāciju komentēja juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova. Viņa atzīmēja, ka "tā kā izglītības pārvaldes vietā mums ir viena vienīga demagoģija, vienaldzība pret bērniem iespiežas atsevišķu bērnudārzu un pedagogu līmenī".
"Es lasu dokumentus, tāpēc zinu mums piedāvāto atbildi: runājiet ar bērniem mājās latviski. Valsts nespēj sniegt jūsu bērniem pienācīgu atbalstu latviešu valodas apguvē. Bet izglītība dzimtajā valodā ir nepieņemama ideoloģisku iemeslu dēļ. Tā nu dzīvojam," teica deputāte savā lapā Facebook.
2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.
Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.
Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.
