Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

Pazīstamais latviešu publicists Oto Ozols centās pārliecināt lasītājus, ka krievu valodas prasmes nepieciešamība apkalpošanas nozarē tiek pārspīlēta.

Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

Ja Latvija nebūtu likvidējusi krievu skolas, valstī, iespējams, būtu apmeties liels IT tirgus dalībnieks – kompānija Wargaming, kas izstrādājusi populāro World of Tanks. Tomēr noskaidrojies: kompānijas speciālisti vēlas, lai viņu bērni mācītos krievu valodā.

Elektroniska vēstule par veiksmīgu pieteikšanos Covid-19 vakcīnas saņemšanai sakaitināja juridisko zinātņu doktori Kristīni Jarinovsku, lieta ir tāda, ka informācija tika nosūtīta krievu valodā.

Pēc televīzijas telpas "attīrīšanas" no krievu valodā strādājošajiem kanāliem, Latvijā sākta cīņa ar Krievijas saturu internetā. Regulators izpletis savus taustekļus zonā, kas līdz šīm tika uzskatīta par brīvu.

Panākumi, ko Nacionālnorūpējušās publikas aprindās guvusi dzejniece Liāna Langa Bokša, spārno tālākajām medībām un cīņai ar uzņēmumiem, kuri savās vakancēs pieprasa no darbiniekiem krievu valodas zināšanas.

Latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša ceļ trauksmi – latvieši brauc prom no valsts, jo darba devēji pieprasa krievu valodas prasmes.

Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Astronauti, kurus atlasa Eiropas Kosmosa aģentūra, var kļūt par pirmajiem eiropiešiem uz Marsa.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu svītrot sešpadsmit kanālus no Latvijā retranslējamo saraksta nacionālpatrioti uztvēruši ar prognozējamu sajūsmu.

Koronavīrusa pandēmija radījusi jaunu krahu "krievu" jautājumā Latvijā – valsts neprot runāt ar krievvalodīgajiem, bet viņi tai netic, konstatēja Nils Ušakovs.

Kāds Latvijas iedzīvotājs šķīstošās kafijas etiķetē saskatīja krievu valodu, ar ko bija ļoti neapmierināts, jo šī kafija taču tika ražota Latvijā!

Jaunā Rīgas domes politika attiecībā uz bērnudārziem ir pat stingrāka nekā iepriekš pieņemtais likums par apmācības iespējām visās Latvijas pirmsskolas iestādēs valsts valodā.

Igaunijas premjers Jiri Ratass apsveica valsts iedzīvotājus, uzrunājot viņus arī krievu valodā, un cilvēcīgi novēlēja viņiem veselību un prieku. Varētu šķiet, ka tas nav nekas īpašs, jo ceturtdaļai valsts iedzīvotāju šī valoda ir dzimta.

Sludinājums par māsu un māsu palīgu vakancēm ar "labām krievu valodas zināšanām" raisījis asus strīdus sociālajos tīklos – vieni kritizē Rīgas bērnu slimnīcu, citi aizstāv vairāk nekā 30% iedzīvotāju.

Pandēmijas fonā īpaši nepieņemama ir mediju brīvības, nacionālo kopienu valodas, izglītības un reliģisko tiesību ierobežošana, uzsvēra Krievijas pārstāvis EDSO.

EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs aicināja UNESCO nepalikt malā, kad runa ir par Latvijas un Ukrainas izglītības telpas "tīrīšanas" no krievu valodas problēmu.

Virzot "latviskās Latvijas" ideju, nacionālisti piemirst, ka pirms simts gadiem Latvijā valdīja pat ne divvalodība, bet trīsvalodība, un daudzās jomās mazākumtautību dzīve valstī bija daudz labāka, nekā šodien.