Dziedātājs Intars Busulis aicināja neņemt piemēru no politiķiem un mācīt bērniem cienīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

Nacionālās apvienības pārstāvis sašutis par "provokatīvu" uzlīmi, ko viņš ieraudzījis Rīgā. Tajā skan aicinājumi latviešu, krievu un angļu valodās.

Prezidents palūdz latviešu jauniesus ierakstīt video par dzimtās valodas nozīmi, tomēr zibakcijai pievienojušies arī krievu politiķi – savā stilā.

Kāpēc krievi piešķīruši uzticības kredītu Rīgas jaunajam mēram? Prasības par krievu valodas zināšanām darbiniekiem Latvijā – kā tas ietekmē valsts tēlu? Aleksejeva lieta: drošības līdzeklis ir, bet izmeklēšanas nav. Lindermans un Gubins apsprieda aktuālākos jautājumus.

Latviešu valodu Latvijā nomaina... angļu valoda! Tātad valodas maniaki velti nīdēja krievu valodu? Totalitāro diktātu nāksies rakstīt tik un tā.

Latvijā dzīvojošais itāļu izcelsmes dziedātājs un pasākumu vadītājs Roberto Meloni pastāstīja, kāpēc nevar vadīt pasākumus krievu valodā.

Sociālo tīklu lietotāji atklājuši tirdzniecības tīkla Lidl veikalu darbinieku vakanču prasībās krievu valodas zināšanas – uzņēmumu apsūdz nepareizā Latvijas tēla izpratnē un pasūdzējās Valsts valodas centram.

Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

Rīgas domē no partijas "Progresīvie" ievēlētā deputāte Antoņina Ņenaševa atzina krievu valodas svarīgumu Latvijā. Saeimas deputātam Atim Lejiņam tas ļoti nepatika – viņš saprata, kāpēc Latviju joprojām neuztver kā NATO un ES valsti.

Nacionālpatriotos izraisījis sašutumu tas, ka Londonas mēra vēstuli daži sociālo tīklu lietotāji izvērtējuši kā parauga cienīgu piemēru komunikācija ar daudznacionālās Latvijas iedzīvotājiem.

Balsošana Saeimā par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā izraisīja jaunu strīdu vilni valodas jautājumā.

Kamēr Nacionālā apvienība spītīgi spiež uz to, ka priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā jāveic tikai un vienīgi latviešu valodā, Rīgas iedzīvotāji pauž citādu viedokli.

Pēc Aleksandra Kuzmina sacītā, likumprojekts par aģitāciju latviešu valodā nozīmē politisko partiju un kandidātu brīvības ierobežošanu – brīvības uzrunāt vēlētājus jebkurā valodā.

Grozījumi par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tika veikti Baltkrievijas Konstitūcijā pēc Aleksandra Lukašenko atnākšanas pie varas.

Igaunijā jau vairākus gadus rīko eksperimentu ar divpusēju valodas apmācību – bērni grupā runā gan igauņu, gan krievu valodā.

Kārtējais sašutuma vilnis veļas pār tirdzniecības tīkliem, kuros skan informācija krievu valodā. Šoreiz nepatikšanās nonācis veikals "Maxima" Mārupē.

Latvijas iedzīvotāju izbrīnīja darba devēja attieksme pret viņas krievu draudzeni – latviešu skolas absolventi, kura runā bez akcenta, "atšuva" ar latviešu valodas nemācēšanas ieganstu.

Televīzijas sižets, kurš tika parādīts LTV ziņu raidījumā, līdz sirds dziļumiem sadusmoja nacionāli norūpējušos publiku – aizkadra tulkojumā viņi saklausīja krievu valodu.

Rīga attīstījusies, pateicoties daudzvalodībai un dažādībai, bet tagad tuvojas fašisma laikiem, ja daudznacionālajā pilsētā aizliegts runāt dzimtajā valodā, paziņoja Latvijas Krievu savienības valdes loceklis Aleksejs Šaripovs.