Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā atgādināja valdībai, kādas investīcijas atnesuši norvēģi un nosodīja "lēmumus, kas diskriminē ārvalstu investorus".

Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Valstī pazīstami zvērinātie advokāti uzskata, ka rūpes par valsts drošību nedrīkst izaugt līdz visatļautībai, kas notiek patlaban, tāpēc sūta vēstuli Latvijas ģenerālprokuroram ar lūgumu noskaidrot situāciju.

2020. gadā Latvijā ienāca divas reizes vairāk investīciju, nekā pērn, lai gan visā pasaulē investīciju kritums sastādījis 30%; speciālisti saista šādu dinamiku ar Latvijas sniegumiem pirmā koronavīrusa viļņa laikā.

Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

Bankas "Citadele" galvenās ēkas platība – 30 tūkstoši kvadrātmetru. Pārdošanas darījuma summa netiek izpausta.

Liepājas ostai ir nepieciešamas nevis pārvaldes formas izmaiņas, bet gan investīcijas, taču tieši tās valsts nesola, paziņoja Liepājas mērs Jānis Vilnītis.

Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai ir nepieciešams aktīvi piesaistīt investīcijas no Krievijas.

Nākamgad Latvija iztērēs 170 tūkstošus eiro ārvalstu investīciju kontroles aparāta radīšanai un informācijas apmaiņai ar Briseli.

Kā koronavīrusa krīze padarījusi aktuālāku valsts uzņēmumu izvešanu biržā, kādēļ valdošās partijas diez vai atbalstīs šādu soli un kādas izmaiņas tas nesīs Latvijas iedzīvotājiem.