RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".
Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.
Kur slēpjas patiesība
Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.
Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.
"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.
"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.
Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.
Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."
Dialogs ar biznesu
Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.
"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.
Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.
Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.
Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.
"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.
Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.
Maurs var aiziet
Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.
"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.
Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.
"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.
Premjers gaida
Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.
Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.
"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.
Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.
"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.
"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.
"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.
Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.
Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.
