Latvijā

Miljons eiro dienā kreditoriem: Rimšēvičs par to, kā valsts grimst parādos

CC BY 2.0 / Marco Verch / Евро
Евро - Sputnik Latvija, 1920, 13.07.2021
2007. gadā Latvijas ārējais parāds bija 8 procenti no IKP, tagad tas tuvojas 50 procentiem; cik tas ir bīstami Latvijai?
RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Žurnāliste Tatjana Fasta no žurnāla "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") sarunājās ar bijušo Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, raksta Freesity. Tā ir viņa pirmā lielā intervija pēc demisijas.
- Pirms pieciem gadiem jūs sniedzāt interviju žurnālam "Otkritij gorod", kurā pastāstījāt par Latvijas Bankas sagatavoto valsts attīstības programmu. Runa bija gan par nodokļiem, gan strukturālajām reformām ekonomikā.
LR Ministru kabinets - Sputnik Latvija, 1920, 05.07.2021
Latvijā
Apetīte aug: nākamgad ministrijas vēlas lielākus līdzekļus
- Jā, Latvijas Banka strādāja kā analītiskais centrs un izveidoja produktu. Ja šodien paņemtu tos trīs dokumentus – par nodokļu sistēmu, veselības aprūpi un izglītību, tad varētu atzīt, ka tie joprojām ir aktuāli.
Mēs tolaik uzstājām, ka, plānojot budžetu, jābūt samērīgiem rādītājiem. Lai katram izmaksu postenim tiktu noteikts, ko par šo naudu plānots sasniegt - uzcelt, izārstēt, pieņemt augstskolās utt. Lai visur būtu samērīgi rezultāti.
Reiz es izlasīju Singapūras ekonomikas brīnuma radītāja Li Guanjao grāmatu – tur stāstīts, ka viņu valdība balststās uz sasniegumiem, kas saskaņoti ar sabiedrību. Un tad es padomāju, kāpēc nepielietot šo principu arī pie mums? Proti, jūs nosakāt 10 samērīgus rādītājus - eksportam, ārējam parādam, inflācijai, nabadzībai, mirstībai, veselībai... un, ja sasniedzat mērķi kādā jomā, jūs saņemat atalgojumu. Tad cilvēki strādā rezultātu labad. Bet pie mums bieži vien tiek tērēta nauda, un neviens neanalizē, kam tā iztērēta.
- Runā, ka Latvijas Bankā strādāja labākais smadzeņu centrs valstī. Tas taču nekur nav pazudis, tas joprojām paliek. Kāpēc no tā nekas nav dzirdēts?
Eiro naudaszīmes - Sputnik Latvija, 1920, 04.07.2021
Latvijā
Latvija audzē valsts parādu, finansējot pasākumus pret Covid-19
- Nepietiek vienkārši izteikt idejas. Tās ir jāvirza. Un tas nebūt nav viegli. Toreiz mēs ar savu programmu apstaigājam visas politiskās partijas, daudzi mūs atbalstīja. Premjerministrs Māris Kučinskis teju bija gatavs mūs atbalstīt. Bet pēkšņi kaut kas nogājis greizi. Es nezinu, kurš tolaik iejaucās, bet vienā brīdī visi teica "nē".
- Tajā pašā intervijā jūs uzsvērāt, ka 2007. gadā Latvijas ārējais parāds bija 8%, bet pēc 10 gadiem – jau 40%. Kāds, jūsu ieskatā, tas ir šodien? Cik bīstams ir šis skaitlis Latvijas nākotnei?
- Šodien tas tuvojas 50% no IKP, tas ir 14 miljardi eiro, un gads vēl nav beidzies. Pats par sevi šis skaitlis vēl nav iemesls pesimismam. Bet šī parāda pieauguma tempi gan ir. Ja 2019. gadā ārējais parāds bija ap 37 –38%, pērn 44 –45%, šogad – 50%, bet nākamgad var būt jau 55%. Ar tādu ārēja parāda pieauguma tempu mazā ekonomikā sāk mainīties ļoti daudzas ekonomiskās arhitektūras konstrukcijas. Samazinās naudas apjoms, ko var ieguldīt ekonomikā. Tā vietā ar to atlīdzina parādu kreditoriem.
Tagad ir daudz pētījumu par tā saucamo fiskālo telpu. Daudzi ekonomisti pauž bažas par to, cik daudz no tās palicis Spānijai, Portugālei, Kiprai, Francijai. Cik vēl tās var aizņemties? Kādā brīdī tirgus tām pārstās uzticēties. Un ja vēl tam visam klāt nāks inflācija …
Здание Министерства финансов Латвии - Sputnik Latvija, 1920, 23.04.2021
Valsts parāds kāpj pāri malām: cik pandēmija izmaksājusi Latvijas budžetam?
Šodien Latvija ārējo parādu dzēšanai ik dienu maksā 1 miljonu eiro – tas ir 360 miljoni eiro gadā. Bet ja būs jāmaksā 700 miljoni eiro gadā?
- Vai, jūsuprāt, daudzi Latvijā apzinās šādas situācijas bīstamību?
- Domāju, kādi 100 cilvēki apzinās. Piedevām – Latvijas Banka un Fiskālās disciplīnas padome.
- Un viņi klusē?
- Nu, pirmkārt, neviens viņiem neprasa. Otrkārt, viņi neko nevar padarīt.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала