Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

Telekanāls RT publicēja žurnālistu izmeklēšanu par "neatkarīgā" izdevuma "Proekt" finansēšanas avotiem.

Vienīgais "kodolierocis", kas ir Baltijas valstu rīcībā, ir atteikšanās ratificēt projektu par palīdzības piešķiršanu ES valstīm.

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav resursu un vēlmes finansēt Rail Baltica no budžeta, komerciālo investoru iesaistīšana nav iespējama, bet ES donorvalstis vairs nevēlas apmaksāt bezjēdzīgos statusa projektus Baltijā.

Daugavpils spēs atjaunināt autobusu parku un uzbūvēt jaunu tramvaju līniju, savukārt Ventspils nesaņems no valdības neko.

Saeimas spīkere Ināra Mūrniece intervijā žurnālistiem paziņoja, ka cilvēki tīri labi var iztikt bez viedtālruņiem un ceļojumiem, savukārt politiskās partijas nevar atteikties no valsts finansējuma. Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs aicināja politiķi nolaisties uz zemes.

Attīstības aģentūra Altum jau apstiprinājusi 260 miljonu eiro piešķiršanu kompānijām, kas cietušas koronacīrusa rezultātā, taču gandrīz pusi pieteikumu nācies noraidīt.

Eiropas Savienības valstis uzņēmušās saistības sniegt atbalstu nozaru likviditātei un uzņēmumiem.

Latvijas Ministru kabinets samazinājis izdevumus ierēdņiem par 1,5 miljoniem eiro, turklāt tikai tāpēc, ka tos nav izdevies apgūt koronavīrusa izplatīšanās rezultātā.

Apšaubāmais Rail Baltica ekonomiskais pamatojums netraucē Baltijas valstīm lūgt Eiropas Savienībai naudu projektam – ieinteresētās personas cenšas sasniegt pašas savus mērķus.