10:45 22 Maijs 2018
Rīga+ 19°C
Tiešraide
Naudas maks

Kā izmērīt labklājību: Latvija reitingos un iespaidos

© Foto: pixabay
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Rostislavs Iščenko
48

Latvijā vērojams pārsteigums par februāra reitinga un aprīļa aptaujas rezultātiem.

Labi zināms, ka Rietumos publicētie reitingi tīšām pazemina Krievijas ieņemto vietu un mākslīgi uzlabo rietumvalstu pozīcijas. Protams, eiropiešu un amerikāņu tūristi, iebraukuši paskatīties uz piedzērušiem lāčiem ielās ar balalaikām ķepās, ir milzīgi pārsteigti, kad noskaidrojas: no savas pažobeles viņi ir nokļuvuši nākotnes civilizācijā, taču vai tad nu viņu skaits ir liels?

Uzņēmēji, kuri dod priekšroku biznesam ar Krieviju, nevis dzimtenē, cenšas nereklamēt priekšrocības, lai izvairītos no konkurentu pieplūduma. Taču dažbrīd pagadās propagandas kļūmes, un daža laba aptauja ir piemirsta. Pēc tam kādu valstu iedzīvotāji saskaras ar kognitīvo disonansi.

Par reitingiem un indeksiem

Piemēram februārī latviešus iepriecināja ziņa par to, ka valsts saglabājusi 37. vietu starp 149 valstīm "labklājības reitingā". Savukārt Krievija tajā pametusi pirmo simtu un ieņēmusi 101. vietu — starp Moldovu (98. vieta) un Tadžikistānu (102. vieta). Kirgīzija tajā ieņem 82. vietu, Gruzija — 84., Armēnija — 96. vietu.

Krievijas pilsoņi, kuri informēti par to, ka darba migrantu skaits no iepriekšminētajām valstīm mērojams miljonos un sastāda desmitiem procentu no valsts iedzīvotāju kopskaita, lauza galvas: kāpēc tie "plaukstošiу" kā lavīna veļas uz Krieviju un strādā ne īpaši kvalificētu un labi apmaksātu darbu?

Taču reālā situācija nav redzama ne no Kanādas un ASV, ne arī no ES. Tur neliekuļoti uzskata, ka dzīve Krievijā ir tik tikko labāka nekā Somālijā. Tāpēc nav, par ko brīnīties, — reitingu sastāda kāds britu analītiskais centrs. Viņi ir teicami iemanījušies pielāgot rezultātu politiskajai konjunktūrai.

Acīmredzot, arī latvieši viņiem ir noticējuši. Patiešām, kā var neticēt valstij, kas dāvājusi pasaulei Brīvības hartu, īru genocīdu un pirmās koncentrācijas nometnes angļu-būru kara laikā?

Taču noticis kas neparedzēts. "Britu zinātniekiem" vēl nav izdevies monopolizēt visus socioloģiskos pētījumus Eiropā. Un aprīlī klajā nāca kompāniju Gallup International un "Romir" kopīgais pētījums. Tādai apvienībai subjektīvu attieksmi pārmest neizdosies, pie tam publiski izteikumi par to, ka tik godājamas kompānijas būtu pieļāvušas sistēmisku kļūdu, novedīs pie tiesas darbiem. Tā taču nav Sīrija, ko var apšaudīt tāpēc vien, ka šķitis pārliecinošs pēc angļu pasūtījuma uzņemtais propagandiskais video ieraksts. Te vajadzīgi pierādījumi, nevis pieņēmumi.

Pētījumā tika aptaujāti iedzīvotāji dažādās valstīs — viņus lūdza novērtēt savas valdības darbības efektivitāti. Satriektie Rietumi pēkšņi uzzināja, ka iedzīvotāju acīs Krievijas valdība ir daudz efektīvāka nekā Eiropas valstu un pat ASV valdības. Krievija ieņēmusi 16. vietu, un to nav spējusi apsteigt ne Polija (21. vieta), ne Vācija (24.), ne Francija (25.), ne arī ASV (41.) Latvija ieņēmusi pēdējo vietu no valdības efektivitātes viedokļa starp 52 aptaujātajām valstīm.

Vērtējums pēc naudas makiem, ne pēc atskaitēm

Protams, var teikt, ka uzplaukums un valdības efektivitāte ir savstarpēji saistītas lietas, taču tie nav analogi. Piemēram, absolūti neefektīva valdība var saņemt no priekšgājējiem plaukstošu valsti, vai talantīgs menedžments var mocīties ekonomikas gruvešos, ko atstājusi agrākā valdība.

Taču minētajā reitingā respondenti bija lūgti atbildēt uz trim jautājumiem. Pētījuma autori interesējās ne tikai par valdības efektivitāti, bet arī vaicāja, vai tā ņem vērā pilsoņu viedokli un valsti ved pareizā virzienā. Pēc tam, aplēšot uz visiem jautājumiem saņemto pozitīvo atbilžu vidējo rādītāju, tika aprēķināts valdības indekss. Krievijai tas sastādīja 41, Latvijai — 6, ASV — 20.

Tas ir, Krievijas iedzīvotāji kopumā uzskata, ka valdība ņem vērā viņu viedokli, valsti vada pareizā virzienā un dara to efektīvi. Latvijā uz visiem jautājumiem — negatīva atbilde. ASV pilsoņus nomoka šaubas.

Šķietamās pretrunas starp "uzplaukumu", ko "britu zinātnieki" aplēsuši pēc savas metodikas, un efektivitāti, kas novērtēta atklātā socioloģiskā pētījuma gaitā, ir skaidrojamas gluži vienkārši. Reiz man nācās novērtēt pēdējā leģitīmā (pirms apvērsuma strādājušā) Ukrainas premjerministra uzrunas parlamentā. Toreiz es teicu saviem paziņām — valdības locekļiem: "Jūs viņam pasakiet, ka savu labklājību tauta vērtē nevis pēc viņa atskaitēm, bet gan pēc savu naudas maku stāvokļa."

Tāpat arī šajā gadījumā latviešiem ir nospļauties par "britu zinātnieku" uzskatiem par uzplaukumu. Ja vairāk nekā ceturtā daļa valsts darbspējīgo iedzīvotāju ir spiesti meklēt darbu ārzemēs, ja nacionālā ekonomika, maigi izskakoties, sastopas ar grūtībām, ja šīs grūtības izriet no valdības pieņemtajiem politiskajiem, vai drīzāk pat ideoloģiskajiem lēmumiem, kuri atrauti no ekonomiskās realitātes, ja nacionālais budžets savelk galus kopā tikai ar ES finansiālo atbalstu un valdība jau krīt panikā, prognozējot tā samazināšanos, cilvēkiem, protams, rodas jautājums: vai patiešām dzīve ir tik slikta valstī, kurā peļņā sabraukuši tik daudzi kaimiņvalstu iedzīvotāji, ka no tiem var sakomplektēt ne tikai Latviju vien, bet pat trīs vai četras pilnvērtīgas Baltijas?

Šajā gadījumā es ar nodomu nepievēršos problēmas militāri politiskajam aspektam, runa ir tikai par finansiāli ekonomisko aspektu. Galu galā, varoņu varoņdarbi, protams, silda nācijas patmīlību, taču tikai tiktāl, kamēr visiem pietiek ēdamā un darba. Atliek tikai iestāties ilgstošai krīzei, laik kristu nesalaužamas frontes un sabruktu tūkstošgadīgas impērijas.

Lai arī Krievijas militāri politiskie panākumi pasaulē ir saskatāmi labāk nekā finansiāli ekonomiskās sekmes, pirmkārt, tās iedzīvotāji, tāpat kā visā pasaulē, mēra labklājību ar savu algu pirktspēju, bet saimniekošanas efektivitāti — ar komunālo dienestu darbu. Spriežot pēc atbildēm, Krievijas iedzīvotāji ar pašreizējo rezultātu ir apmierināti.

Otrkārt, bez stabilas un spēcīgas sociālās aizmugures, kas nepakļaujas finansiālajām diversijām, nav iespējamas nekādas militārās vai diplomātiskās uzvaras.

Ikviena tauta, lai kur tā dzīvotu, iespējams, nefiksē to apzināti, nespēj noformulēt, taču ļoti labi saprot, kāda valdība ir efektīva un vedīs pie uzplauksmes un kura vispār neuzklausa tautu, jo ir aizņemta ar abstraktu teoriju īstenošanu.

Galu galā skaisto reitingu autori — "britu zinātnieki" mazgā rokas nevainībā, bet valdība stāv aci pret aci ar tautu un tās naudas makiem.    

Pēc temata

FT: ES samazinās maksājumus Baltijai un Polijai un palielinās Dienvideiropai
Eurostat: Latvija — piektā valsts ES nabadzības ziņā
Vidējā alga Latvijā ir kļuvusi lielāka: ierēdņiem atkal paveicies

Galvenie temati