RĪGA, 24. aprīlis – Sputnik. Nākamajā budžeta periodā Brisele ne tikai grasās samazināt maksājumus no Eiropas izlīdzināšanas fonda, bet arī izmainīt kritērijus, saskaņā ar kuriem katrai valstij tiek noteikta izmaksājamā summa. Kā rezultātā daļu no finansējuma varētu pazaudēt Baltijas valstis, Polija, Ungārija un Čehija, savukārt saņemt papildu naudu varētu Grieķija, Spānija un pat atsevišķi Francijas reģioni, raksta avīze Financial Times.
Saskaņā ar izdevuma datiem Eiropas Savienība vēlas izbeigt praksi, kad Eiropas līdzekļi no izlīdzināšanas fonda tiek piemēroti, pamatojoties uz IKP uz vienu iedzīvotāju. Tā vietā plānots izmantot plašākus kritērijus, ņemot vērā bezdarba līmeni jauniešu vidū, izglītību, kā arī vides labvēlību migrācijai un inovācijām. Turklāt Eiropas Komisija grasās korelēt izmaksu apmēru no izlīdzinājuma fonda ar politisko un demokrātisko brīvību līmeni ES dalībvalstī.
Šādas politikas rezultātā lielu daļu finansējuma varētu zaudēt Polija un Ungārija – divi lielākie saņēmēji no izlīdzināšanas fonda, jo šīm valstīm ir domstarpības ar Briseli likuma pārrakuma un demokrātijas standartu ievērošanas jautājumos.
Tā saucamo ES struktūrfondu piešķiršana tika uzsākta 2004. gadā, kad Eiropas Savienība sāka asi paplašināties – lai samazinātu "jaunās" Eiropas atpalikšanu no "vecās". Polija esošajā budžeta plānojumā (2014. – 2020. gadam) saņem no izlīdzināšanas fonda 77 miljardus eiro, Ungārija 22 miljardus, Slovākija 14 miljardus, savukārt kopējais fonda apjoms sastāda 350 miljardus eiro.
Pēc eirokomisāra Gintera Otingera sacītā, nākamajā budžeta periodā izlīdzināšanas fonds samazināsies par 5-10% sakarā ar Brexit. Budžeta plānošanas eksperti uzskata, ka gaidāmās debates būs visnežēlīgākās 30 gadu garumā.
"Visas valstis saņems mazāk no izlīdzināšanas fonda, galvenais jautājums – par cik samazināsies atsevišķu valstu vai reģionu finansējums," — paziņoja Džons Bačtlers no Skotijas Stratklaida universitātes.
Eiropas Savienības budžeta plānošana ietver septiņu gadu periodu. Esošais budžeta periods ietver laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam, nākamais sāksies 2021. gadā. Eiropas Savienības budžeta ienākumu daļa tiek veidota no ES valstu iemaksām, kas atšķiras pēc apmēra, un kurām jābūt saskaņotām gan Eiropas, gan nacionālā līmenī.
