RĪGA, 15. marts – Sputnik. Par godu Starptautiskajai Laimes dienai, kas tiek svinēta 20. martā, ANO publicējusi Pasaules laimes ziņojumu (World Happiness Report 2018), kurš prezentē statistiku par šo tematu.
Latvija ieņem 53. vietu pēc vispārējā iedzīvotāju laimes līmeņa (5,933 punkti no 10). Salīdzinājumam, Lietuva ierindojusies mazliet augstāk – 50. vieta un 5,952 punkti, savukārt Igaunija zemāk – 63. vieta un 5,739 punkti. Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, par vislaimīgāko valsti pasaulē atzīta Somija ar rādītāju 7,632.
Visnelaimīgākie cilvēki dzīvo Burundi – viņu laimes līmenis tiek vērtēts tikai ar 2,905 punktiem. Nedaudz labāk klājas Centrālāfrikas Republikā – tās rādītājs sastādījis 3,083 punktus. Trešajā vietā no beigām atrodas Dienvidu Sudāna (3,254 punkti).
Taču Latvija ir otrajā vietā pasaulē pēc laimes līmeņa pieauguma – 2015.–2017. gadā, salīdzinot ar 2008.–2010. gadu, šis rādītājs palielinājies par 1,026 procentpunktiem.
Visātrāk laimīgi kļuvuši vienīgi Rietumāfrikas Togo valsts iedzīvotāji, viņu rādītājs šajā periodā palielinājies par 1,191 punktu. Trešajā vietā ir Bulgārija (+1,021 punkts). Nedaudz laimīgākas kļuvušas arī pārējās Baltijas valstis – lietuvieši par 0,66 procentpunktiem, igauņi par 0,445 procentpunktiem.
Ir arī tādas valstis, kur cilvēki kļuvuši nelaimīgāki. Visstiprāk laimes līmenis pazeminājies Venecuēlā – par 2,167 punktiem. Ne stipri labāka situācija ir Malāvijā, kur iedzīvotāji kļuvuši par 1,561 punktu nelaimīgāki, savukārt Sīrijā šis rādītājs pazeminājies par 1,401 punktu.
Laime tiem, kas dzimuši Latvijā
Šoreiz ANO atsevišķi salīdzināja tādu valsts iedzīvotāju laimes līmeni, kuri dzimuši ārpus tās robežām. Jāatzīmē, ka visaugstākais šis rādītājs ir Somijā (7,662), Dānijā (7,547) un Norvēģijā (7,435). Somijā imigranti jūtas pat laimīgāki, nekā valsts iedzīvotāji kopumā. Taču Latvijā šī iedzīvotāju daļa, saskaņā ar statistiku, jūtas ievērojami mazāk laimīga – 4,728 ar vidējo valsts rādītāju 5,933. Turklāt tā ir samērā ievērojama iedzīvotāju daļa.
Saskaņā ar lsm.lv publicēto statistiku ar atsauci uz CSP, ārpus Latvijas robežām dzimuši gandrīz 13% iedzīvotāju, gandrīz ceturtdaļmiljona cilvēku. Visvairāk šādu iedzīvotāju dzimuši Krievijā – tie ir 6,5%, jeb 127 tūkstoši cilvēku, tai seko cilvēki no Baltkrievijas un Ukrainas – 2,3% un 1,7% attiecīgi.
Citās Baltijas valstīs starpība starp "vietējiem" un tiem, kas dzimis ārpus valsts, ir mazāka, nekā Latvijā. Lietuvā 5,952 un 5,03 attiecīgi, Igaunijā vēl mazāk – 5,739 un 4,998.
Lai izskaidrotu starpību, autori prezentē reitingu, kurš atspoguļo sabiedrības gatavību pieņemt migrantus kā vienlīdzīgus. Latvija tajā ieņem septīto vietu no lejas ar 2,04 punktiem.
Kā mērāma laime
Pasaules laimes ziņojumu ik gadu publicē ANO stabilas attīstības risinājuma meklējumu apakšvienība kopš 2012. gada. 2011. gada vasarā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma rezolūciju, kas aicināja valstis vērtēt savu iedzīvotāju laimes līmeni un izmantot to kā orientieri valsts politikā.
Nacionālās laimes novērtēšanai pētnieki izmanto vairākus faktorus: IKP uz vienu iedzīvotāju, sociālo atbalstu, paredzamo mūža ilgumu, pilsoņu brīvību pieņemt dzīvībai svarīgus lēmumus, dāsnumu un attieksmi pret korupciju.
Katra valsts tāpat tiek salīdzināta ar hipotētisku valsti "Antiutopiju", kas apvieno visus zemākos nacionālos vidējos rādītājus katram galvenajam rādītājam un tiek izmantota kā regresijas etalons.
