RĪGA, 24. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka 46% respondentu uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem. Savukart tikpat liels aptaujāto skaits uzskata, ka viņu finansiālais stāvoklis nav apmierinošs. 9% izvairījās sniegt atbildi.
Nodrošinātais mazākums
Šādu aptauju pētījumu centrs organizē jau 14 gadus no vietas — katru decembri, sākot no 2003. gada, izņemot vienīgi 2004. gadu. SKDS direktors Arnis Kaktiņš savā lapā Twitter tīklā ziņoja: "Tikai 46% sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Pēc negaidītā pagājušā gada kāpuma šis rādītājs atgriezies 2014.gada līmenī."
Tikai 46% sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Pēc negaidītā pagājušā gada kāpuma šis rādītājs atgriezies 2014.gada līmenī pic.twitter.com/ylpfbAQCUG
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) 16 марта 2017 г.
Patiešām, salīdzinājumā ar aptauju 2015. gadā ar savu materiālo stāvokli apmierināto cilvēku skaits ir sarucis par 7%. Agrāk vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bija apmierināti, taču tagad to skaits ir būtiski samazinājies.
Interesanti, ka visu 14 gadu laikā kopš norit aptauja, tikai vienu reizi — 2015. gadā ar savu materiālo stāvokli apmierināto respondentu skaits pārsniedza pusi.
Labklājība aug
Aptaujas norises periodā manāms, ka respondentu īpatsvars, kas pozitīvi vērtē savu materiālo labklājību, sākumā ir audzis, pēc tam ilgu laiku bija zems, taču pēdējos gados no jauna sācis pieaugt.
Piemēram, no 2003. līdz 2005. gadam tikai nedaudz vairāk kā 30% uzskatīja sevi par materiāli nodrošinātiem, no 2006. līdz 2008. gadam to skaits vidēji pieauga līdz 46,6%. Tie bija tā saucamie "treknie gadi", kad ekonomika Latvijā strauji auga, pateicoties lētajiem kredītiem, kas veicināja valsts iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Straujais pieaugums nebija ilgs, un jau 2009. gadā valsti satricināja ekonomiskā krīze. Daudzi cilvēki zaudēja darbu, pārdzīvoja jūtamu ienākumu samazināšanos un bija spiesti nopietni ierobežot tēriņus. Protams, šajā gadā ar savu materiālo stāvokli apmierināto skaits kritās līdz 39%, bet nākamajā, 2010. gadā — pat līdz rekordzemam rādītājam — 33%.
Pakāpeniski valsts iedzīvotāji pielāgojās, un laikā no 2011. līdz 2013. gadam materiāli nodrošināto skaits vidēji sasniedza 40%. 2014. gadā tas izauga līdz 45%, un nākamajos trīs gados materiālās labklājības vidējais līmenis pamazām sasniedza 48%. Šis rādītājs pat mazliet pārsniedza pirmskrīzes rādītāju.
Un tomēr aptaujas liecina, ka par materiāli nodrošinātiem sevi joprojām neuzskata puse valsts iedzīvotāju. Daudzu cilvēku dzīves līmenis Latvijā vēl joprojām ir visai zems.
