https://sputniknewslv.com/20220620/brunojieties-pret-krieviju-ko-demonstre-francijas-prezidenta-vizite-moldova-22048955.html
Bruņojieties pret Krieviju: ko demonstrē Francijas prezidenta vizīte Moldovā
Bruņojieties pret Krieviju: ko demonstrē Francijas prezidenta vizīte Moldovā
Sputnik Latvija
Krievijas speciālā operācija Ukrainā iniciējusi virkni globālo procesu, kuru mērķis ir mainīt situāciju, kāda veidojusies pasaules iekārtā pēc PSRS sabrukuma... 20.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-20T18:29+0300
2022-06-20T18:29+0300
2022-06-20T18:29+0300
viedoklis
moldova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/06/11/22034369_0:0:800:450_1920x0_80_0_0_46d203b352241a07c6a3661d3fde749d.jpg
Pārsvarā tas saistīts ar NATO paplašināšanos un alianses militārās infrastruktūras tuvošanos Krievijas robežām. Savdabīgs ekspansijas pavadonis ir jauno locekļu uzņemšana ES. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Kišiņevā vien apstiprināja Rietumu militārismu.Austrumeiropas valstīm, kā arī bijušajām PSRS republikām Eiropas Savienība šķiet pievilcīgs starpvalstu veidojums un ne tikai augstā ekonomiskās attīstības līmeņa dēļ vien. Rietumi mērķtiecīgi kultivē sev lojālu eliti, iebīda šo valstu valdībās un stingri kontrolē viņu darbību. Par to portālā RuBaltic stāsta analītiķis Maksims Kamerers.Piemēram, Moldovā un Ukrainā kontrole sasniegusi augstāko līmeni, kuras apstākļos formāli neatkarīgu valstu valdību lēmumi tiek saskaņoti ar ārvalstu padomniekiem, palaikam – pat pieņemti atbilstoši ar dažādu Rietumu organizāciju un fondu tiešām direktīvām.Un tomēr vēl nesen ne Ukraina, ne Moldova nebija pat ES dalībvalstu kandidāti, neskatoties uz atklāti prorietumniecisku politisko spēku ilgstošo valdīšanu. Šīm valstīm tika piedāvāti dažādi surogāti, piemēram, "Austrumu partnerība" un "Asociētais trio", kam pievienojās arī Gruzija.Taču pēc speciālās militārās operācijas sākuma jautājums par šo valstu pieņemšanu ES vai vismaz kandidāta statusa piešķiršanu guvis jaunu impulsu, saasinoties Rietumu un Krievijas attiecībām.Šo valstu pieteikumi izskatītī pretēji esošajam principam, kas liedz iestāties ES valstīm, kam ir neatrisināti teritoriālie konflikti. Tie ir gan Moldovai, gan Gruzijai, bet Ukrainā patlaban pat notiek aktīva karadarbība.Triju valstu pieteikumi atspoguļojuši ES dalībvalstu domstarpības šajā jautājumā. Jāpiebilst, ka pozitīvs lēmums tiek pieņemts vienīgi ar vienprātīgu atbalstu. Piemēram, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta paziņoja, ka ES kandidātvalsts statuss neatrisinās Ukrainas "dienišķās problēmas", un viņa kolēģiem Eiropā nāktos pievērsties atbalsta sniegšanai Ukrainai.Pie tam patlaban Kijevas režīmu var pēc sirds patikas apbērt ar naudu, medikamentiem, pārtikas produktiem, smago bruņojumu un visu pārējo – jebkura materiālā palīdzība pazudīs vienā rāvienā, kā ūdens smiltīs.ES jau mobilizējusi Kijevas vajadzībām vairāk nekā četrus miljardus eiro "ekonomiskās, sociālās un finansiālās stabilitātes atbalstam", no 2022. gada marta līdz maijam piešķīris makrofinansiālo palīdzību vairāk nekā miljarda eiro apmērā un 230 miljonus – humāniem projektiem. Acīmredzot, eiropiešus patiesībā neuztrauc, cik "tēmēti" ir šie maksājumi, kas nevis atbalsta ekonomiku, bet gan ieslīd varasvīru kabatās.Tātad Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumu pieņemšana ES kandidāta statusa piešķiršanai ir tīri demonstratīva lieta, un diezin vai tie tiks apmierināti sarežģītajā politiskajā situācijā. Tomēr, iespējams, tas ir noteikts signāls par to, ka integrācijas perspektīvas kļuvušas optimistiskākas salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad atklāti tika teikts: tuvākajos gadu desmitos ES paplašināšanās uz austrumiem nav plānota.Formāli ar to saistītas arī ES vadošo valstu un valdību vadītāju vizītes Ukrainā un Moldovā.Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Kišiņevā bija organizēta ne tikdaudz eirointegrācijas perspektīvu stiprināšanai, cik reaklāmas fona radīšanai valdošajai proeiropeiskajai partijai un valsts vadītājai Maijai Sandu. Tas noticis īsti laikus, ņemot vērā katastrofālo situāciju republikā vairāku makroekonomisko rādītāju, inflācijas līmeņa un degvielas, komunālo pakalpojumu un pārtikas produktu cenu pieauguma aspektā.Makrona vizīte un Eiropas perspektīvu vīzijas spēs zināmā mērā novērst iedzīvotāju uzmanību no šīm problēmām un piebremzēt Moldovas vadības reitinga lejupslīdi. Vienlaikus Kišiņeva cer uz kārtējo finansiālās palīdzības porciju, un Francijas prezidenta vizītes laikā tāds atbalsts patiešām nāca. Ir tikai viena nianse.Tas ļaus Moldovai divkārt palielināt aizsardzības izdevumus, atklāja Makons pēc sarunas ar Maiju Sandu."Šajā sarežģītajā kontekstā, kara kontekstā, kas rada draudus gan Moldovai, gan visai Eiropai, jūsu valsts papildus saņems 40 miljonus eiro no mūsu aizsardzības fonda, kas ļaus divkārt palielināt jūsu aizsardzības budžetu. Mēs zinām, ka Moldova pieturas pie neitrāla statusa, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē valsts demilitarizāciju," paziņoja Francijas prezidents.Nav ne mazāko šaubu par to, ka Makrona, tāpat kā Vācijas kanclera Olafa Šolca un Itālijas premjerministra Mario Dragi vizīte Kijevā aizritēja tajā pašā paradigmā, ko nodemonstrēja Kišiņevā.Lai kāds būtu lēmums par kandidātvalstu statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, nav nekādu šaubu par to, ka trīs bijušās padomju republikas joprojām būs "sīknauda" Rietumu un Krievijas konfrontācijā. Tamlīdzīgs stāvoklis ļoti sāpīgi ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kamēr vien vara tajās bus proeiropeisku politiķu rokās, kas pilda vien "runājošo galvu" lomu un atskaņos Rietumu kuratoru "signālus".
https://sputniknewslv.com/20220618/ari-cilveki-ir-padomju-mantojums-22044508.html
https://sputniknewslv.com/20220617/amerikanu-saimnieki-ir-miera-ar-zelenski-tomer-prezidentu-var-viegli-aizstat-22031851.html
https://sputniknewslv.com/20220616/politologs-paskaidroja-kapec-ukrainu-velk-ieksa-eiropas-savieniba-22023480.html
https://sputniknewslv.com/20220612/krievija-buve-jaunu-pasauli-ar-vecas-likvidaciju-rietumi-pasi-tiek-gala-22000610.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
moldova
Bruņojieties pret Krieviju: ko demonstrē Francijas prezidenta vizīte Moldovā
Krievijas speciālā operācija Ukrainā iniciējusi virkni globālo procesu, kuru mērķis ir mainīt situāciju, kāda veidojusies pasaules iekārtā pēc PSRS sabrukuma. Pārsvarā tas saistīts ar NATO paplasināšanos un alianses militārās infrastruktūras tuvošanos
Pārsvarā tas saistīts ar NATO paplašināšanos un alianses militārās infrastruktūras tuvošanos Krievijas robežām. Savdabīgs ekspansijas pavadonis ir jauno locekļu uzņemšana ES. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Kišiņevā vien apstiprināja Rietumu militārismu.
Austrumeiropas valstīm, kā arī bijušajām PSRS republikām Eiropas Savienība šķiet pievilcīgs starpvalstu veidojums un ne tikai augstā ekonomiskās attīstības līmeņa dēļ vien. Rietumi mērķtiecīgi kultivē sev lojālu eliti, iebīda šo valstu valdībās un stingri kontrolē viņu darbību. Par to portālā RuBaltic stāsta analītiķis Maksims Kamerers. Piemēram, Moldovā un Ukrainā kontrole sasniegusi augstāko līmeni, kuras apstākļos formāli neatkarīgu valstu valdību lēmumi tiek saskaņoti ar ārvalstu padomniekiem, palaikam – pat pieņemti atbilstoši ar dažādu Rietumu organizāciju un fondu tiešām direktīvām.
Un tomēr vēl nesen ne Ukraina, ne Moldova nebija pat ES dalībvalstu kandidāti, neskatoties uz atklāti prorietumniecisku politisko spēku ilgstošo valdīšanu. Šīm valstīm tika piedāvāti dažādi surogāti, piemēram, "Austrumu partnerība" un "Asociētais trio", kam pievienojās arī Gruzija.
Taču pēc speciālās militārās operācijas sākuma jautājums par šo valstu pieņemšanu ES vai vismaz kandidāta statusa piešķiršanu guvis jaunu impulsu, saasinoties Rietumu un Krievijas attiecībām.
Šo valstu pieteikumi izskatītī pretēji esošajam principam, kas liedz iestāties ES valstīm, kam ir neatrisināti teritoriālie konflikti. Tie ir gan Moldovai, gan Gruzijai, bet Ukrainā patlaban pat notiek aktīva karadarbība.
Triju valstu pieteikumi atspoguļojuši ES dalībvalstu domstarpības šajā jautājumā. Jāpiebilst, ka pozitīvs lēmums tiek pieņemts vienīgi ar vienprātīgu atbalstu. Piemēram, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta paziņoja, ka ES kandidātvalsts statuss neatrisinās Ukrainas "dienišķās problēmas", un viņa kolēģiem Eiropā nāktos pievērsties atbalsta sniegšanai Ukrainai.
Pie tam patlaban Kijevas režīmu var pēc sirds patikas apbērt ar naudu, medikamentiem, pārtikas produktiem, smago bruņojumu un visu pārējo – jebkura materiālā palīdzība pazudīs vienā rāvienā, kā ūdens smiltīs.
ES jau mobilizējusi Kijevas vajadzībām vairāk nekā četrus miljardus eiro "ekonomiskās, sociālās un finansiālās stabilitātes atbalstam", no 2022. gada marta līdz maijam piešķīris makrofinansiālo palīdzību vairāk nekā miljarda eiro apmērā un 230 miljonus – humāniem projektiem. Acīmredzot, eiropiešus patiesībā neuztrauc, cik "tēmēti" ir šie maksājumi, kas nevis atbalsta ekonomiku, bet gan ieslīd varasvīru kabatās.
Tātad Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumu pieņemšana ES kandidāta statusa piešķiršanai ir tīri demonstratīva lieta, un diezin vai tie tiks apmierināti sarežģītajā politiskajā situācijā. Tomēr, iespējams, tas ir noteikts signāls par to, ka integrācijas perspektīvas kļuvušas optimistiskākas salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad atklāti tika teikts: tuvākajos gadu desmitos ES paplašināšanās uz austrumiem nav plānota.
Formāli ar to saistītas arī ES vadošo valstu un valdību vadītāju vizītes Ukrainā un Moldovā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Kišiņevā bija organizēta ne tikdaudz eirointegrācijas perspektīvu stiprināšanai, cik reaklāmas fona radīšanai valdošajai proeiropeiskajai partijai un valsts vadītājai Maijai Sandu. Tas noticis īsti laikus, ņemot vērā katastrofālo situāciju republikā vairāku makroekonomisko rādītāju, inflācijas līmeņa un degvielas, komunālo pakalpojumu un pārtikas produktu cenu pieauguma aspektā.
Makrona vizīte un Eiropas perspektīvu vīzijas spēs zināmā mērā novērst iedzīvotāju uzmanību no šīm problēmām un piebremzēt Moldovas vadības reitinga lejupslīdi. Vienlaikus Kišiņeva cer uz kārtējo finansiālās palīdzības porciju, un Francijas prezidenta vizītes laikā tāds atbalsts patiešām nāca. Ir tikai viena nianse.
Tā nebūt nav paredzēta ekonomiskajiem pasākumiem vietējo iedzīvotāju atbalstam: 40 miljoni eiro atvēlēti no Eiropas aizsardzības fonda – bruņojuma iepirkumam.
Tas ļaus Moldovai divkārt palielināt aizsardzības izdevumus, atklāja Makons pēc sarunas ar Maiju Sandu.
"Šajā sarežģītajā kontekstā, kara kontekstā, kas rada draudus gan Moldovai, gan visai Eiropai, jūsu valsts papildus saņems 40 miljonus eiro no mūsu aizsardzības fonda, kas ļaus divkārt palielināt jūsu aizsardzības budžetu. Mēs zinām, ka Moldova pieturas pie neitrāla statusa, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē valsts demilitarizāciju," paziņoja Francijas prezidents.
Faktiski Moldovai lika saprast: ja gribat saglabāt izredzes iestāties ES, pievienojieties militārajai konfrontācijai ar Krieviju.
Nav ne mazāko šaubu par to, ka Makrona, tāpat kā Vācijas kanclera Olafa Šolca un Itālijas premjerministra Mario Dragi vizīte Kijevā aizritēja tajā pašā paradigmā, ko nodemonstrēja Kišiņevā.
Lai kāds būtu lēmums par kandidātvalstu statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, nav nekādu šaubu par to, ka trīs bijušās padomju republikas joprojām būs "sīknauda" Rietumu un Krievijas konfrontācijā. Tamlīdzīgs stāvoklis ļoti sāpīgi ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kamēr vien vara tajās bus proeiropeisku politiķu rokās, kas pilda vien "runājošo galvu" lomu un atskaņos Rietumu kuratoru "signālus".
