https://sputniknewslv.com/20220617/eiropa-stav-uz-jaunas-krizes-slieksna-22031165.html
Eiropa stāv uz jaunas krīzes sliekšņa
Eiropa stāv uz jaunas krīzes sliekšņa
Sputnik Latvija
ES plāno atkal reformēt nereformējamo – migrantu pieņemšanas noteikumus, nelegāļu legalizācijas normas, ieviest jaunas pārbaudes. 17.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-17T16:43+0300
2022-06-17T16:43+0300
2022-06-17T16:43+0300
viedoklis
eiropas savienība
migrācija
krīze
ekonomika
finanses
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1150/94/11509495_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_319b7ae3012fa7882315ba9ffd1a1ab4.jpg
Dokuments datēts jau ar 2016. gadu, kad briti, elpu aizturējuši kā pirms lēciena ūdenī, balsoja par Brexit. Šodien migrantu tēma viņus interesē daudz mazāk nekā ES. Par to, kas sagaidāms Eiropā, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva.Toties ES raustās kā drudzī: jo tālāk, jo vairāk dienaskārtībā vietu aizņem jautājumi par atbraucējiem un atpeldētājiem – tiem, ko visiem spēkiem pūlas nesaukt par nelegāļiem, lai nenervozētu vietējos.Tāpēc ziņas par iespējamo "patvēruma tiesību" reformu un Francijas, ES pagaidu priekšsēdētājas, ierosinājumiem, presē palika gandrīz nemanītas.Lai nesabiezētu "nepareizu" noskaņojumu un neveicinātu "ksenofobiju". Vārdu "ksenofobija" pēdiņās lieku ar nodomu – šodien tā dēvē katru mēģinājumu painteresēties, priekš kam ES uzņem simtiem tūkstošu nelegāļu (tikai saskaņā ar oficiālajiem datiem vien, ko izmanto ANO, un tikai no dienvidu, Vidusjūras maršruta vien kontinentā nonākuši vismaz 123 tūkstoši cilvēku).Mazāk nekā 2016. gadā, kad migrācija sasniedza virsotnes, tomēr krietni vairāk nekā iepriekšējos divos gados, jo pandēmija piebremzēja visu pārrobežu pārvietošanos.Tātad labākas dzīves meklējumos devušos ļaudis "izgaismos" (kur un kā – nav zināms), ņems pirkstu nospiedumus (pēc tam salīdzinās, lai identificētu patvēruma meklētāju), bet tālāk, kad "lūdzēja" godaprāts apstiprināts, apelēt pie Eiropas solidaritātes, lai izmitinātu bēgļus/nelegāļus kādā ES valstī.Pat vērīgi lasot gaidāmās reformas aspektus, grūti pamanīt, kur īsti slēpjas novācijas. Visas šīs detaļas un fineses, tikai citādi formulētas, agrāk ne vienu vien reizi jau skanējušas un publicētas. Acīmredzot, tāpēc visus šos gadus kopš sākotnējā varianta parādīšanās, likumprojekti snauda kādā dziļā atvilknē.Toties tagad tie vilkti dienas gaismā.Kāpēc?Pašsaprotamākā atbilde – ekonomiskā situācija savienībā, kas 2015.-2016. gg. jau nebija īsti spoža, tagad smagi kritusi. Tagad tā ir tuva katastrofai. Protams, tajās pašās jaunattīstības valstīs ar daudz sliktākiem rādītājiem cilvēki dzīvo un jūtas itin labi. Tomēr ES valdības, lai cik vienaldzīga tām būtu vienkāršo eiropiešu dzīve, ļoti labi saprot, ka ar katru dienu nākas aizvien grūtāk pildīt sociālās saistības.Veselības aprūpe? Taja vīd "melnie caurumi" – dažkārt palīdzību saņemt ir grūti vai pat neiespējami.Izglītība? Klases ir pārpildītas, un mācību kvalitāte ir krasi kritusies, it īpaši sākumskolā, kas liek pamata prasmes – lasīt, rakstīt un rēķināt.Iespēja iekārtoties darbā? Pat darba meklētājiem ar svaigiem universitātes diplomiem klājas grūti."Eiropas kopējo māju", šīs metavalsts iespējas pamazām gaist acu priekšā.Otrkārt, samazinoties finansiālajiem (lai dzīvo politiķi, kas sludināja dažādus lozungus par ekonomikas pāreju zaļajās sliedēs, tērēja tai miljonus, ja ne miljardus) līdzekļiem un dabas resursiem (lai dzīvo visas pret Krieviju vērstās ierobežojumu pakotnes – visas sešas, līdz ar septīto, ko vēl cep augšā), visiem, kas bīda vienkāršo eiropiešu dzīvi uz vēl lielākas demokrātijas, uz vēl lielāka progresa pusi, nāksies izvēlēties. Kam dot naudu, kam – ne.Tomēr vajadzīgi argumenti – kāpēc nedot, un pagaidām polittehnologi vēl nav izdomājuši neko labāku par migrācijas paktu un tās plūsmu regulēšanu.Paktu, tā pieņemšanu un izpildīšanu var saistīt ar visiem aktuālākajiem jautājumiem, kas jebkādā aspektā skars Eiropas kopīgo finanšu sadali.Esi pieņēmis bēgļus/nelegāļus? Malacis! Ej un saņem savas dotācijas.Neesi pieņēmis bēgļus/nelegāļus? Nu, ja saki "nē", tad arī mēs teiksim "nē".Jautājums, kas agrāk bija vienīgi politiska, tā sakot, augstāko sfēru problēma, tagad kļūst, iespējams, jau pat kļuvis par sociālu problēļmu. Proti, ikdienas dzīve un ikdienas lēmumi ir atkarīgi no tā, ir vai nav nelegāļi/bēgļi/migranti.Spilgtākais piemērs – nesenie notikumi ap Čempionātu līgu Sendenī.Ģenerālās līnijas prese centīgi sekoja visam, ko pati ziņoja par notikušo.Galu gala līdzjutējus taču nebūt neaplaupīja "jaunieši no nabadzīgajiem kvartāliem", bet gan nelegāļu bankas.Seksuāla vardarbība pret sievietēm (grābstīšana, mēģinājumi noraut apģērbu, nerunājot par laupīšanu) – arī tie bija nelegāļi nevis "jaunieši no nabadzīgajiem kvartāliem".Tomēr nu vairs nav iespējams to juridiski konstatēt, jo lietas nav ierosinātas, izmeklēšana nav sākta, video kameru ieraksti ap stadionu nodzēsti.Kā parasti, nekā nav.Protams, par "ksenofobijas izplatīšanu" un "Eiropas solidaritātes ideju" apšaubīšanu, par "sabiedrības apzinātu fašistiskošanu" nekavējoties apsūdzēja tos, kuri atbalsta viedokli par Franciju un Eiropu kā suverēnu valsti un suverēnu sabiedrību.Pati sabiedrība Eiropā – Francijā, Itālijā, Spānijā – jau zaudējusi jebkādus pamatus zam kājām.Starp vilšanos un vēlmi kaut ko mainīt ar protestiem un prasībām tagad guļ īsts bezdibenis.Izvēloties starp dzīvi, kuras dārdzība ātri aug, reālām bažām par ģimeni, bērniem un tuvinieku labklājību, vai manifestāciju, līdz kuras vietai vēl jānokļūst (tātad atkal jātērē nauda), cilvēki izvēlas savu mazo dzīvīti.Francijas parlamenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti to apliecina: Makrona koalīcijai balsis atņēmuši ultrakreisie, tie, kas solīja absolūti neizpildāmas lietas – aizsargāt no visa ļaunā, vienlīdzīgi sadalīt visu labo un ar nodokļiem apšņāpt tos, kam ienākumi ir augstāki par vidējiem.Krievijā tagad plaši diskutē par izaugsmes un attīstības punktiem, bet Eiropai laiks sākt sarunas par kritiena punktiem, par to, kā tie vairojas teju vai ik nedēļu.Neiedomājama dzīves dārdzība, energonesēju cenu rekordi, jau tuvākajā laikā iespējamais vairāku pārtikas produktu deficīts, grūtības ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.Tam visam klāt nāk nelegāļu pieplūduma pieaugums (tas vienmēr notiek vasarā), aizvien vairāk ir cilvēku, kuri tikai plāno šķērsot savienības robežas. Ideālās vētras elementi ir gatavi. Tie jau ir saskatāmi. Un nav nekādu šaubu – vētra būs. Jautājums tikai par to, vai tas notiks atvaļinājumu laikā, vai mazliet vēlāk.
https://sputniknewslv.com/20220612/krievija-buve-jaunu-pasauli-ar-vecas-likvidaciju-rietumi-pasi-tiek-gala-22000610.html
https://sputniknewslv.com/20220608/laiks-doties-majup-eiropa-ir-nogurusi-no-ukrainu-begliem-21980253.html
https://sputniknewslv.com/20220607/briesmiga-sesta-pakotne--pasaules-revolucijas-ugunsgreks-ekonomika-21969571.html
https://sputniknewslv.com/20220526/lielbritanija-rupigi-sarga-savu-galveno-noslepumu-21894810.html
https://sputniknewslv.com/20220520/nekas-neliecina-par-es-velmi-izdzivot--21871240.html
https://sputniknewslv.com/20220508/italija-stasta-par-idealo-vetru-eiropa-ko-sagatavojis-putins-21739258.html
https://sputniknewslv.com/20220505/eiropiesiem-beigusies-nauda-begliem-un-pacietiba-ari-21702546.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
eiropas savienība, migrācija, krīze, ekonomika, finanses
eiropas savienība, migrācija, krīze, ekonomika, finanses
Eiropa stāv uz jaunas krīzes sliekšņa
ES plāno atkal reformēt nereformējamo – migrantu pieņemšanas noteikumus, nelegāļu legalizācijas normas, ieviest jaunas pārbaudes.
Dokuments datēts jau ar 2016. gadu, kad briti, elpu aizturējuši kā pirms lēciena ūdenī, balsoja par Brexit. Šodien migrantu tēma viņus interesē daudz mazāk nekā ES. Par to, kas sagaidāms Eiropā, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva. Toties ES raustās kā drudzī: jo tālāk, jo vairāk dienaskārtībā vietu aizņem jautājumi par atbraucējiem un atpeldētājiem – tiem, ko visiem spēkiem pūlas nesaukt par nelegāļiem, lai nenervozētu vietējos.
Tāpēc ziņas par iespējamo "patvēruma tiesību" reformu un Francijas, ES pagaidu priekšsēdētājas, ierosinājumiem, presē palika gandrīz nemanītas.
Lai nesabiezētu "nepareizu" noskaņojumu un neveicinātu "ksenofobiju". Vārdu "ksenofobija" pēdiņās lieku ar nodomu – šodien tā dēvē katru mēģinājumu painteresēties, priekš kam ES uzņem simtiem tūkstošu nelegāļu (tikai saskaņā ar oficiālajiem datiem vien, ko izmanto ANO, un tikai no dienvidu, Vidusjūras maršruta vien kontinentā nonākuši vismaz 123 tūkstoši cilvēku).
Mazāk nekā 2016. gadā, kad migrācija sasniedza virsotnes, tomēr krietni vairāk nekā iepriekšējos divos gados, jo pandēmija piebremzēja visu pārrobežu pārvietošanos.
Tātad labākas dzīves meklējumos devušos ļaudis "izgaismos" (kur un kā – nav zināms), ņems pirkstu nospiedumus (pēc tam salīdzinās, lai identificētu patvēruma meklētāju), bet tālāk, kad "lūdzēja" godaprāts apstiprināts, apelēt pie Eiropas solidaritātes, lai izmitinātu bēgļus/nelegāļus kādā ES valstī.
Pat vērīgi lasot gaidāmās reformas aspektus, grūti pamanīt, kur īsti slēpjas novācijas. Visas šīs detaļas un fineses, tikai citādi formulētas, agrāk ne vienu vien reizi jau skanējušas un publicētas. Acīmredzot, tāpēc visus šos gadus kopš sākotnējā varianta parādīšanās, likumprojekti snauda kādā dziļā atvilknē.
Toties tagad tie vilkti dienas gaismā.
Pašsaprotamākā atbilde – ekonomiskā situācija savienībā, kas 2015.-2016. gg. jau nebija īsti spoža, tagad smagi kritusi. Tagad tā ir tuva katastrofai. Protams, tajās pašās jaunattīstības valstīs ar daudz sliktākiem rādītājiem cilvēki dzīvo un jūtas itin labi. Tomēr ES valdības, lai cik vienaldzīga tām būtu vienkāršo eiropiešu dzīve, ļoti labi saprot, ka ar katru dienu nākas aizvien grūtāk pildīt sociālās saistības.
Veselības aprūpe? Taja vīd "melnie caurumi" – dažkārt palīdzību saņemt ir grūti vai pat neiespējami.
Izglītība? Klases ir pārpildītas, un mācību kvalitāte ir krasi kritusies, it īpaši sākumskolā, kas liek pamata prasmes – lasīt, rakstīt un rēķināt.
Iespēja iekārtoties darbā? Pat darba meklētājiem ar svaigiem universitātes diplomiem klājas grūti.
"Eiropas kopējo māju", šīs metavalsts iespējas pamazām gaist acu priekšā.
Otrkārt, samazinoties finansiālajiem (lai dzīvo politiķi, kas sludināja dažādus lozungus par ekonomikas pāreju zaļajās sliedēs, tērēja tai miljonus, ja ne miljardus) līdzekļiem un dabas resursiem (lai dzīvo visas pret Krieviju vērstās ierobežojumu pakotnes – visas sešas, līdz ar septīto, ko vēl cep augšā), visiem, kas bīda vienkāršo eiropiešu dzīvi uz vēl lielākas demokrātijas, uz vēl lielāka progresa pusi, nāksies izvēlēties. Kam dot naudu, kam – ne.
Tomēr vajadzīgi argumenti – kāpēc nedot, un pagaidām polittehnologi vēl nav izdomājuši neko labāku par migrācijas paktu un tās plūsmu regulēšanu.
Paktu, tā pieņemšanu un izpildīšanu var saistīt ar visiem aktuālākajiem jautājumiem, kas jebkādā aspektā skars Eiropas kopīgo finanšu sadali.
Esi pieņēmis bēgļus/nelegāļus? Malacis! Ej un saņem savas dotācijas.
Neesi pieņēmis bēgļus/nelegāļus? Nu, ja saki "nē", tad arī mēs teiksim "nē".
Jautājums, kas agrāk bija vienīgi politiska, tā sakot, augstāko sfēru problēma, tagad kļūst, iespējams, jau pat kļuvis par sociālu problēļmu. Proti, ikdienas dzīve un ikdienas lēmumi ir atkarīgi no tā, ir vai nav nelegāļi/bēgļi/migranti.
Spilgtākais piemērs – nesenie notikumi ap Čempionātu līgu Sendenī.
Ģenerālās līnijas prese centīgi sekoja visam, ko pati ziņoja par notikušo.
Galu gala līdzjutējus taču nebūt neaplaupīja "jaunieši no nabadzīgajiem kvartāliem", bet gan nelegāļu bankas.
Seksuāla vardarbība pret sievietēm (grābstīšana, mēģinājumi noraut apģērbu, nerunājot par laupīšanu) – arī tie bija nelegāļi nevis "jaunieši no nabadzīgajiem kvartāliem".
Tomēr nu vairs nav iespējams to juridiski konstatēt, jo lietas nav ierosinātas, izmeklēšana nav sākta, video kameru ieraksti ap stadionu nodzēsti.
Protams, par "ksenofobijas izplatīšanu" un "Eiropas solidaritātes ideju" apšaubīšanu, par "sabiedrības apzinātu fašistiskošanu" nekavējoties apsūdzēja tos, kuri atbalsta viedokli par Franciju un Eiropu kā suverēnu valsti un suverēnu sabiedrību.
Pati sabiedrība Eiropā – Francijā, Itālijā, Spānijā – jau zaudējusi jebkādus pamatus zam kājām.
Starp vilšanos un vēlmi kaut ko mainīt ar protestiem un prasībām tagad guļ īsts bezdibenis.
Izvēloties starp dzīvi, kuras dārdzība ātri aug, reālām bažām par ģimeni, bērniem un tuvinieku labklājību, vai manifestāciju, līdz kuras vietai vēl jānokļūst (tātad atkal jātērē nauda), cilvēki izvēlas savu mazo dzīvīti.
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti to apliecina: Makrona koalīcijai balsis atņēmuši ultrakreisie, tie, kas solīja absolūti neizpildāmas lietas – aizsargāt no visa ļaunā, vienlīdzīgi sadalīt visu labo un ar nodokļiem apšņāpt tos, kam ienākumi ir augstāki par vidējiem.
Krievijā tagad plaši diskutē par izaugsmes un attīstības punktiem, bet Eiropai laiks sākt sarunas par kritiena punktiem, par to, kā tie vairojas teju vai ik nedēļu.
Neiedomājama dzīves dārdzība, energonesēju cenu rekordi, jau tuvākajā laikā iespējamais vairāku pārtikas produktu deficīts, grūtības ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Tam visam klāt nāk nelegāļu pieplūduma pieaugums (tas vienmēr notiek vasarā), aizvien vairāk ir cilvēku, kuri tikai plāno šķērsot savienības robežas. Ideālās vētras elementi ir gatavi. Tie jau ir saskatāmi. Un nav nekādu šaubu – vētra būs. Jautājums tikai par to, vai tas notiks atvaļinājumu laikā, vai mazliet vēlāk.
