https://sputniknewslv.com/20220624/amerikanu-un-britu-legionari-ierodas-ukraina-lai-ietu-boja-22081642.html
Amerikāņu un britu "leģionāri" ierodas Ukrainā, lai ietu bojā
Amerikāņu un britu "leģionāri" ierodas Ukrainā, lai ietu bojā
Sputnik Latvija
Kijevas režīma militārās sakāves, ukraiņu armijas milzīgie dzīvo spēku un tehnikas zaudējumi liek ārvalstu algotņu plūsmai pavērsties pretējā virzienā. 24.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-24T11:26+0300
2022-06-24T11:26+0300
2022-06-24T11:26+0300
viedoklis
ukraina
lielbritānija
asv
krievija
speciālā operācija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/06/16/22070889_0:153:3101:1897_1920x0_80_0_0_8448307051467c91d4f4ebba12174e92.jpg
ASV agresīvā ārpolitika un NATO paplašināšanās uz austrumiem noveduši pie Eiropas drošības sistēmas sabrukuma, kara draudu pieauguma Āzijā un Ziemeļamerikā, kā arī alianses karavīru masveida bojāejas karadarbībā Ukrainā.Balto namu nesen "satrieca" fakts, ka pie Harkovas aizturētajiem amerikāņu algotņiem – 39 gadus vecajam Aleksanderam Drukam un 27 gadus vecajam Endijam Vinham var draudēt nāves sods. Zināms, ka uz tādiem "brīvprātīgajiem" neattiecas Ženēvas konvencija, viņi nav karagūstekņi.9. jūnijā Doņeckas Tautas Republikas Augstākā tiesa piesprieda nāves sodu trim algotņiem – diviem Lielbritānijas un vienam Marokas pilsoniem. Tāds pats tiesas spriedums ir loti iespējams arī visiem pārējiem ārvalstu "leģionāriem", kas aizturēti Krievijas specoperācijas laikā Ukrainā.Baltā nama "satraukums" šķiet liekulīgs. Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka no 24. februāra līdz 17. jūnijam Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 210 no 530 amerikāņu algotņiem, kuri ieradušies "pašaudīt krievus". Vairāk zaudējusi tikai Polija – 378 "leģionārus". Pēdējais sarakstā bija 52 gadus vecais Stīvens Zabelskis no Floridas, likvidēts Dorožņankas ciemā Zaporožjes apgabalā. Pat amerikāņu ietekmīgā avīze "The New York Times" konstatēja, ka ASV pārkāpušas visas robežas notikumos Ukrainā un faktiski iesaistījušās konfrontācijā ar Krieviju – spēcīgu kodollielvalsti.Lielbritānija kaujas Ukrainā zaudējusi rotu – vairāk nekā 100 no 422 saviem "brīvprātīgajiem". Kopumā UBS "ārzemnieku leģionā" likvidēti 1956 no 6956 algotņiem. Skarbā realitāte Ukrainas karadarbības teātrī likusi 1779 "brīvprātīgajiem" no 64 valstīm atgriezties mājās (dzīviem). Šodien Kijevas režīma rīcībā ir 3220 "leģionāri" (baumas par 20 tūkstošiem ārvalstu speciālistu UBS rindās ir pamatīgs pārspīlējums).Un šajā fonā Londona nosūtījusi Krievijai augstprātīgu notu par abiem britu algotņiem, kam Doņeckā piespriests nāves sods. Lielbritānijas ĀM gan nāktos vairāk uztraukties par to, ka Ukrainā karadarbībā piedalās britu speciālo uzdevumu vienība SAS – likvidēto un nāves spriedumu uzklausījušo līdzpilsoņu skaits var izrādīties krietni lielāks.Bumerangs atgriežasKrievijas specoperācijas sekmīgā virzība, krīzes saasināšanās Ukrainā un ekonomisko problēmu pieaugums Rietumos vājina sabiedrības interesi ASV un Eiropā par Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska "čīkstiem" un "pukstēšanu". Vairāk nekā puse ES iedzīvotāju nav gatavi cenu pieaugumam un dzīves līmeņa lejupslīdei pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā.Kijevas režīma militārās neveiksmes un lielie dzīvā spēka (ik dienas – līdz tūkstotis bojāgājušo) un tehnikas zaudējumi liek ārvalstu algotņu plūsmai pavērsties pretējā virzienā – tālāk prom no Donbasa un Ukrainas, kur Krievija var ar vienu raķetes triecienu likvidēt līdz 500 kareivjus vai 50 augstākos virsniekus.Ukrainas sakāve ir neizbēgama. Tāpēc Eiropas lielākās valstis ar ilgstošām pārrunām un saskaņošanām faktiski sabotē bezjēdzīgās bruņojuma piegādes Kijevai un iniciē plānus noslēgt konfliktu par katru cenu, pat par Ukrainas teritorijas cenu. Nesen pat NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja: "Ukrainā var iestāties miers, ja vien tā atdos Krievijai daļu savas teritorijas."Tāds iznākums biedē Rietumus un ASV (tās ieguldījušas konflikta kurināšanā un uzturēšanā desmitiem miljardu dolāru), taču pa īstam karot ar Krieviju – tas biedē vēl vairāk. Amerikāņi cer novājināt Krieviju Eiropas karadarbības teātrī uz "aborigēnu" rēķina. Kijevas režīma laiks tuvojas beigām. Berlīne, Parīze un Roma manāmi atkāpjas no Vašingtonas un Londonas pozīcijas. Taču "debesu simtā" maniakāli pulas iekļūt dažas Austrumeiropas valstis: Polija nosūtījusi uz Ukrainu gandrīz 1200 algotņus, Lietuva un Igaunija – 300 "leģionārus" (trešā daļa jau likvidēta). Ne velti Londona ierosināja veidot jaunu militāro savienību, kurā būtu Lielbritānija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Ukraina. Tas nav ekspromts – Rietumi gatavojas ilgai konfrontācijai ar Krieviju.NATO samitā Madridē jūnija beigās "partneri" mainīs stratēģisko koncepciju un pasludinās Krieviju par "miera un stabilitātes apdraudējumu". Pagaidām ASV pūlas izmantot Poliju un Lietuvu kā "otro fronti" pret Krieviju. Viļņas izsludinātais aizliegums transportēt Krievijas preces uz Kaļiņingradas apgabalu atbilst Vašingtonas interesēm.Krievijas Federācijas subjekta ekonomiskās blokādes mēģinājums ir naidīga provokācija. Dzelzceļa komunikāciju slēgšana – blokādes sākums. Starptautisko tiesību ietvaros sauszemes vai jūras blokādes mēģinājums no vienas valsts vai valstu grupas puses tiek uzskatīts par militārās agresijas aktu. Jūras blokāde ir vienīgi karalaika akcija. Ja tā neatbilst ANO Statūtiem (51. pants), to kvalificē kā bruņotu agresiju. Ar visām no tā izrietošajām Eiropas valstim traģiskajām sekām. Ziemeļameriku rikošetā ķers vēlāk, tāpat kā ar sankcijām.Maskava uzskata, ka Lietuvas valdības lēmums ir nelikumīgs, tam nav precedentu. Kremlis apsolīja atbildes soļus. Federācijas padome uzskata ierobežojumus par uzbrukumu Krievijas suverenitātei un pieļāva "ļoti skarbu" atbildi. Iespējams, tieši tāds ir ASV mērķis: visai Austrumeiropai jāsabirst pīšļos. Pēc Ukrainas amerikāņi itin labi var samest kurtuvē Lietuvu, Poliju un pārējos limitrofus.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram.
https://sputniknewslv.com/20220610/apsudzetajiem-algotniem-donecka-piespriests-naves-sods-21994579.html
https://sputniknewslv.com/20220526/lielgabalu-gala-rietumu-algotni-sudzas-par-dienestu-ukraina-21895807.html
https://sputniknewslv.com/20220424/meza-atradas-viena-apaksvela-latviesu-algotnis-stasta-par-krievijas-armijas-cienastu-21547520.html
https://sputniknewslv.com/20220323/kinzalu-bridinajums-nato-miernesiem-ukraina-21047135.html
https://sputniknewslv.com/20220319/to-mums-iemacijusi-nato-ka-karo-ukrainas-armija-20969798.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
ukraina, lielbritānija, asv, krievija, speciālā operācija
ukraina, lielbritānija, asv, krievija, speciālā operācija
Amerikāņu un britu "leģionāri" ierodas Ukrainā, lai ietu bojā
Kijevas režīma militārās sakāves, ukraiņu armijas milzīgie dzīvo spēku un tehnikas zaudējumi liek ārvalstu algotņu plūsmai pavērsties pretējā virzienā.
ASV agresīvā ārpolitika un NATO paplašināšanās uz austrumiem noveduši pie Eiropas drošības sistēmas sabrukuma, kara draudu pieauguma Āzijā un Ziemeļamerikā, kā arī alianses karavīru masveida bojāejas karadarbībā Ukrainā.
Balto namu nesen "satrieca" fakts, ka pie Harkovas aizturētajiem amerikāņu algotņiem – 39 gadus vecajam Aleksanderam Drukam un 27 gadus vecajam Endijam Vinham var draudēt nāves sods. Zināms, ka uz tādiem "brīvprātīgajiem" neattiecas Ženēvas konvencija, viņi nav karagūstekņi.
9. jūnijā Doņeckas Tautas Republikas Augstākā tiesa piesprieda nāves sodu trim algotņiem – diviem Lielbritānijas un vienam Marokas pilsoniem. Tāds pats tiesas spriedums ir loti iespējams arī visiem pārējiem ārvalstu "leģionāriem", kas aizturēti Krievijas specoperācijas laikā Ukrainā.
Baltā nama "satraukums" šķiet liekulīgs. Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka no 24. februāra līdz 17. jūnijam Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 210 no 530 amerikāņu algotņiem, kuri ieradušies "pašaudīt krievus". Vairāk zaudējusi tikai Polija – 378 "leģionārus". Pēdējais sarakstā bija 52 gadus vecais Stīvens Zabelskis no Floridas, likvidēts Dorožņankas ciemā Zaporožjes apgabalā. Pat amerikāņu ietekmīgā avīze "The New York Times" konstatēja, ka ASV pārkāpušas visas robežas notikumos Ukrainā un faktiski iesaistījušās konfrontācijā ar Krieviju – spēcīgu kodollielvalsti.
Lielbritānija kaujas Ukrainā zaudējusi rotu – vairāk nekā 100 no 422 saviem "brīvprātīgajiem". Kopumā UBS "ārzemnieku leģionā" likvidēti 1956 no 6956 algotņiem. Skarbā realitāte Ukrainas karadarbības teātrī likusi 1779 "brīvprātīgajiem" no 64 valstīm atgriezties mājās (dzīviem). Šodien Kijevas režīma rīcībā ir 3220 "leģionāri" (baumas par 20 tūkstošiem ārvalstu speciālistu UBS rindās ir pamatīgs pārspīlējums).
Un šajā fonā Londona nosūtījusi Krievijai augstprātīgu notu par abiem britu algotņiem, kam Doņeckā piespriests nāves sods. Lielbritānijas ĀM gan nāktos vairāk uztraukties par to, ka Ukrainā karadarbībā piedalās britu speciālo uzdevumu vienība SAS – likvidēto un nāves spriedumu uzklausījušo līdzpilsoņu skaits var izrādīties krietni lielāks.
Krievijas specoperācijas sekmīgā virzība, krīzes saasināšanās Ukrainā un ekonomisko problēmu pieaugums Rietumos vājina sabiedrības interesi ASV un Eiropā par Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska "čīkstiem" un "pukstēšanu". Vairāk nekā puse ES iedzīvotāju nav gatavi cenu pieaugumam un dzīves līmeņa lejupslīdei pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā.
Kijevas režīma militārās neveiksmes un lielie dzīvā spēka (ik dienas – līdz tūkstotis bojāgājušo) un tehnikas zaudējumi liek ārvalstu algotņu plūsmai pavērsties pretējā virzienā – tālāk prom no Donbasa un Ukrainas, kur Krievija var ar vienu raķetes triecienu likvidēt līdz 500 kareivjus vai 50 augstākos virsniekus.
Ukrainas sakāve ir neizbēgama. Tāpēc Eiropas lielākās valstis ar ilgstošām pārrunām un saskaņošanām faktiski sabotē bezjēdzīgās bruņojuma piegādes Kijevai un iniciē plānus noslēgt konfliktu par katru cenu, pat par Ukrainas teritorijas cenu. Nesen pat NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja: "Ukrainā var iestāties miers, ja vien tā atdos Krievijai daļu savas teritorijas."
Tāds iznākums biedē Rietumus un ASV (tās ieguldījušas konflikta kurināšanā un uzturēšanā desmitiem miljardu dolāru), taču pa īstam karot ar Krieviju – tas biedē vēl vairāk. Amerikāņi cer novājināt Krieviju Eiropas karadarbības teātrī uz "aborigēnu" rēķina. Kijevas režīma laiks tuvojas beigām. Berlīne, Parīze un Roma manāmi atkāpjas no Vašingtonas un Londonas pozīcijas. Taču "debesu simtā" maniakāli pulas iekļūt dažas Austrumeiropas valstis: Polija nosūtījusi uz Ukrainu gandrīz 1200 algotņus, Lietuva un Igaunija – 300 "leģionārus" (trešā daļa jau likvidēta). Ne velti Londona ierosināja veidot jaunu militāro savienību, kurā būtu Lielbritānija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Ukraina. Tas nav ekspromts – Rietumi gatavojas ilgai konfrontācijai ar Krieviju.
NATO samitā Madridē jūnija beigās "partneri" mainīs stratēģisko koncepciju un pasludinās Krieviju par "miera un stabilitātes apdraudējumu". Pagaidām ASV pūlas izmantot Poliju un Lietuvu kā "otro fronti" pret Krieviju. Viļņas izsludinātais aizliegums transportēt Krievijas preces uz Kaļiņingradas apgabalu atbilst Vašingtonas interesēm.
Krievijas Federācijas subjekta ekonomiskās blokādes mēģinājums ir naidīga provokācija. Dzelzceļa komunikāciju slēgšana – blokādes sākums. Starptautisko tiesību ietvaros sauszemes vai jūras blokādes mēģinājums no vienas valsts vai valstu grupas puses tiek uzskatīts par militārās agresijas aktu. Jūras blokāde ir vienīgi karalaika akcija. Ja tā neatbilst ANO Statūtiem (51. pants), to kvalificē kā bruņotu agresiju. Ar visām no tā izrietošajām Eiropas valstim traģiskajām sekām. Ziemeļameriku rikošetā ķers vēlāk, tāpat kā ar sankcijām.
Maskava uzskata, ka Lietuvas valdības lēmums ir nelikumīgs, tam nav precedentu. Kremlis apsolīja atbildes soļus. Federācijas padome uzskata ierobežojumus par uzbrukumu Krievijas suverenitātei un pieļāva "ļoti skarbu" atbildi. Iespējams, tieši tāds ir ASV mērķis: visai Austrumeiropai jāsabirst pīšļos. Pēc Ukrainas amerikāņi itin labi var samest kurtuvē Lietuvu, Poliju un pārējos limitrofus.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram. 
