Aleksandrs Hroļenko

Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Karadarbība XXI gadsimtā nevar būt "lēta un nopietna", tomēr atsevišķas tehnoloģiskās "nianses", piemēram, trieciena bezpilota lidaparāti uzvaru nesola.

Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

Turcijas spēku ievešana Azerbaidžānā, aizbildinoties ar centieniem saglabāt mieru atspoguļo Ankaras vēlmi audzēt militāri politisko ietekmi Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā, stiprināt Turcijas pozīcijas visā starptautiskajā arēnā.

Savienoto Valstu un to sabiedroto rīcībā nav bruņojuma, kas patiešām ultimatīvi apdraudētu Krieviju Krimas pussalā vai Kaļiņingradas apgabalā.

Atmīnēšana nesenās karadarbības zonā un citos rajonos Kalnu Karabahā paredz sprādzienbīstamo priekšmetu pakāpenisku likvidāciju simtiem kvadrātkilometru teritorijā.

Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Nav nekādas vajadzības lieku reizi skaidrot, kāpēc turku karavīri Azerbaidžānā nevar uzņemties miernešu lomu. Ankara ar visiem tai pieejamiem instrumentiem un metodēm aizsargā vienas konflikta puses intereses.

Armēņu bruņoto spēku sakāves rūgtums nespēj atbīdīt malā acīmredzamās kļūdas neatzītās republikas aizsardzības organizācijā.

Krievijas miernešu operācijai Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonā nav analogu: uzdevumu mērogs ir milzīgs, no pašiem pamatiem jāveido militārā infrastruktūra, drošības sistēmas, sakaru un transporta komunikācijas.

Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem.

Kalnu Karabaha bruņotā konflikta saasināšanas izraisījusi jaunu parādību – reģionā sarosījušies starptautisko teroristisko grupējumu kaujinieki, kuri spēj no kara gūt finansiālu labumu un izvērst ekspansiju.

Zenītraķešu sistēma S-500 "Prometei", kuru efektīvais mērķu likvidācijas attālums sasniedz 600 km, ierindā Krievijā stāsies 2021. gadā. Taču jau tagad ir vērojams kompleksa nopietnais eksporta potenciāls.

Krievija sekmīgi noslēdz efektīva precīza ieroča izmēģinājumus, kam nav analoga visā pasaulē. 450 kilometri 4 minūšu laikā – tāda ir Krievijas atbilde ASV agresīvajiem plāniem.