Aleksandrs Hroļenko

Latvija, Lietuva un Igaunija ir noslēgušas gadu, balansējot uz militārisma un rusofobijas viļņa. Šķiet, republikas nav spējīgas mainīt bīstamo militāri politisko kursu vai "nolēkt no sērfinga dēļa", bet agrāk vai vēlāk vilnis sašķīdīs pret krastu.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, mazliet pār strīpu pāršauts ar brīvības un bezatbildības līmeni. Rezultāts – polihlorbifenils un dioksīns Baltijas zivīs.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par ASV ieceri atkāpties no līguma par INF (līgums par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidāciju) starptautiskās reakcijas pirmais smagais vilnis ir noplacis, un valstīs, ko jautājums skar visvairāk, cilvēki domīgi slauka putekļus no Geigera skaitītājiem.

Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei un Igaunijas valsts vadītājai Kersti Kaljulaidei parādījusies konkurente – Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga, kura gatavojas "iebiedēt Krieviju".

ASV programma Insect Allies ģenētisko aģentu piegādei (inficēšanai) izmanto laboratorijas kukaiņus. Franču un vācu zinātnieki uzskata to par bioloģisku izstrādi naidīgiem mērķiem un Bioloģisko ieroču konvencijas pārkāpumu.

To, cik Krievijai izmaksā karaspēka un tehnikas dislokācija tuvākajās ārvalstīs, aprēķinājis Sputnik autors Aleksandrs Hroļenko.

Starptautiskajā militāri tehniskajā forumā "Armija 2018" notika operatīvi taktiskā raķešu kompleksa "Iskander M" dinamiskā demonstrācija. Pat bez kaujas galviņas OTRK spēj konkurēt ar kodolieročiem. Tas ir nepārprotams atgādinājums Krievijas tuvajiem un tālajiem kaimiņiem, cik bezjēdzīga ir "savaldīšana" un dialogs no spēka pozīcijām.

Mūsu acu priekšā Baltijas reģions kļūst par karstāko punktu Eiropā. Vašingtona un Brisele paplašina savu militāro klātbūtni un gatavojas iespējamas iedzīvotāju sacelšanās vardarbīgai apspiešanai.

Baltijas valstis palīdz Pentagonam izgudrot bioloģisko ieroci Trešajam pasaules karam – tām atvēlēta jūrascūciņu loma.

Krievijai nedraudzīgās militārās mācības Gruzijas teritorijā sadarbībā ar NATO atspoguļo valdības oficiālo vēlmi tuvināties Rietumu militārajai aliansei, uzskata Sputnik autors Aleksandrs Hroļenko.

Igaunija cenšas kļūt par NATO galveno placdarmu Austrumeiropā (valstī atrodas divas lielas alianses bāzes – Emari un Tapa), turklāt cenšas atņemt Lietuvas laurus Rietumu veicinātajās rusofobijas sacīkstēs un izmanto viduslaiku cienīgas "raganu medības".

Vecāko partneru vadībā Baltijas valstis izstrādājušas kazuistisku sistēmu – Krievijai tiek izteiktas pretenzijas, lai attaisnotu Pentagona un NATO infrastruktūras izveidi pie Krievijas robežām.

NATO valstis kārtējo reizi likušas lietā fantāziju un izdomājušas, kā iztērēt miljardiem dolāru. Bažās par to, ka naudas vilciens aiztrauks garām, ierunājusies arī Lietuva.

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass nesen apturēja visas mācību šaušanas un spridzināšanas darbus armijas poligonos anomālā sausuma un augstās ugunsbīstamības dēļ.

ASV intereses Eiropā kaitē reģionālajam drošības līdzsvaram. Polija, ko neviens neapdraud, spriežot pēc visa, var atļauties dārgu pašnāvību. Ja Varšava meklē šībrīža ģeopolitiskos labumus un pēc Vašingtonas norādījuma ieceļ Maskavu pretinieka vietā, Patriot, domājams, nevis nostiprinās, bet gan iznīcinās Polijas drošību.