Aleksandrs Hroļenko

Ņemot vērā NATO "kontakta zonas" pieaugumu Baltijas reģionā, jaunākās aviācijas tehnikas prioritārā dislokācija Kaļiņingradas apgabalā bija viegli paredzama.

Eiropa pamazām tiek piepildīta ar amerikāņu "mazas intensitātes precīzajiem" kodolieročiem. Šis process var novest pie Eiropas civilizācijas katastrofas. Pirmās sarakstā neizbēgami būs Baltijas valstis, uzskata militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Nesot cītīgu ieguldījumu globāla starpkontinentāla kara kurināšanā, Latvija pat necenšas izvairīties no atbildes trieciena pirmā mērķa nelaimīgā likteņa konflikta gadījumā.

Holivudas cienīgs sižets: krievu speciālistu apmācītie kaujas vaļi no Sanktpēterburgas, ar kameru GoPro filmē NATO JKS slepenos objektus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastā.

Krievija pastāvīgi analizē NATO un Baltijas valstu kiberdrošības centru panākumus un gatavo "asimetrisku atbildi". Šāda nostāja izskanēja VIII Drošības konferencē Maskavā, kurā piedalījās 101 valsts amatpersonas, ieskaitot 30 aizsardzības ministrus.

Militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko uzskata, ka NATO politika, kuras mērķis ir konfrontācijas saasināšana attiecībās ar Krieviju, automātiski novedusi aliansi pie tās pastāvēšanas sliekšņa.

NATO tanku vienību izvēršana kaujas manevru formātā 200 kilometru attālumā no Latvijas un Krievijas, no Latvijas un Baltkrievijas robežām ir rupja provokācija, kas grauj reģionālo stabilitāti.

ASV un NATO gandrīz neslēpj savtīgās intereses Melnās jūras reģionā, kur alianses pozīcijas ir vājākas nekā Norvēģijā un Baltijas valstīs.

Militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko izanalizēja Krievijas jaunā iznīcinātāja Su-57 iespējas un piekrita Krievijas prezidenta Vladimira Putina vērtējumam.

Krievijas atjaunotais pretgaisa un pretraķešu aizsardzības vairogs padara par gandrīz bezjēdzīgiem un nereāliem Krievijas "vardarbības savaldīšanas" sižetus Rietumu stratēģiskajā virzienā.

ASV un NATO nevajadzētu tik uzstājīgi "lauzties" Krievijas durvīs, atbilde uz alianses bruņoto spēku savilkšanu pie Krievijas robežām, kā vienmēr, būs negaidīta, norādīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Krievija atbild uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un kolektīvo Rietumu militārajiem draudiem ar jaunu pulku izveidi, iepriekš paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Būtiskākās pārmaiņas vērojamas Baltijas virzienā.

Rietumvalstis turpina eksperimentus hibrīdspēku izveides jomā Austrumeiropas "krēslas zonā" – pēda Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigādes pieredzi. Gribot negribot informāciju apstiprināja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Varšava lolo sapņus kļūt par vadošo militāro lielvalsti Eiropā, un Vašingtona ir gatava atbalstīt tādu vēlmi. Protams, uz pašas Polijas rēķina.

ASV lēmums lauzt 1987. gadā noslēgto līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju vispirms nostādīs uz zibenīgas iznīcināšanas sliekšņa Baltijas valstis.