https://sputniknewslv.com/20220608/laiks-doties-majup-eiropa-ir-nogurusi-no-ukrainu-begliem-21980253.html
Laiks doties mājup. Eiropa ir nogurusi no ukraiņu bēgļiem
Laiks doties mājup. Eiropa ir nogurusi no ukraiņu bēgļiem
Sputnik Latvija
Eiropa ir pierādījusi savu tikumību un viesmīlību. Šķiet, tagad var nomierināties – nu jau vairs neko pierādīt nevajag. 08.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-08T16:43+0300
2022-06-08T16:43+0300
2022-06-08T16:43+0300
pasaulē
ukraina
pasaulē
eiropa
bēgļi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/03/20744011_0:159:3077:1890_1920x0_80_0_0_594c148b72ce9a6937fcb66b3c39c32a.jpg
Tāpēc politika attiecībās ar rietumvalstīs sabraukušajiem ukraiņiem acu priekšā mainās no "Laipni lūgti" līdz "Nu jau vajadzētu prasties godu", portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.Patiesībā grūtības ar bēgļu uzņemšanu no Ukrainas parādījās uzreiz pēc specoperācijas sākuma. Bija skaidrs, ka bezgalīgā "atvērto durvju politika" nopietni draud ar atbraucēju (pārsvarā – sieviešu un bērnu) ekspluatāciju. Turklāt jāatzīst, ka lielāko daļu eiropiešu, kuri atvēra durvis ukraiņiem, mudināja līdzjūtība un solidaritāte. Tomēr jau toreiz birģerus brīdināja, ka ukraiņi "nav kucēni, ko jūs varat nodot atpakaļ patversmē". Spriežot pēc visa, daudzi padomu nesadzirdēja, nesaprata, ar ko viņiem nāksies saskarties. Un noskaņojums strauji mainījās.Migrācijas pirmā viļņa laikā visas Rietumu aģentūras pūlējās kaismīgi noliegt ziņas par to, ka bēgļi Eiropu nogurdinājuši un tā sākusi likt papildu šķēršļus. Tamlīdzīgas ziņas nodēvēja par "Krievijas propagandu". Taču tagad arī rietumvalstu mediji atklāti atzīst šo faktu.Protams, pirmie izjuta nogurumu poļi, kuru plecos kolektīvie Rietumi uzvēla lielāko slogu. Iknedēļas izdevums "Do Rzeczy", kas saistīts ar valdošo partiju "Likums un taisnība", par numura galveni tēmu izvēlējās rakstu "Viesmīlības robeža". Autors stāsta: "Polija ir nokārtojusi žēlsirdības eksāmenu. Tomēr mēs nevaram izvairīties no sarunas par to, ka poļiem uzvelts nopietns ekonomiskais slogs. Tas ved pie dažādām citām problēmām." Pie tam žurnāls ir neapmierināts: kāpēc diskusija par šīm problēmām agrāk bija "tabu" poļu politiskajā un mediju laukā.Tagad tabu pielikts punkts. Par to liecina ne tikai "ģenerālās līnijas" mediju publikācijas Polijā, - arī valdības soļi. Spriežot pēc avīzes "Rzeczpospolita" ziņām, Polijas valdība no 1. jūlija atņems ukraiņu bēgļiem ikdienas atbalstu 40 zlotu apmērā. Ļoti aizkustina ierēdņu mēģinājumi skaidrot šo soli: izrādās, tā viņi motivē ukraiņus ātrāk sameklēt darbu.Atklātāk izteicās Krakovas pedagoģiskās universitātes profesors Petrs Dlugošs, - viņš šo soli uzskata par valdības signālu bēgļiem: "Atbalsts beidzies, laiks atgriezties Ukrainā". Pie tam arī šo viedokli viņš pamanījies pamatot kā poļu rūpes par kaimiņiem: "Ja šī jaunā un dinamiskā grupa ar augsto cilvēkkapitālu neatgriezīsies, ukraiņiem būs grūti veidot spēcīgu un mūsdienīgu valsti." Patiešām, ļoti līdzcietīga pieeja: atņemsim naudu iztikai ukraiņu māmiņām un viņu bērniem, lai pamudinātu ātrāk braukt un celt mūsdienīgu Ukrainas valstiskumu. Tagad viņas var izvēlēties: vai nu braukāt pa Varšavu kā "zaķi", vai būvēt modernu valsti pašu mājās.Tamlīdzīga politika vērojama ne tikai Polijā. Vācijā tiek aktīvi apspriestas izmaiņas ukraiņu bēgļu uzņemšanas noteikumi. Tīmeklī aktīvi baumo, ka vairāk nekā 7,5 tūkst. eiro vērtu automašīnu īpašniekiem pabalsti netiks izmaksāti. Virkne mediju to noliedz, tomēr Vācijā pastāv likumīgs pamats tādu noteikumu ieviešanai.Bulgārijā līdz ar kūrorta sezonas sākumu bēgļi tiek masveidā pārvesti no piekrastes viesnīcām uz valsts bāzēm dziļienē, kas drīzāk gan atgādina cietumus vai koncentrācijas nometnes. Pie viesnīcu komforta pieradušie ciemiņi jau dumpojas. Tamlīdzīgas ziņas no Eiropas vairojas – tātad problēma ir sistemātiska.Aizvien biežāk parādās informācija par bēgļu konfliktiem ar eiropiešiem, kuri jūtu uzplūdā vai savtīgu apsvērumu dēļ piedāvājuši savus mājokļus ukraiņiem. Atšķirīgais dzīves veids un tradīcijas uzpeld acumirklī. Ukrainas izcelsmes (tāpat kā jebkuras citas pēcpadomju valsts) ļaudīm grūti pierast pie eiropiešu bezgalīgā taupīguma, it īpaši, ja runa ir par ūdens, elektrības, siltuma ekonomiku. Saimnieki savukārt nebija gatavi izdevumiem šo ne īpaši taupīgo viesu uzturēšanai.Interesanti, ka tādas problēmas rodas ukraiņiem arī Lielbritānijā – valstī, kas visvairāk ieguldījusi konflikta kurināšanā Ukrainā un vienlaikus pieņēmusi vismazāko bēgļu skaitu no savu iedzīvotāju skaita viedokļa. Turieniešus šokēja ziņa par to, ka ukraiņu bēgli Braitonā no dzīvokļa izmetusi saimniece, kas viņu uzņēma atbilstoši valdības shēmai "Mājas ukraiņiem". Ukrainiete stāstīja, ka no viņas pieprasīta nauda par mājokli, un galu galā viņa bijusi spiesta uz laiku apmesties baznīcā.Tamlīdzīgu gadījumu skaits pieaug. "The Observer" secināja, ka Ukrainas bēgļu uzņemšanas shēma ir izgāzusies. Valsts kompānija BBC bija spiesta aizstāvēt britus – ukraiņi it kā apmelo savus saimniekus un nepārprotami nesaprot, uz ko viņiem ir tiesības saskaņā ar valdības shēmu.Dzeltenā prese ar baudu uzrakņāja incidentu, kura ietvaros bez mājokļa palikusi ukrainiete ar piecgadīgu bērnu valdības shēmas autora – komunālās samniecības ministra Maikla Gouva vēlēšanu apgabalā. Tiesa, britu lasītājam nav ne jausmas, ka skandāla figurante Sandra Smirnova ir visnotaļ pazīstama ar savām "hronikām", tātad, iespējams, viņa vienkārši turpina savu blogeres karjeru.Tātad pašas ir bēgļu problēmas Nīderlandē. Avīze "De Volkskrant" bija spiesta konstatēt, ka ukraiņu attiecības ar saimniekiem pēdējā laikā pasliktinās. Hāgas pašvaldības ierēdnis atzina žurnālistniem, ka tagad jau ik nedēļas desmitiem ukraiņu ierodas ar lūgumu atļaut pamest viņus izmitinājušos holandiešus un pārvākties uz vietējām bēgļu patversmēm.Interneta grupā "Ukraiņu bēgļi Nīderlandē", ar kuras starpniecību viņi meklēja holandiešus, kas būtu ar mieru uzņemt ciemiņus, tagad ir papilnam citu sludinājumu – ukraiņi vēlas nomainīt saimniekus, bet holandieši vienojas par "apmainīšanos ar ukraiņiem". Tātad brīdinājums "ukraiņi nav kucēni" Nīderlandē noteikti nav līdzējis.Nejūtu nekādu ļauno prieku (daudzviet sastopamas īstas traģēdijas un ciešanas), tomēr nākas konstatēt: mūsdienu Eiropa un līdzjūtība nav savienojami jēdzieni. Kā redzam, pat miljoniem bēgļu uzņemšana no Ukrainas drīzāk notiek kā pienākums ("Polija nokārtojusi līdzcietības eksāmenu", un tagad var triekt viesus atpakaļ), un drīzāk pragmatisku apsvērumu dēļ, lai teiktu ukraiņu vīriešiem "karojiet pret krieviem līdz pēdējam asins pilienam", bet mēs parūpēsimies par jūsu sievietēm un bērniem.Apmēram tādā pašā stilā bija rakstīti sludinājumi nacistiskajās avīzēs Rietumukrainā 1943. gadā par brīvprātīgajiem SS divīzijā "Galičina". Toreiz ukraiņu "lielgabalu gaļai" arī solīja rūpēties par mājās palikušo ģimeni, maksāt dāsnus pabalstus un sarūpēt uzturu. Nez, vai ir vērts teikt, ka nevienam ne prātā nenāca pildīt šos solījumus?Protams, integrāciju Rietumu sabiedrībā neveicina arī ukraiņu uzvedība, kuriem, ārzemēs nonākušiem, šķiet, ka visa pasaule viņiem ir parādā. Galu galā, viņu varasvīri uzvedas tieši tāpat, un viņi tikai kopē šo uzvedību sadzīves līmenī, demonstrējot konduktoriem autobusā Parīzē un Varšavā, - viņi nesaprot, kāpēc saskaras ar neapmierinātību, kāpēc nedzird banderiešu lozungu, kas kļuvis par ikdienu Ukrainā.Daudzi viņu vidū neapjēdz, ka Eiropa nav sajūsmā par ukraiņiem, ka viņus tur uzskata par svešiniekiem, ka aiz pļāpām par "solidaritāti cīņā ar Krieviju" ir tika vēlme iznīdēt Ukrainu. Gogoļa nemirstīgo frāzi "Nu, dēls, vai poļi tev palīdzēja?" ir pārbaudījusi ne viena vien ukraiņu paaudze. Arī tagad tā apstiprinās.
https://sputniknewslv.com/20220603/kurorts-beidzies-bulgari-nopriecajusies-par-ukrainu-beglu-prombrauksanu-21945533.html
https://sputniknewslv.com/20220505/eiropiesiem-beigusies-nauda-begliem-un-pacietiba-ari-21702546.html
https://sputniknewslv.com/20220428/jau-pietrukst-partikas-menesa-laika-iedzivotaju-palidziba-ukrainiem-izsikusi-21609270.html
https://sputniknewslv.com/20220425/ideali-migranti-kapec-horvatija-priecajas-par-ukrainu-begliem-21554702.html
https://sputniknewslv.com/20220421/ta-ir-eiropa-kapec-eiropiesi-vairs-nepriecajas-par-begliem-no-ukrainas-21506283.html
https://sputniknewslv.com/20220330/danijas-premjere-ukrainu-begliem-ir-jaatgriezas-dzimtene-21139627.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/03/20744011_173:0:2904:2048_1920x0_80_0_0_c40785e73ce08eb1b98863786be6cd82.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
ukraina, pasaulē, eiropa, bēgļi
ukraina, pasaulē, eiropa, bēgļi
Laiks doties mājup. Eiropa ir nogurusi no ukraiņu bēgļiem
Eiropa ir pierādījusi savu tikumību un viesmīlību. Šķiet, tagad var nomierināties – nu jau vairs neko pierādīt nevajag.
Tāpēc politika attiecībās ar rietumvalstīs sabraukušajiem ukraiņiem acu priekšā mainās no "Laipni lūgti" līdz "Nu jau vajadzētu prasties godu", portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs. Patiesībā
grūtības ar bēgļu uzņemšanu no Ukrainas parādījās uzreiz pēc specoperācijas sākuma. Bija skaidrs, ka bezgalīgā "atvērto durvju politika" nopietni draud ar atbraucēju (pārsvarā – sieviešu un bērnu) ekspluatāciju. Turklāt jāatzīst, ka lielāko daļu eiropiešu, kuri atvēra durvis ukraiņiem, mudināja līdzjūtība un solidaritāte. Tomēr jau toreiz birģerus
brīdināja, ka ukraiņi "nav kucēni, ko jūs varat nodot atpakaļ patversmē". Spriežot pēc visa, daudzi padomu nesadzirdēja, nesaprata, ar ko viņiem nāksies saskarties. Un noskaņojums strauji mainījās.
Migrācijas pirmā viļņa laikā visas Rietumu aģentūras pūlējās kaismīgi noliegt ziņas par to, ka bēgļi Eiropu nogurdinājuši un tā sākusi likt papildu šķēršļus. Tamlīdzīgas ziņas
nodēvēja par "Krievijas propagandu". Taču tagad arī rietumvalstu mediji atklāti atzīst šo faktu.
Protams, pirmie izjuta nogurumu poļi, kuru plecos kolektīvie Rietumi uzvēla lielāko slogu. Iknedēļas izdevums "Do Rzeczy", kas saistīts ar valdošo partiju "Likums un taisnība", par numura galveni tēmu izvēlējās
rakstu "Viesmīlības robeža". Autors stāsta: "Polija ir nokārtojusi žēlsirdības eksāmenu. Tomēr mēs nevaram izvairīties no sarunas par to, ka poļiem uzvelts nopietns ekonomiskais slogs. Tas ved pie dažādām citām problēmām." Pie tam žurnāls ir neapmierināts: kāpēc diskusija par šīm problēmām agrāk bija "tabu" poļu politiskajā un mediju laukā.
Tagad tabu pielikts punkts. Par to liecina ne tikai "ģenerālās līnijas" mediju publikācijas Polijā, - arī valdības soļi. Spriežot pēc avīzes "Rzeczpospolita"
ziņām, Polijas valdība no 1. jūlija atņems ukraiņu bēgļiem ikdienas atbalstu 40 zlotu apmērā. Ļoti aizkustina ierēdņu mēģinājumi skaidrot šo soli: izrādās, tā viņi motivē ukraiņus ātrāk sameklēt darbu.
Atklātāk izteicās Krakovas pedagoģiskās universitātes profesors Petrs Dlugošs, - viņš šo soli uzskata par valdības signālu bēgļiem: "Atbalsts beidzies, laiks atgriezties Ukrainā". Pie tam arī šo viedokli viņš pamanījies pamatot kā poļu rūpes par kaimiņiem: "Ja šī jaunā un dinamiskā grupa ar augsto cilvēkkapitālu neatgriezīsies, ukraiņiem būs grūti veidot spēcīgu un mūsdienīgu valsti." Patiešām, ļoti līdzcietīga pieeja: atņemsim naudu iztikai ukraiņu māmiņām un viņu bērniem, lai pamudinātu ātrāk braukt un celt mūsdienīgu Ukrainas valstiskumu. Tagad viņas var izvēlēties: vai nu braukāt pa Varšavu kā "zaķi", vai būvēt modernu valsti pašu mājās.
Tamlīdzīga politika vērojama ne tikai Polijā. Vācijā tiek aktīvi
apspriestas izmaiņas ukraiņu bēgļu uzņemšanas noteikumi. Tīmeklī aktīvi baumo, ka vairāk nekā 7,5 tūkst. eiro vērtu automašīnu īpašniekiem pabalsti netiks izmaksāti. Virkne mediju to
noliedz, tomēr Vācijā
pastāv likumīgs pamats tādu noteikumu ieviešanai.
Bulgārijā līdz ar kūrorta sezonas sākumu bēgļi tiek masveidā
pārvesti no piekrastes viesnīcām uz valsts bāzēm dziļienē, kas drīzāk gan atgādina cietumus vai koncentrācijas nometnes. Pie viesnīcu komforta pieradušie ciemiņi jau
dumpojas. Tamlīdzīgas ziņas no Eiropas vairojas – tātad problēma ir sistemātiska.
Aizvien biežāk parādās informācija par bēgļu konfliktiem ar eiropiešiem, kuri jūtu uzplūdā vai savtīgu apsvērumu dēļ piedāvājuši savus mājokļus ukraiņiem. Atšķirīgais dzīves veids un tradīcijas uzpeld acumirklī. Ukrainas izcelsmes (tāpat kā jebkuras citas pēcpadomju valsts) ļaudīm grūti pierast pie eiropiešu bezgalīgā taupīguma, it īpaši, ja runa ir par ūdens, elektrības, siltuma ekonomiku. Saimnieki savukārt nebija gatavi izdevumiem šo ne īpaši taupīgo viesu uzturēšanai.
Interesanti, ka tādas problēmas
rodas ukraiņiem arī Lielbritānijā – valstī, kas visvairāk ieguldījusi konflikta kurināšanā Ukrainā un vienlaikus pieņēmusi vismazāko bēgļu skaitu no savu iedzīvotāju skaita viedokļa. Turieniešus šokēja ziņa par to, ka ukraiņu bēgli Braitonā no dzīvokļa izmetusi saimniece, kas viņu uzņēma atbilstoši valdības shēmai "Mājas ukraiņiem". Ukrainiete
stāstīja, ka no viņas pieprasīta nauda par mājokli, un galu galā viņa bijusi spiesta uz laiku apmesties baznīcā.
Tamlīdzīgu gadījumu skaits pieaug. "The Observer"
secināja, ka Ukrainas bēgļu uzņemšanas shēma ir izgāzusies. Valsts kompānija BBC
bija spiesta aizstāvēt britus – ukraiņi it kā apmelo savus saimniekus un nepārprotami nesaprot, uz ko viņiem ir tiesības saskaņā ar valdības shēmu.
Dzeltenā prese ar baudu
uzrakņāja incidentu, kura ietvaros bez mājokļa palikusi ukrainiete ar piecgadīgu bērnu valdības shēmas autora – komunālās samniecības ministra Maikla Gouva vēlēšanu apgabalā. Tiesa, britu lasītājam nav ne jausmas, ka skandāla figurante Sandra Smirnova
ir visnotaļ pazīstama ar savām "hronikām", tātad, iespējams, viņa vienkārši turpina savu blogeres karjeru.
Tātad pašas ir bēgļu problēmas Nīderlandē. Avīze "De Volkskrant"
bija spiesta konstatēt, ka ukraiņu attiecības ar saimniekiem pēdējā laikā pasliktinās. Hāgas pašvaldības ierēdnis atzina žurnālistniem, ka tagad jau ik nedēļas desmitiem ukraiņu ierodas ar lūgumu atļaut pamest viņus izmitinājušos holandiešus un pārvākties uz vietējām bēgļu patversmēm.
Interneta grupā "Ukraiņu bēgļi Nīderlandē", ar kuras starpniecību viņi meklēja holandiešus, kas būtu ar mieru uzņemt ciemiņus, tagad ir papilnam citu sludinājumu – ukraiņi vēlas nomainīt saimniekus, bet holandieši vienojas par "apmainīšanos ar ukraiņiem". Tātad brīdinājums "ukraiņi nav kucēni" Nīderlandē noteikti nav līdzējis.
Nejūtu nekādu ļauno prieku (daudzviet sastopamas īstas traģēdijas un ciešanas), tomēr nākas konstatēt: mūsdienu Eiropa un līdzjūtība nav savienojami jēdzieni. Kā redzam, pat miljoniem bēgļu uzņemšana no Ukrainas drīzāk notiek kā pienākums ("Polija nokārtojusi līdzcietības eksāmenu", un tagad var triekt viesus atpakaļ), un drīzāk pragmatisku apsvērumu dēļ, lai teiktu ukraiņu vīriešiem "karojiet pret krieviem līdz pēdējam asins pilienam", bet mēs parūpēsimies par jūsu sievietēm un bērniem.
Apmēram tādā pašā stilā bija rakstīti sludinājumi nacistiskajās avīzēs Rietumukrainā 1943. gadā par brīvprātīgajiem SS divīzijā "Galičina". Toreiz ukraiņu "lielgabalu gaļai" arī solīja rūpēties par mājās palikušo ģimeni, maksāt dāsnus pabalstus un sarūpēt uzturu. Nez, vai ir vērts teikt, ka nevienam ne prātā nenāca pildīt šos solījumus?
Protams, integrāciju Rietumu sabiedrībā neveicina arī ukraiņu uzvedība, kuriem, ārzemēs nonākušiem, šķiet, ka visa pasaule viņiem ir parādā. Galu galā, viņu varasvīri uzvedas tieši tāpat, un viņi tikai kopē šo uzvedību sadzīves līmenī, demonstrējot konduktoriem autobusā Parīzē un Varšavā, - viņi nesaprot, kāpēc saskaras ar neapmierinātību, kāpēc nedzird banderiešu lozungu, kas kļuvis par ikdienu Ukrainā.
Daudzi viņu vidū neapjēdz, ka Eiropa nav sajūsmā par ukraiņiem, ka viņus tur uzskata par svešiniekiem, ka aiz pļāpām par "solidaritāti cīņā ar Krieviju" ir tika vēlme iznīdēt Ukrainu. Gogoļa nemirstīgo frāzi "Nu, dēls, vai poļi tev palīdzēja?" ir pārbaudījusi ne viena vien ukraiņu paaudze. Arī tagad tā apstiprinās.