https://sputniknewslv.com/20220510/pienacis-laiks-atkartot-21754428.html

Pienācis laiks atkārtot

Pienācis laiks atkārtot

Sputnik Latvija

Uzvaras diena, 9. maijs radīja sajūtu, it kā mēs būtu nonākuši pagātnē – mēs visi – gan Krievija, gan visa pasaule. 10.05.2022, Sputnik Latvija

2022-05-10T14:19+0300

2022-05-10T14:19+0300

2022-05-10T14:19+0300

viedoklis

uzvaras diena

pasaulē

krievija

konflikts

speciālā operācija

https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1174/11/11741173_0:160:3073:1888_1920x0_80_0_0_5b4f9e2daa782145ebaa770edbfd4e66.jpg

Ukrainas austrumos turpinās cīņas. Nacisti spīdzina un slepkavo okupētajās teritorijās. Mūsu ienaidnieki atkal runā divpadesmit mēlēs. Ienaidnieku propaganda ieslēgusi skaļruņus un nenogurstoši skandina "krievi, padodieties!". Gluži tāpat kā toreiz, uzvara izskatās tāla un neaizsniedzama, portālā RIA Novostistāsta Viktorija Ņikiforova.Godīgi sakot, šķiet, esam nonākuši par ne 1945. gadā, bet gan 1941. gada vasarā. Valda apjukums. Tāda pati neticība, drīzāk gan nevēlēšanās ticēt tam, ka mūs ienīst un vēlas nogalināt. Rūgta apziņa, ka nevienam nav vajadzīga musu rafinētā civilizētība, mūsu iecietība, mūsu augstā kultūra, mūsu neliekuļotā mīlestība pret visu pasauli.Protams, ir smagi. Vienā brīdī cilvēku maskas nometuši visi mūsu nolaizītie un pieklājīgie "rietumu parteri", vienā mirklī kā vējā aizplīvojusi visa viņu bēdīgi slavenā civilizētība līdz ar labajām manierēm. Lien laukā nacistiskā būtība. Vācijas kanclers smej par krievu genocīdu. ES Augstais pārstāvis pieprasa uzvarēt Krieviju kaujas laukā.Šiem nolūkiem viņi okupēja mūsu valsti, spīdzināja un kāra krievus, pēc tam smaidīgi fotografējās līķu fonā. Tagad Eiropas fašistu pēcteči cenšas sasaistīt ar asinīm ES dalībvalstis, ievelkot savos jaunajos kara noziegumos. Kā mēdz teikt, rokas darbu atceras.Pat no malas ir šausmīgi nepatīkami vērot, kā krīt maskas. Patiešām, tas ir kaut kāds lāsts Eiropai – reizi gadsimtā pārvērsties par agresīvu nacistu zaņķi! Gluži kā tajā pasaku filmā, kur daiļā Monika Beluči pēkšņi pārvērtās par atbaidošu raganu. Bet tagad, kad šis koncentrētais ļaunums vērsts pret tevi, pret tevi pašu un tavu valsti, kad visi ģenerālās līnijas rietumu mediji gaudo "Cancel Russia!"...Protams, nav jau nāvīgi, tomēr nepatīkami, ko tur lai saka. Daži ir aizvainoti, daži pilsoņi nobijušies, citi pat krīt panikā. Nekā jauna nav. Domāju, 1941. gada jūnijā arī bija ne mazums nobijušos un apmulsušu cilvēku. Tikai viņiem nebija omulīgu blogu un feisbuciņu, kuros krist histērijā un nesodīti sēt paniku lasītāju rindās. Tagad viņiem ir. Sociālie tīkli tika radīti kā īsts militārais instruments. Atliek atzīt – pretinieks strādā labi. Tagad pats svarīgākais ir apgūt to un iemanīties atsist uzbrukumus. Man šķiet, pamazām jau izdodas. Informatīvais karš arī ir karš, tajā jāprot karot un jāiemācās uzvarēt.Mums, mierīgajiem cilvēkiem, ļoti gribētos palīdzēt tiem, kuri šodien cīnās mūsu labā. Un vai tad tikai mūsu labā vien?Tāda ir globālās konfrontācijas būtība Ukrainas austrumos. Par to karo mūsu karavīri un virsnieki.No visas sirds jātic uzvarai, ja gribam viņiem palīdzēt. Tā nav nekāda mistika, tā ir! Aizmugurei ir jāstrādā kā pulkstenim. Runa nav tikai par "Kalibriem" un "Iskanderiem", arī par uzturu, zālēm, tehniku, darbgaldiem. Ekonomiskā fronte ir viena no svarīgākajām šajā globālajā karā, arī tajā ir jāuzvar. Lai Vecās Pasaules ļaudis sēž bez gaļas un pērk bagetes par desmit eiro. Nē, es nepārspīlēju, tā ir oficiāli izziņotā maizes cena rudenī.Mums jācīnās, lai mūsu patēriņa grozs vai lūztu no garšīga ēdiena, mūsu dizaineru elegantiem apģērbiem, labas tehnikas. Un tā nav nekāda patērētāju aizraušanās – tā ir svarīga cīņa par jauno pasauli, ko mēs tagad būvējam.Manuprāt, aicinājumi nekavējoties mobilizēties obligātām grūtībām un trūkumam ir priekšlaicīgi. Mēs visi – Krievijas strādājošie ļaudis – vienmēr esam dzīvojuši pieticīgi. Visiem viss ir skaidrs, visi ir gatavi paciesties. Taču nedomāju, ka mūsdienu globālajā karā var uzvarēt, dzīvojot kara laika režīmā, soļojot ierindā un saņemot pārtiku divreiz dienā. Mūsdienu karš ir sarežģītāks, nekā šķiet dažiem patriotiem.Pats galvenais – ir jāsargā miers pašu mājās. Skaidrs, ka visi ir nervozi, skaidrs, ka panikas cēlēji kliedz visskaļāk. Un panika iegūst pašas dīvainākās formas.Nepatīkami ir skatīties uz ekshibicionistu kaismi, ar kādu daži mūsu "inteliģentie" pilsoņi kaunējas un publiski nožēlo valsts grēkus. Riebīgi. Tikai dīvāna turbopatriotu idejas ir tikpat dīvainas un bīstamas. Pieprasīt, lai visiem uz ārzemēm izbraucošajiem atņemtu pases? Mīļie, jūs esat pie pilna prāta?Vispārējā satraukuma atmosfērā dzimis vesels bars agresīvu morālistu, kuri sociālajos tīklos gatavi piebeigt visus, kas viņiem nav iepatikušies. Viņu kurinātais naids ir īpaši bīstams. Pats trakākais būtu kašķēties tādā bīstamā brīdī.Miers valstī būs labākā palīdzība karavīriem, nevis histērija par to, kurš un kurp aizbraucis, kas un ko pateicis.Diemžēl viss vēl tikai sākas. Nerimstīgie rietumu partneri sapņo par varas maiņu Krievijā, un tas vēl sāpīgi skars mūs visus. Mēs vēl neesam redzējuši protestus par nacionālajiem jautājumiem, bet šo tēmu noteikti sašūpos. Vēl vairāk – pašreizējie trakojošie amerikāņi un eiropieši rāda, ka jebkurš jautājums ir labs, lai sāktu raut valsti gabalos. Kaut vai par globālās sasilšanas jautājumu.Visi šie iekšējie trači ir jānoslāpē iedīglī. Kad gājām ar savu priekšteču portretiem "Nemirstīgajā pulkā", mēs taču nerakstījām maziem burtiņiem apakšā: sak, šis vectētiņš bija staļinists, tas – slepens monarhists, tas – vecticībnieks, vēl viens – trockists, taču paspēja laikus pielāgoties partijas līnijai. Tas taču nevienu neinteresē! Tam nav nekādas nozīmes!Mēs dzīvojam lieliskā civilizācijā, ko mums cēluši mūsu priekšteči. Viņi uzbūvējuši mums mājas, ievilkuši elektrību, uzbūvējuši pašu skaistāko metro pasaulē un izdomājuši unikālu izglītības sistēmu, uzrakstījuši "Karu un mieru", "Meistaru un Margaritu", nodrošinājuši kodolieročus. Ko mēs bez visa tā tagad darītu?Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka viņi iemācījuši mūs dzīvot "vienotā cilvēku kopmītnē" mūsu milzīgās un sarežģītās valsts mērogos. Slāpēt konfliktus, prast strīdēties, bet nenaidoties, neapvainoties, ja kāds domā citādi. Viņi iemācījuši mūs dzīvot mierā. Šī sociālā harmonija ir grūti panākama, tomēr reāla, un tas ir galvenais krievu civilizācijas know-how. Tā padara mūs neuzvaramus.Lasīju Čhartišvili kārtējo uzrunu krieviem un nevarēju ne nobrīnīties. Vieni vienīgi naidpilni spiedzieni un draudi: "krievs, padodies, mēs visus nobeigsim!" Tas taču ir muļķīgi, pat no propagandas viedokļa. Čhartišvili dēvē sevi par krievu rakstnieku. Bet viņi vienmēr pievēršas empātijai. Droši vien, krievu rakstnieks varētu saprast savus lasītājus, uzņemties tēva lomu, aprunāties ar auditoriju. Ko var zināt, varbūt kāds patiešām paklausītu.Bet te – viens vienīgs naids. Propagandists pat nejautā, ko jutīs lasītāji. Labi, es viņam pastāstīšu – riebumu un žēlumu. Kā viņš līdz tam varēja nonākt tajā savā Londonā?Nē, naids nestrādā, pat ne propagandā. Mums ir pavisam citas vērtības. Speciālā operācija Ukrainā – tas ir mūsu karš par mieru. Ne tikai Krievijā – par mieru visā pasaulē. 1945. gada 9. maijā mēs uzdāvinājām planētai desmitiem gadu mierīgas dzīves, attīstības un uzplaukuma, pat nekādu mājienu par pasaules karu.Pienācis laiks atkārtot.

https://sputniknewslv.com/20220503/pedejais-piliens-ka-iedegas-pilsonu-kars-ukraina-21673486.html

https://sputniknewslv.com/20220509/jauna-krievija-un-jauna-pasaule--pec-uzvaras-21744297.html

https://sputniknewslv.com/20220429/ko-krievijai-iesakt-ar-ukrainu-denacifikacijas-process-21635879.html

https://sputniknewslv.com/20220427/rietumi-cer-uz-krievijas-sakavi-21587627.html

https://sputniknewslv.com/20220415/rietumu-sabiedribu-gatavo-karam-tresajam-pasaules-karam-21423421.html

2022

Ziņas

lv_LV

uzvaras diena, pasaulē, krievija, konflikts, speciālā operācija