https://sputniknewslv.com/20220424/pat-fastfuds-klust-dargaks-amerikanus-soke-jaunas-cenas-21547884.html
Pat "fāstfuds" kļūst dārgāks: amerikāņus šokē jaunās cenas
Pat "fāstfuds" kļūst dārgāks: amerikāņus šokē jaunās cenas
Sputnik Latvija
Inflācija ASV un ES sit pušu visus rekordus – neko tādu amerikāņi un eiropieši nav redzējuši kopš 80. gadiem. 24.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-24T10:49+0300
2022-04-24T10:49+0300
2022-04-24T10:49+0300
viedoklis
pasaulē
ekonomika
cenas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/04/16/21535176_0:0:3377:1899_1920x0_80_0_0_da96d099819b68cc4a26a51cdbf4d8cc.jpg
Īpaši sāpīgi pa kabatu sit benzīna un elektrības izmaksas. Tāds ir pret Krieviju vērsto sankciju rezultāts. Par to, cik ilgi Rietumos nāksies taupīt, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.Pie kā noved sankcijasMartā inflācija valstī gada izteiksmē pieauga līdz 8,5%, vēsta ASV Darba ministrija. Februārī rādītājs nepārsniedza 7,9%.Visvairāk augušas benzīna cenas – vairāk nekā četri dolāri par galonu (apmēram 4 litri). Tātad auguši transporta izdevumi.Pieaugušas arī amerikāņu iemīļotā fastfood cenas, neatpaliek elektroenerģija un noma – šīs izmaksas veido apmēram trešo daļu kopējo izdevumu.Pie visa vainīga Krievijas militārā operācija Ukrainā, apgalvoja Džo Baidens. "Septiņdesmit procenti inflācijas radušies Putina benzīna cenu palielinājuma dēļ," viņš iegalvo.Patiesībā cenas Amerikā aug kopš pērnā gada, atgādināja "The Wall Street Journal". Izdevīgāk ir apsūdzēt Maskavu, nevis vainot savu politisko kursu. Izdevums norāda, ka rekordaugstās inflācijas iemesls ir "pārliekie federālie izdevumi un mīkstā naudas-kredītu politika".Ar mērķi pārvarēt koronakrīzoes sekas attīstīto valstu finanšu struktūras slēdza iekšā drukas galdu. ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pārpludināja valsti ar triljoniem dolāru un saglabāja zemu pamatlikmi – tuvu nullei."Patiesībā dolāri un eiro nonāca bankās kā peļņa investoru rokās, kuri ieguldīja vērtspapīrus fondu tirgū. Toties pieauga visas cenas: no labības un naftas līdz pārvadātāju pakalpojumiem," konstatēja Artjoms Dejevs, "AMarkets" analītiskā departamenta vadītājs.Cilvēki aktīvi tērēja pandēmijā saņemto naudu un lika cenām pieaugt vēl vairāk. Zināma loma bija arī dažu preču, piemēram, sīkrīku un automašīnu deficītam.FRS pērn apgalvoja, ka inflācija būšot īslaicīga, taču patiesībā palaida garām brīdi, kad vajadzēja savaldīt pieaugumu. Marta vidū regulators pirmo reizi četru gadu laikā palielināja likmi līdz 0,25-0,5% gadā."Domājams, līdz jūnija beigām tā sasniegs 1,5%. Nāksies rīkoties agresīvi, lai savaldītu inflāciju. Taču nav skaidrs, vai tas izdosies līdz vasaras vidum," prognozēja "BitRiver" ārējo sakaru direktors Andrejs Loboda.FRS tuvredzība nopietni skāra amerikāņu kabatas. Vēl vairāk nācās maksāt sankciju dēļ. 8. martā Džo Baidens aizliedza iepirkt naftu un citus energoresursus no Krievijas.Bija skaidrs, ka viņa lēmums nepagaisīs bez pēdām. Naftas cenas acumirklī pieauga līdz 130 dolāriem par barelu. Vēlāk mainījas cenas degvielas uzpildes stacijās."Aptaujas liecina, ka vienīgi 6% vaino Putinu. Lielākā daļa – ASV prezidenta politiku," atzīmēja telekanāla "Fox News" žurnālists Šons Henitijs.Pēc viņa vārdiem, 15 mēnešus ilgās Baidena prezidentūras laikā "viss iet greisi". "Es nevaru nosaukt neko, kas būtu īstenots pareizi. (..) Jā, visās nelaimēs vainojams Putins. Tie ir meli. Par laimi, Savienoto Valstu iedzīvotāji to saprot,"konstatēja žurnālists.Augošās benzīna cenas ir ļoti sāpīga tēma amerikāņiem. Taču lielākās šausmas rada kurss pretī zaļajai enerģētikai, ko bīda uz priekšu Džo Baidens, ir pārliecināts Šons Henitijs.Naftas un gāzes pielietojuma krasais ierobežojums novedis pie degvielas cenu pieauguma un inflācijas paātrināšanās. Taču, šķiet, to amerikāņu prezidents labprāt piemirst pieminēt.Inflācija soļo pa pasauliVašingtona cenšas piespiest ES tāpat atteikties no Krievijas ogļūdeņražiem. Taču eiropieši nesteidz. Dažas valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas naftas un gāzes, atzīmē EK vadītāja Urzula fon der Leiena.Starp citu, amerikāņi savulaik ar sankciju palīdzību padzina no tirgus naftu no Venecuēlas un Irānas.Pie tam cenas aug arī Eiropā. Martā 19 valstīs inflācija sasniedza 7,5%, aplēsusi Eurostat. Visvairāk – Lietuvā, kur rādītājs sasniedzis 15,6%. Vācijā – 7,3%, un tas ir augstākais līmenis 40 gadu laikā, kad naftas cenas uzlidoja augšup Irānas un Irākas kara seku dēļ.Martā Eiropā visvairāk augušas energonesēju cenas. Otrajā vietā – produkti, alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi. Trešajā – pakalpojumi."Cenu pieaugums turpināsies. To veicinās ražošanas un loģistikas sakaru saraušana, izejvielu deficīts un augstās cenas pasaulē," prognozēja Artjoms Dejevs.Vācijā inflācija gada izteiksmē sastādīs 7-8%, informēja "Deutsche Bank" viceprezidents Karls fon Rors. Ja tiks pieņemts lēmums par Krievijas energonesju embargo, tā pārsniegs 10%, prognozēja banka."Stagflācijas (augsta inflācija un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās) virpulis ierauj ES ekonomiku aizvien pārliecinošāk. Priekšnoteikumu pārmaiņām nav. Vācijas un Francijas IKP zemais pieaugums paredz negatīvu tendenci visām Rietumeiropas valstim. Reģions stāv uz bīstama sliekšņa. Rūpniecība un nozares ar augstu pievienoto vērtību saskaras ar spiedienu. Turklāt neizslēdzas Eiropas Centrālās bankas drukas mašīna," paskaidroja Andrejs Loboda.Inflācija pārspēj visus rekordus arī Lielbritānijā. Martā tā sasniedza 7% gada izteiksmē – lielāko rādītāju kopš 1992. gada. Ekonomika visvairāk cietusi elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ. Gāzes un elektrības rēķini britiem pieauguši par 54% - no 1227 līdz 1971 sterliņu mārciņai. Oktobrī gaidāms nākamais pieaugums.Gada laikā elektrības cena var pieaugt par 115-130%.Krievijā inflācija gada izteiksmē martā sasniedza 16,69% - savu darīja pasaules cenas."Piedevām – rubļa devalvācija. Pārējo rada razotāju izdevumu pieaugums, kuri ir atkarīgi no ārvalstu komponentēm. Sadārdzinājušās importa preces, kas pēc zināma laika kļūs par deficītu," stāsta Mihails Kogans, Finanšu pārvaldes augstskolas analītisko pētījumu nodaļas vadītājs Mihails Kogans.Vairākas vitāli svarīgas rūpniecības nozares ir atkarīgas no importējamām precēm. Ārvalstu pievienotās vērtības daļa pārsniedz 50%. Pārsvarā tas ir imports no valstīm, kas pievienojušās sankciju pasākumiem. Nenākas viegli atrast alternatīvu, un, iespējams, zaudēto komponentu aizvietošana saviem spēkiem prasīs vairākus gadus.Otrajā ceturksnī un trešā ceturkšņa sākuma Krievijā sāksies stukturālās transformācijas un jaunu biznesa modeļu meklējumi, paziņoja CB vadītāja Elvīra Nabiuļļina.Ekonomika nevar mūžīgi dzīvot uz rezervju rēķina, tāpēc inflācija augs. Jau maijā gaidāms cenu pieaugums par 20 procentiem.
https://sputniknewslv.com/20220417/amerikani-ir-parskaitusies-pasaule-neklausa-un-skatas-uz-krievijas-pusi-21446033.html
https://sputniknewslv.com/20220411/mediji-vaciesi-kluvusi-nabadzigaki-energijas-cenu-pieauguma-del-21339674.html
https://sputniknewslv.com/20220407/vai-nu-ieroci-vai-cilveki-nato-valstis-saskarusas-ar-negaiditu-problemu-21274095.html
https://sputniknewslv.com/20220330/tiras-sausmas-briti-surojas-par-cenu-kapumu-un-valdibas-bezdarbibu-21122206.html
https://sputniknewslv.com/20220323/veimara-vai-zimbabve-amerika-parego-savu-nakotni-21048342.html
https://sputniknewslv.com/20220326/krievija-sakusi-cinu-ar-rietumiem-par-pasaules-nakotni-21106493.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaulē, ekonomika, cenas
pasaulē, ekonomika, cenas
Pat "fāstfuds" kļūst dārgāks: amerikāņus šokē jaunās cenas
Inflācija ASV un ES sit pušu visus rekordus – neko tādu amerikāņi un eiropieši nav redzējuši kopš 80. gadiem.
Īpaši sāpīgi pa kabatu sit benzīna un elektrības izmaksas. Tāds ir pret Krieviju vērsto sankciju rezultāts. Par to, cik ilgi Rietumos nāksies taupīt, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva. Martā inflācija valstī gada izteiksmē pieauga līdz 8,5%, vēsta ASV Darba ministrija. Februārī rādītājs nepārsniedza 7,9%.
Visvairāk augušas benzīna cenas – vairāk nekā četri dolāri par galonu (apmēram 4 litri). Tātad auguši transporta izdevumi.
Pieaugušas arī amerikāņu iemīļotā fastfood cenas, neatpaliek elektroenerģija un noma – šīs izmaksas veido apmēram trešo daļu kopējo izdevumu.
Pie visa vainīga Krievijas militārā operācija Ukrainā, apgalvoja Džo Baidens. "Septiņdesmit procenti inflācijas radušies Putina benzīna cenu palielinājuma dēļ," viņš iegalvo.
Patiesībā cenas Amerikā aug kopš pērnā gada, atgādināja "The Wall Street Journal". Izdevīgāk ir apsūdzēt Maskavu, nevis vainot savu politisko kursu. Izdevums norāda, ka rekordaugstās inflācijas iemesls ir "pārliekie federālie izdevumi un mīkstā naudas-kredītu politika".
Ar mērķi pārvarēt koronakrīzoes sekas attīstīto valstu finanšu struktūras slēdza iekšā drukas galdu. ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pārpludināja valsti ar triljoniem dolāru un saglabāja zemu pamatlikmi – tuvu nullei.
"Patiesībā dolāri un eiro nonāca bankās kā peļņa investoru rokās, kuri ieguldīja vērtspapīrus fondu tirgū. Toties pieauga visas cenas: no labības un naftas līdz pārvadātāju pakalpojumiem," konstatēja Artjoms Dejevs, "AMarkets" analītiskā departamenta vadītājs.
Cilvēki aktīvi tērēja pandēmijā saņemto naudu un lika cenām pieaugt vēl vairāk. Zināma loma bija arī dažu preču, piemēram, sīkrīku un automašīnu deficītam.
FRS pērn apgalvoja, ka inflācija būšot īslaicīga, taču patiesībā palaida garām brīdi, kad vajadzēja savaldīt pieaugumu. Marta vidū regulators pirmo reizi četru gadu laikā palielināja likmi līdz 0,25-0,5% gadā.
"Domājams, līdz jūnija beigām tā sasniegs 1,5%. Nāksies rīkoties agresīvi, lai savaldītu inflāciju. Taču nav skaidrs, vai tas izdosies līdz vasaras vidum," prognozēja "BitRiver" ārējo sakaru direktors Andrejs Loboda.
FRS tuvredzība nopietni skāra amerikāņu kabatas. Vēl vairāk nācās maksāt sankciju dēļ. 8. martā Džo Baidens aizliedza iepirkt naftu un citus energoresursus no Krievijas.
Bija skaidrs, ka viņa lēmums nepagaisīs bez pēdām. Naftas cenas acumirklī pieauga līdz 130 dolāriem par barelu. Vēlāk mainījas cenas degvielas uzpildes stacijās.
"Aptaujas liecina, ka vienīgi 6% vaino Putinu. Lielākā daļa – ASV prezidenta politiku," atzīmēja telekanāla "Fox News" žurnālists Šons Henitijs.
Pēc viņa vārdiem, 15 mēnešus ilgās Baidena prezidentūras laikā "viss iet greisi". "Es nevaru nosaukt neko, kas būtu īstenots pareizi. (..) Jā, visās nelaimēs vainojams Putins. Tie ir meli. Par laimi, Savienoto Valstu iedzīvotāji to saprot,"konstatēja žurnālists.
Augošās benzīna cenas ir ļoti sāpīga tēma amerikāņiem. Taču lielākās šausmas rada kurss pretī zaļajai enerģētikai, ko bīda uz priekšu Džo Baidens, ir pārliecināts Šons Henitijs.
Naftas un gāzes pielietojuma krasais ierobežojums novedis pie degvielas cenu pieauguma un inflācijas paātrināšanās. Taču, šķiet, to amerikāņu prezidents labprāt piemirst pieminēt.
Inflācija soļo pa pasauli
Vašingtona cenšas piespiest ES tāpat atteikties no Krievijas ogļūdeņražiem. Taču eiropieši nesteidz. Dažas valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas naftas un gāzes, atzīmē EK vadītāja Urzula fon der Leiena.
Starp citu, amerikāņi savulaik ar sankciju palīdzību padzina no tirgus naftu no Venecuēlas un Irānas.
Pie tam cenas aug arī Eiropā. Martā 19 valstīs inflācija sasniedza 7,5%, aplēsusi Eurostat. Visvairāk – Lietuvā, kur rādītājs sasniedzis 15,6%. Vācijā – 7,3%, un tas ir augstākais līmenis 40 gadu laikā, kad naftas cenas uzlidoja augšup Irānas un Irākas kara seku dēļ.
Martā Eiropā visvairāk augušas energonesēju cenas. Otrajā vietā – produkti, alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi. Trešajā – pakalpojumi.
"Cenu pieaugums turpināsies. To veicinās ražošanas un loģistikas sakaru saraušana, izejvielu deficīts un augstās cenas pasaulē," prognozēja Artjoms Dejevs.
Vācijā inflācija gada izteiksmē sastādīs 7-8%, informēja "Deutsche Bank" viceprezidents Karls fon Rors. Ja tiks pieņemts lēmums par Krievijas energonesju embargo, tā pārsniegs 10%, prognozēja banka.
"Stagflācijas (augsta inflācija un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās) virpulis ierauj ES ekonomiku aizvien pārliecinošāk. Priekšnoteikumu pārmaiņām nav. Vācijas un Francijas IKP zemais pieaugums paredz negatīvu tendenci visām Rietumeiropas valstim. Reģions stāv uz bīstama sliekšņa. Rūpniecība un nozares ar augstu pievienoto vērtību saskaras ar spiedienu. Turklāt neizslēdzas Eiropas Centrālās bankas drukas mašīna," paskaidroja Andrejs Loboda.
Inflācija pārspēj visus rekordus arī Lielbritānijā. Martā tā sasniedza 7% gada izteiksmē – lielāko rādītāju kopš 1992. gada. Ekonomika visvairāk cietusi elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ. Gāzes un elektrības rēķini britiem pieauguši par 54% - no 1227 līdz 1971 sterliņu mārciņai. Oktobrī gaidāms nākamais pieaugums.
Gada laikā elektrības cena var pieaugt par 115-130%.
Krievijā inflācija gada izteiksmē martā sasniedza 16,69% - savu darīja pasaules cenas.
"Piedevām – rubļa devalvācija. Pārējo rada razotāju izdevumu pieaugums, kuri ir atkarīgi no ārvalstu komponentēm. Sadārdzinājušās importa preces, kas pēc zināma laika kļūs par deficītu," stāsta Mihails Kogans, Finanšu pārvaldes augstskolas analītisko pētījumu nodaļas vadītājs Mihails Kogans.
Vairākas vitāli svarīgas rūpniecības nozares ir atkarīgas no importējamām precēm. Ārvalstu pievienotās vērtības daļa pārsniedz 50%. Pārsvarā tas ir imports no valstīm, kas pievienojušās sankciju pasākumiem. Nenākas viegli atrast alternatīvu, un, iespējams, zaudēto komponentu aizvietošana saviem spēkiem prasīs vairākus gadus.
Otrajā ceturksnī un trešā ceturkšņa sākuma Krievijā sāksies stukturālās transformācijas un jaunu biznesa modeļu meklējumi, paziņoja CB vadītāja Elvīra Nabiuļļina.
Ekonomika nevar mūžīgi dzīvot uz rezervju rēķina, tāpēc inflācija augs. Jau maijā gaidāms cenu pieaugums par 20 procentiem.
