https://sputniknewslv.com/20220407/vai-nu-ieroci-vai-cilveki-nato-valstis-saskarusas-ar-negaiditu-problemu-21274095.html
"Vai nu ieroči, vai cilvēki". NATO valstis saskārušās ar negaidītu problēmu
"Vai nu ieroči, vai cilvēki". NATO valstis saskārušās ar negaidītu problēmu
Sputnik Latvija
Konflikts Ukrainā piespiedis NATO pavērt naudas makus – alianses locekļi sola būtiski palielināt aizsardzības izdevumus. 07.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-07T10:58+0300
2022-04-07T10:58+0300
2022-04-07T10:58+0300
pasaulē
viedoklis
asv
eiropa
nato
finanses
finansēšana
bruņojums
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/04/04/21239407_0:139:1354:900_1920x0_80_0_0_456fdaf7d9ab78d5d71ff20d82c83897.jpg
Taču militārā bloka apetīte raisa asas diskusijas: naudas trūkst, it īpaši vairāku gadu desmitu laikā lielākās inflācijas apstākļos. Par iespējamām sekām portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Andrejevs.Izgāzušies galvenie darbības rādītājiGandrīz mēnesi visu līmeņu politiķi Eiropā un ASV spriež par aizsardzības stiprināšanu. Plānots palielināt izdevumus, pārsvarā – jauna bruņojuma iepirkumam. Pārsvarā tas attiecas uz NATO "jaunākajiem" locekļiem ar nelielām armijām. Piemēram, Bulgārijas aizsardzības ministrs Dragomirs Zakovs paziņoja, ka valstij vajagot pēc iespējas ātrāk papildināt arsenālus ar bezpilota lidaparātiem, artilēriju, PZRK un PGA līdzekļiem.Nesen samitā Briselē nolemts "stiprināt individuālās un kolektīvās spējas stāties pretī visām uzbrukuma formām"."Mūsu pasākumi Ziemeļatlantijas savienības un Eiroatlantijas reģona drošībai prasīs atbilstošus resursus. Sabiedrotie būtiski palielina aizsardzības izdevumus," teikts noslēguma dokumentā.Militārā bloka vadība iesaka neskopoties. Runa ir par 2% no katras valsts iekšzemes kopprodukta.Patiesībā neviens to nebūtu pamanījis, ja nebūtu konflikta Ukrainā. Tos pašus 2% saskaņoja jau 2014. gadā. Šiem nolūkiem tika atvēlēti desmit gadi, tomēr termiņu ievēro vien desmit no 29 alianses valstīm. Saskaņā ar jaunākajiem datiem (par 2021. gadu), līdera vietu ieņem Grieķija – 3,82%. Tai seko ASV (3,52%), Horvātija (2,79%), Lielbritānija (2,29%) un Igaunija (2,28%).Eiropas "ekonomikas lokomotīve" Vācija nesteidza pildīt prasības, tā tērēja mazliet vairāk nekā pusotru procentu. Tagad Berlīne viena no pirmajām apsolīja papildināt aizsardzības budžetu ar vismaz simt miljardiem eiro. Daļa naudas aizies Gaisa spēku atjaunošanai: bundesvērs nomainīs pašmāju Tornado pret amerikāņu F-35."Iestājušies laimīgi laiki"Situācija ir ļoti labvēlīga ASV aizsardzības rūpniecības kompleksam. Piemēram, izdevums "Politico" stāsta, ka "Lockheed Martin" jau paplašina F-35 un "Javelin" ražošanu Eiropas vajadzībām."Militārajai industrijai atkal iestājušies laimīgi laiki. Kad aizsardzības budžets aug, tas parasti nāk par labu visiem nozarē," avīze citēja Leksingtona institūta izpilddirektora Lorena Tompsona teikto.Arī Baltais nams audzēs militāros izdevumus – par 9,8%, līdz 773 miljardiem dolāriem. Daļu līdzekļu novirzīs sabiedrotajiem. Parasti – amerikāņu tehnikas veidolā.Projekts vēl jāapstiprina Kongresā. Daudzi senatori pievērsuši uzmanību virknei dīvainību. Piemēram, ASV armija samazināsies par trim tūkstošiem cilvēku. Jūras spēki norakstīs 24 kuģus, tostarp – arī 5 kreiserus un neko neiegādāsies to vietā. 85 lidmašīnu F-35 vietā (tā bija plānots pirms mēneša) nopirks 61.Baidena komanda to skaidro ar "investīcijām modernizācijā" un vairāku bāzu "aizsardzības spēju stiprināšanu", pārsvarā – Klusajā okeānā. Tomēr senatorus tas nepārliecina. Viņi apspriežas par katru centu, un tas pat ir saprotams."No raķetēm līdz zīmuļiem"Inflācija ASV sasniegusi 7,9% gada izteiksmē. Tas nav pieredzēts 40 gadus. Ekonomika tikai izķepurojusies no koronavīrusa krīzes, kad sākās jauna, saistīta ar sankcijām pret Krieviju un energonesēju cenu pieaugumu.Senatori ir noraizējušies par to, ka naudas iepludināšana aizsardzības kompleksā situaciju saasinās. "Es gribētu zināt, kā jūs plānojat palīdzēt dienvidu Misūri iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties ēdamo uz galda, apģērbu un benzīnu," bija sašutis Pārstāvju palātas Budžeta komitejas loceklis Džeisons Smits.Viņš uzskata, ka labumu gūst tikai lielās korporācijas, nevis rūpniecība. Cenu pieauguma dēļ daudziem nebūs izdevīgi radīt jaunas darba vietas. Amerikāņu eksperti vērtē, ka inflācija aprīs vairāk nekā pusi iztērētās naudas. Proti, ASV faktiski palielina aizsardzības budžetu tikai par 4%, mazāk nekā agrāk."Karavīri saskarsies ar nekontrolējamu izdevumu pieaugumu visās jomās – no precīzajiem ieročiem līdz zīmuļiem. Piedevām – likteņa ironija: jo lielāki aizsardzības izdevumi, jo mazākas aizsardzības spējas. Katrs pirkums padara dārgāku nākamo. Viens F-35 tagad maksā vairāk neka simt miljonus (2020. gadā – 78 milj. – red. piez.), aviācijas bāzes atomkuģis "Ford" – 15 miljardus, pie tam bez klāja lidmašīnām," paskaidroja Atlantijas padomes vecākais konsultants Harlans Ulmans.Viņaprāt, šāda situācija ir kopīga visai NATO. "Aliansei nav vienotas armijas, katra valsts rīkojas individuāli", pie tam ne vienmēr mērķtiecīgi un efektīvi, viņš piebilda."Viena F-35 vietā, - secināja eksperts, - par to pašu naudu var nopirkt simt "Tomahawk" vai tūkstoš bezpilota lidaparātus. No aizsardzības stratēģijas viedokļa tas ir daudz labāk."Galvenā dilemmaTomēr vien reti eksperti norūpējušies par NATO optimizāciju. Piemēram, Londona, izanalizējusi inflācijas riskus, atteicās palielināt finansējumu. Savukārt Parīze gatava ieguldīt līdzekļus. Taču ne importā no ASV, bet gan pašmāju rūpniecībā. Francija jau vairākus gadus pūlas kļūt par galveno militāro eksportētāju Eiropā.Nelaime tā, ka sabiedrotie ar pirkumu nesteidz. Daudzi nesaprot, kur ņemt naudu, neskatoties uz solījumiem.Runa ir par Eiropas Savienību, kas pārsvarā dzīvo uz parāda. Gandrīz visur – inflācija 9% līmenī, un tas būtiski bremzē ekonomikas atjaunošanos pēc pandēmijas, norāda ECB. Papildu ieguldījumi aizsardzībā situāciju neuzlabos. Tāpēc politiķi dažādās valstīs strīdās par budžetu.Domstarpības sākušās arī okeāna viņā krastā. Piemēram, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo nesen apsolīja izpildīt NATO prasības, taču uz jautājumiem atbildēja izvairīgi."Pat ņemot vērā solījumus, Otava nesasniegs alianses prasīto rādītāju. Bet vēl ir arī virkne sociālo programmu, arī tās jāpilda. Un nav iespējams saņemt naudu tāpat vien, ar burvju nūjiņas mājienu," atzīmēja Kanādas Globālo problēmu institūta analītiķis Deivids Perijs.Dilemma "aizsardzība vai sociālā sfēra" parādījusies visās NATO valstīs. Tāpēc, uzsver eksperti, solītās "alianses stiprināšanas" perspektīvas pagaidām ir visnotaļ miglainas.
https://sputniknewslv.com/20220326/the-guardian-baidena-prezidentura-ir-noladeta-21106879.html
https://sputniknewslv.com/20220323/veimara-vai-zimbabve-amerika-parego-savu-nakotni-21048342.html
https://sputniknewslv.com/20220401/globalizacija-tiek-atcelta-rietumi-zaude-savas-varenibas-pamatus-21199057.html
https://sputniknewslv.com/20220325/asv-un-nato-sola-jaunu-pasaules-kartibu-21087839.html
https://sputniknewslv.com/20220326/krievija-sakusi-cinu-ar-rietumiem-par-pasaules-nakotni-21106493.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, asv, eiropa, nato, finanses, finansēšana, bruņojums
pasaulē, asv, eiropa, nato, finanses, finansēšana, bruņojums
Taču militārā bloka apetīte raisa asas diskusijas: naudas trūkst, it īpaši vairāku gadu desmitu laikā lielākās inflācijas apstākļos. Par iespējamām sekām portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Andrejevs. Izgāzušies galvenie darbības rādītāji
Gandrīz mēnesi visu līmeņu politiķi Eiropā un ASV spriež par aizsardzības stiprināšanu. Plānots palielināt izdevumus, pārsvarā – jauna bruņojuma iepirkumam. Pārsvarā tas attiecas uz NATO "jaunākajiem" locekļiem ar nelielām armijām. Piemēram, Bulgārijas aizsardzības ministrs Dragomirs Zakovs paziņoja, ka valstij vajagot pēc iespējas ātrāk papildināt arsenālus ar bezpilota lidaparātiem, artilēriju, PZRK un PGA līdzekļiem.
Nesen samitā Briselē nolemts "stiprināt individuālās un kolektīvās spējas stāties pretī visām uzbrukuma formām".
"Mūsu pasākumi Ziemeļatlantijas savienības un Eiroatlantijas reģona drošībai prasīs atbilstošus resursus. Sabiedrotie būtiski palielina aizsardzības izdevumus," teikts noslēguma dokumentā.
Militārā bloka vadība iesaka neskopoties. Runa ir par 2% no katras valsts iekšzemes kopprodukta.
Patiesībā neviens to nebūtu pamanījis, ja nebūtu konflikta Ukrainā. Tos pašus 2% saskaņoja jau 2014. gadā. Šiem nolūkiem tika atvēlēti desmit gadi, tomēr termiņu ievēro vien desmit no 29 alianses valstīm. Saskaņā ar jaunākajiem
datiem (par 2021. gadu), līdera vietu ieņem Grieķija – 3,82%. Tai seko ASV (3,52%), Horvātija (2,79%), Lielbritānija (2,29%) un Igaunija (2,28%).
Eiropas "ekonomikas lokomotīve" Vācija nesteidza pildīt prasības, tā tērēja mazliet vairāk nekā pusotru procentu. Tagad Berlīne viena no pirmajām apsolīja papildināt aizsardzības budžetu ar vismaz simt miljardiem eiro. Daļa naudas aizies Gaisa spēku atjaunošanai: bundesvērs nomainīs pašmāju Tornado pret amerikāņu F-35.
"Iestājušies laimīgi laiki"
Situācija ir ļoti labvēlīga ASV aizsardzības rūpniecības kompleksam. Piemēram, izdevums "Politico" stāsta, ka "Lockheed Martin" jau paplašina F-35 un "Javelin" ražošanu Eiropas vajadzībām.
"Militārajai industrijai atkal iestājušies laimīgi laiki. Kad aizsardzības budžets aug, tas parasti nāk par labu visiem nozarē," avīze citēja Leksingtona institūta izpilddirektora Lorena Tompsona teikto.
Arī Baltais nams audzēs militāros izdevumus – par 9,8%, līdz 773 miljardiem dolāriem. Daļu līdzekļu novirzīs sabiedrotajiem. Parasti – amerikāņu tehnikas veidolā.
Projekts vēl jāapstiprina Kongresā. Daudzi senatori pievērsuši uzmanību virknei dīvainību. Piemēram, ASV armija samazināsies par trim tūkstošiem cilvēku. Jūras spēki norakstīs 24 kuģus, tostarp – arī 5 kreiserus un neko neiegādāsies to vietā. 85 lidmašīnu F-35 vietā (tā bija plānots pirms mēneša) nopirks 61.
Baidena komanda to skaidro ar "investīcijām modernizācijā" un vairāku bāzu "aizsardzības spēju stiprināšanu", pārsvarā – Klusajā okeānā. Tomēr senatorus tas nepārliecina. Viņi apspriežas par katru centu, un tas pat ir saprotams.
"No raķetēm līdz zīmuļiem"
Inflācija ASV sasniegusi 7,9% gada izteiksmē. Tas nav pieredzēts 40 gadus. Ekonomika tikai izķepurojusies no koronavīrusa krīzes, kad sākās jauna, saistīta ar sankcijām pret Krieviju un energonesēju cenu pieaugumu.
Senatori ir noraizējušies par to, ka naudas iepludināšana aizsardzības kompleksā situaciju saasinās. "Es gribētu zināt, kā jūs plānojat palīdzēt dienvidu Misūri iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties ēdamo uz galda, apģērbu un benzīnu," bija sašutis Pārstāvju palātas Budžeta komitejas loceklis Džeisons Smits.
Viņš uzskata, ka labumu gūst tikai lielās korporācijas, nevis rūpniecība. Cenu pieauguma dēļ daudziem nebūs izdevīgi radīt jaunas darba vietas. Amerikāņu eksperti vērtē, ka inflācija aprīs vairāk nekā pusi iztērētās naudas. Proti, ASV faktiski palielina aizsardzības budžetu tikai par 4%, mazāk nekā agrāk.
"Karavīri saskarsies ar nekontrolējamu izdevumu pieaugumu visās jomās – no precīzajiem ieročiem līdz zīmuļiem. Piedevām – likteņa ironija: jo lielāki aizsardzības izdevumi, jo mazākas aizsardzības spējas. Katrs pirkums padara dārgāku nākamo. Viens F-35 tagad maksā vairāk neka simt miljonus (2020. gadā – 78 milj. – red. piez.), aviācijas bāzes atomkuģis "Ford" – 15 miljardus, pie tam bez klāja lidmašīnām,"
paskaidroja Atlantijas padomes vecākais konsultants Harlans Ulmans.
Viņaprāt, šāda situācija ir kopīga visai NATO. "Aliansei nav vienotas armijas, katra valsts rīkojas individuāli", pie tam ne vienmēr mērķtiecīgi un efektīvi, viņš piebilda.
"Viena F-35 vietā, - secināja eksperts, - par to pašu naudu var nopirkt simt "Tomahawk" vai tūkstoš bezpilota lidaparātus. No aizsardzības stratēģijas viedokļa tas ir daudz labāk."
Tomēr vien reti eksperti norūpējušies par NATO optimizāciju. Piemēram, Londona, izanalizējusi inflācijas riskus, atteicās palielināt finansējumu. Savukārt Parīze gatava ieguldīt līdzekļus. Taču ne importā no ASV, bet gan pašmāju rūpniecībā. Francija jau vairākus gadus pūlas kļūt par galveno militāro eksportētāju Eiropā.
Nelaime tā, ka sabiedrotie ar pirkumu nesteidz. Daudzi nesaprot, kur ņemt naudu, neskatoties uz solījumiem.
Runa ir par Eiropas Savienību, kas pārsvarā dzīvo uz parāda. Gandrīz visur – inflācija 9% līmenī, un tas būtiski bremzē ekonomikas atjaunošanos pēc pandēmijas, norāda ECB. Papildu ieguldījumi aizsardzībā situāciju neuzlabos. Tāpēc politiķi dažādās valstīs strīdās par budžetu.
Domstarpības sākušās arī okeāna viņā krastā. Piemēram, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo nesen apsolīja izpildīt NATO prasības, taču uz jautājumiem atbildēja izvairīgi.
"Pat ņemot vērā solījumus, Otava nesasniegs alianses prasīto rādītāju. Bet vēl ir arī virkne sociālo programmu, arī tās jāpilda. Un nav iespējams saņemt naudu tāpat vien, ar burvju nūjiņas mājienu,"
atzīmēja Kanādas Globālo problēmu institūta analītiķis Deivids Perijs.
Dilemma "aizsardzība vai sociālā sfēra" parādījusies visās NATO valstīs. Tāpēc, uzsver eksperti, solītās "alianses stiprināšanas" perspektīvas pagaidām ir visnotaļ miglainas.
