Uzturs, ko mēs apēdam savā mūžā, sver aptuveni tikpat, cik viens pieaudzis zilais valis – lielākais dzīvnieks uz Zemes. Nebūt ne viss apēstais ir pareizs un kvalitatīvs.
Aptuveni 80% cilvēku vismaz reizi mūžā ir izjutuši asu gastrīta lēkmi, ko, iespējams, radījusi infekcija vai citi cēloņi.
Statistika liecina, ka gastrīts ir vidējās klases, "balto apkaklīšu" un lielpilsētu iedzīvotāju slimība. Zemes nabadzīgākie iedzīvotāji, ciltis Āfrikā pārsteidz ar augsto mirstību drudža, vēdertīfa un AIDS dēļ, taču, ņemot vērā nepietiekamo un grūti izprotamo uzturu, gastrīta vai čūlas gadījumi ir visai reti. Taču attīstītās valstīs situācija ir pretēja!
Kas īsti ir gastrīts? Pamēģināsim tikt skaidrībā no fizioloģijas viedokļa.
Mūsu kuņģis ir organisma gremošanas sistēmas daļa. Tas nepieciešams ēdiena sagremošanai, no kura mēs saņemam būvmateriālus šūnām, enerģiju dzīvei, kā arī vitamīnu un minerālu kompleksu pareizām bioķīmiskajām reakcijām visu orgānu un sistēmu šūnās.
Gremošanas sistēma ir autonoma, tā dzīvo savā ritmā un ātrumā. Cilvēks nejūt un nekontrolē, kad un kā ēdiens no kuņģa pāriet divpadsmitpirkstu zarnā.
Kāpēc parādās gastrīts?
Liela daļa fiziologu uzskata, ka gastrīts sākas ar uztura un mutes dobuma higiēnu.
Liela nozīme ir arī produktu kvalitātei un ēdienu sastāvam.
Rokām un traukiem, kuros tiek gatavots ēdiens un kuros tas nokļūst galdā, ir jābūt tīriem. Batērijas, kas rada gastrītu, tiek nodotas orāli vai fekāli orālā ceļā.
Mutes dobumā mums ir garšas receptori – pateicoties tiem, mēs nosakām ēdiena kvalitāti, tāpēc mutes dobuma higiēna ir ļoti svarīga!
Gremošanas process sākas no rūpīgas ēdiena sakošļāšanas – tā ēdienu labāk piesātina siekalas. Tas ir ļoti svarīgi arī tāpēc, ka tikai siekalas satur fermentus, kas sašķeļ glikozi, un baktericīdās vielas. Labi sakošļāts ēdiens kvalitatīvi sadalās kuņģī. Toties lieli ēdiena gabali netiek sagremoti līdz galam, jo fermenti tajā neiespiežas, un tālākajā ceļā pa gremošanas traktu tie var traumēt sfinkterus un gastroezofageālo refluksu. Ja tas notiek retumis, lielas problēmas nenotiks, taču tās radīsies, ja šāds ir jūsu uztura ieradums!
Gremošanas trakta motoriskās funkcijas ļauj ēdienam iziet pareizu fermentācijas un sagremošanas procesu. Nevajag uzkost steigšus, nevajag steigties maltītes laikā, jo jūs ne tikai norijat lieku gaisu, kas pēc tam atgriežas ar atraugām, bet arī kaitējam gremošanas trakta fizioloģiskās motorikas ātrumam.
No gremošanas trakta ēdiens nokļūst kuņģī – muskuļotā orgānā. Tajā ēdiens tiek dezinficēts un turpina fermentāciju.
Gastrīts ir kuņģa gļotādas intensīvs/ilgstošs iekaisums.
Kuņģī tiek sintezēta sālskābe, ļoti kodīga viela. Kuņga sulā bez grūtībām izšķīdīs pat bārdas naža asmenis! Lai skābe nekaitētu kuņģim, tā sieniņas klāj īpašas parietālās šūnas, kas izdala gļotas aizsardzībai.
Sālsskābe ir ļoti svarīga, tā nosaka skābuma līmeni kuņģī. Jebkurai novirzei no normas ir savas sekas, arī gļotādas iekaisums.
Vai cilvēks var ietekmēt šo procesu?
Mēdz teikt, ka nevajag ēst sausu ēdienu. Tas nav velti.
Sālsskābes formula – HCl. Kuņģī ir šūnas, kas sintezē hlora sievienojumus, taču par skābi tie var kļūt tikai tad, ja ēdienā ir ūdens (šķidrums). Ja cilvēks ar normālu kuņģa skābes līmeni izvēlas sausu ēdienu, ar laiku parādīsies dispepsija.
Pazīmes, kas var signalizēt par gastrītu:
- smaguma vai diskomforta sajūta vēderā;
- apetītes pavājināšanās;
- nelaba dūša un piepūsts vēders;
- vemšana;
- darbspējas mazināšanās;
- sāpes kuņģa rajonā;
- atraugas un nepatīkama piegarša mutē;
- grēmas;
- diareja.
Visi minētie simptomi var liecināt arī par vienkāršiem kuņga un zarnu trakta darbības traucējumiem, taču, ja vērojami divi vai vairāki simptomi un tie izpaužas pāris reizes nedēļā vai trīs mēnešus no vietas, ieteicams vērsties pie terapeita vai gastroenterologa, jo aiz dispepsijas var slēpties ne tikai gastrīts, bet arī citas nopietnas slimības.
Diemžēl, rodoties problēmām ar kuņģi, cilvēkam visbiežāk pirmais palīgs ir farmaceits, nevis ārsts. Nodarbojoties ar pašārstēšanos, var palaist garām nopietnas slimības sākumu, tāpēc, kad simptomi mazināti, noteikti vērsieties pie ārsta.
Jāpiebilst, ka gastrīts ir viltīgs – tas var noritēt arī bez sāpēm.
Speciālisti izšķir tādus jēdzienus, kā "funkcionālā dispepsija" – klīniska diagnoze un "gastrīts" – diagnoze, kas tiek konstatēta tikai uz morfoloģiska pētījuma pamata.
Patlaban noteiktas vairākas gastrīta klasifikācijas. Kongresā Kioto (Japāna) pieņemti jauni gastrīta klasifikācijas aspekti:
- autoimūnais (tips A);
- infekcijas asociētais Helicobacter Pylori;
- bakteriālais (enterokoki, mikobakteriālais, sekundārais sifilitiskais);
- vīrusu;
- parazitārais;
- sēnīšu.
Bez ārstēšanas akūtais gastrīts var pāriet hroniskā formā.
Ārējie iemesli, kas var ietekmēt gastrīta attīstību:
- stipro alkoholisko dzērienu pārmērīga lietošana;
- kuņģa gļotādas kaitināšana ar ķīmiskām vielām un medikamentiem (nesteroīdie pretiekaisuma, steroīdie un glikokortikoīdu hormoni);
- kuņģa skābju un sārmu līdzsvara pēkšņas izmaiņas (tās rodas, lietojot vielas ar izteiktu Ph-faktoru, piemēram, etiķi);
- apšaubāmas kvalitātes uzturs.
Gastrīts ir pirmsvēža stāvoklis, tāpēc tas jāņem vērā ļoti nopietni.
Bīstama baktērija
Pirms 30 gadiem tika atklāta baktērija Helicobacter Pylori, kas noved pie hroniska gastrīta, vēlāk – arī pie kuņģa vēža. Patlaban izstrādāti ārstēšanās protokoli, kas dod labus rezultātus, taču viss nav tik vienkārši.
Dažādi avoti norāda, ka šī baktērija atrodama 87%-95% cilvēku organismā, taču nebūt ne visi saslimst.
Lai mikroorganisms radītu slimību, nepieciešami noteikti apstākļi, piemēram, aktīva imūnsistēmas pavājināšanās, izmaiņas imūnsistēmas darbā.
Fibrogastroduodenoskopija un citas diagnostikas metodes
Gastrīts, ko rada Helicobacter Pylori, ir izplatīts visvairāk. Taču nepieciešama kompleksa diagnostika, lai konstatētu to organismā.
Par zelta standartu kuņģa slimību diagnostikā tiek uzskatīta fibrogastroduodenoskopija (FGDS). Speciāla zonde iekļūst barības vadā, kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā.
Daudzi izjūt bailes pirms šī pētījuma spēcīgā vemšanas refleksa un citu ar to saistīto parādību dēļ. Tomēr patlaban gandrīz visur FGDS tiek veikta ar sedācijas metodi. Viss noroit nesāpīgi un ātri – ne vairāk kā 10 minūtes.
FGDS laikā diagnostikas nolūkiem tiek paņemts kuņģa materiāls, piemēram, kuņģa sula un nokasījums gremošanas sistēmas čūlu izēstajās vietās. Biopsijas materiālu izpēta patologanatomi – viņi nosaka, vai čūlu vietās atrodama baktērija Helicobacter pylori. Parasti ticamības labad materiāls tiek paņemts no pieciem iecirkņiem.
FGDS pieder pie endoskopiskajām metodēm, biopsija – pie histoloģiskajām metodēm. Pieejamas arī laboratorijas metodes: asins analīze jautājumā par Helicobacter pylori esamību. Tā tiek nodota vienu reizi mūžā un neder ārstēšanās kontrolei. Izstrādāts arī elpošanas tests par Helicobacter pylori esamību, nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta gastopaneļa asins analīze, fēžu analīze un iekšējo orgānu ultraskaņas izmeklēšana – gastrīts skar arī tuvējos orgānus, piemēram, aizkuņģa dziedzeri.
Neskaidras etiolģas gadījumā tiek nodotas papildu analīzes, lai izslēgtu cērmju invāziju.
Kā ārstē gastrītu?
Ārstēšana tiek izraudzīta atkarībā no gastrīta etioloģijas un formas.
Infekcijas gastrīta gadījumā ārstēšanas galvenais mērķis ir likvidēt Helicobacter pylori. Tā ietver vairākas komponentes: pretstābju preparātu, antibiotikas, pretmikrobu preparātu utt.
Hroniska gastrīta gadījumā cilvēkam jāapmeklē ārsts un jāsaņem izmeklēšana vismaz reizi gadā.
Atrofisks kuņģa gļotādas gastrīts ar intestinālo metaplāziju prasa izmeklēšanu vismaz 2 reizes gadā ar obligātu endoskopisko kontroli.
Vai diagnoze "gastrīts" ir spriedums?
Kuņģa gļotādas un dziedzeru epitēlijs atjaunojas pietiekami ātri, un nav grūti normalizēt gļotādas stāvokli. Taču ar pareizu uzturu un dzīvesveidu.
Bieži vien cilvēki nevēlas mainīt psiholoģiskās nostādnes (nervozitāte, stress), atmest kaitīgus ieradumus (alkohols, smēķēšana), ievērot uztura higiēnu, tāpēc kaite saglabājas uz visiem laikiem... Ja izdosies mainīt sevi, izdosies pateikt ardievas arī diagnozei.
Izņēmums – atrofiskais gastrīts, autoimūnais, kura apstākļos iet bojā gļotādas šūnas. Šajā gadījumā ar ārstēšanos iespējams tikai aizkavēt izmaiņas zonās ar atrofētajām šūnām un to pārvēršanos par ļaundabīgu audzēju.
Lielā mērā gastrīts ir nepareiza uztura slimība. Lai izvairītos no tās, jau bērnībā jāpieros pie pareiza uztura un tā kulturālas lietošanas.
