Ar toksisku un kaitīgu vielu izvadi cilvēka organismā nodarbojas elpošanas un gremošanas sistēmas, āda, limfa utt. Taču lielākā daļa kaitīgo vielu tiek izvadītas caur urīnizvadorgāniem – nierēm, urīnvadu, urīnpūsli, urīnizvadkanālu. Dispečera un diriģenta lomā ir nieres.
Pārsūknē visas asinis četru minūšu laikā
Nieres ir pāra hormonālais orgāns, dabisks bioloģiskais filtrs. Sūknējot asinis, nieres atfiltrē ūdeni, mainītos sāļus, toksīnus, šūnu vielmaiņas produktus...
Nieres nekad neatpūšas, tās strādā cauru diennakti, septiņas dienas nedēļā, bez pusdienu pārtraukuma, visu mūžu – vienā režīmā un vienā minūtē pārsūknē ceturto daļu asiņu, kas atrodas mūsu organismā.
Veselām nierēm ir savs darba ritms – dienas un nakts ritms. Naktī tām ir jāatpūšas. Ja nieres dienā netiek galā ar darbu, tās ir spiestas strādāt arī naktī. Tāpēc, lai tās nepārslogotu, pacentieties divas stundas pirms miega nedzert šķidrumu, tikai glāzi ūdens pirms miega. Pārlieka slodze naktīs liek nierēm "nonēsāties" priekšlaicīgi.
Nieres regulē svarīgāko rādītāju mūsu organismā: asins pH ir vitalitātes rādītājs, tāpēc daudzas izmaiņas veselības stāvoklī ir atkarīgas no nieru darbības.
Par ko atbild labā, par ko – kreisā niere
Fizioloģijas un anatomijas ietvaros pieņemts, ka labā niere atbild par ogļskābās gāzes līmeni asinīs (gāzu apmaiņu). Ja tas kaut kādu iemeslu dēļ mazinās, cieš iekšējie orgāni. Šūnas slikti uzņem skābekli, sākas skābekļa bads. Šis stāvoklis izpaužas kā hroniska noguruma sindroms.
Labajai nierei anatomiski raksturīga noslīdējuma tieksme, tāpēc, ja USI fiksē šo faktu, tas vēl neliecina par patoloģiju.
Kreisā niere regulē kalcija apmaiņu un asiņu pH (norma sastāda 7,41-7,43; ar tādiem rādītājiem eritrocīti nesalīp un viegli pārvietojas asinīs, pildot savu funkciju). Kreisā niere netieši piedalās sirds un plaušu darbā.
Gandrīz vienmēr nieres palīdz viena otrai. Ja viena kaut kādu iemeslu dēļ nefunkcionē, tās darbu veic otra.
2002.gadā amerikāņu mediķi norādīja uz nieru mazspējas profilakses un agrīnas diagnostikas lielo nozīmi. Tā ir bīstama patoloģija, kas līdz zināmam brīdim ir slēpta. Bieži vien pacients vēršas pie ārsta tikai slimības 3. stadijā, taču medicīna ASV izmaksā dārgi gan valstij, gan apdrošināšanas kompānijām, tāpēc speciālisti pie problēmas ķērās nopietni.
Nereti nieru slimību simptomi līdzinās citām slimībām, un dažkārt tikai analīzes norāda, ka ārstēšana ir kļūdaina.
Nieru trauksmes signāli
Pēkšņas problēmas ar miegu. Nieres atbild par toksīnu izvadi no organisma līdz ar urīnu. Ja to darbībā radušās problēmas, toksiskās vielas paliek organismā. To koncentrācija asinīs pakāpeniski pieaug, un, tā kā asinis apskalo galvas smadzenes, intoksikācija ietekmē neirohumorālo regulāciju un galvas smadzeņu darbu, tāpēc vērojamas sekas: miega traucējumi, aizkaitinājums, depresija.
Galvas sāpes, nogurums, vispārējs vājums. Brīvie eritrocīti piegādā skābekli orgāniem un audiem – jo vairāk skābekļa, jo aktīvāks ir viss organisms. Ir svarīgi kontrolēt izdzertā tīrā ūdens daudzumu diennaktī (apmēram 30 ml uz 1 kg fizioloģiskā svara), lai asinis būtu šķidras. Asins sabiezēšanas rezultātā vērojama eritrocītu salipšana, biezas asinis ir grūtāk filtrēt, tiek bojāti nieru audi. Tas nav pieļaujams, jo nieres sintezē hormonu EPO (eritropoetīnu), un tā ietekmē kaulu smadzenes ražo sarkanos asinsķermenīšus – eritrocītus, tāpēc dažkārt nieru darbības traucējumi noved pie izmaiņām asins sastāvā. Ilgstošas anēmijas var liecināt par nieru slimības sākuma posmu.
Vitamīna D trūkums. Nieres piedalās ar vitamīna D pārejā pie aktīvās fāzes, tāpēc nieru slimības gadījumā būs vērojams arī vitamīna D trūkums un visi ar to saistītie simptomi. Ja uzturs un miegs ir labs, bet noguruma simptomi saglabājas, noteikti konsultējieties ar ārstu.
Āda ir sausa un viegli kairināma. Nieres uztur minerālu, ūdens un uzturvielu līdzsvaru organismā, tāpēc jebkādi šīs ķēdītes traucējumi liks sevi manīt. Visu, ko nieres nav izvadījušas, asinis iznēsā pa organismu, un tiek izmantotas citas izvades sistēmas. Viena no tām ir āda, tāpēc paaugstināta intoksikācija ietekmēs ādas kvalitāti un vispārējo stāvokli. Medicīnā ir tāds jēdziens kā dermatoksikoze (izsitumi, kairinājums, zvīņošanās…).
Metāliska piegarša mutē, nepatīkama smaka no mutes, apetītes zudums, nepatika pret gaļu. Tas var liecināt par olbaltumvielu maiņas un izvades traucējumiem, kurā tieši piedalās nieres.
Aizdusa. Liekais šķidrums organismā, ko nieres nav izvadījušas, var uzkrāties plaušās, apgrūtinot to darbu. Eritrocītu aktivitātes un skaita mazināšanās dēļ cilvēks sāk elpot ātrāk, tāpēc rodas traucējumi.
Tūskas. Lieka šķidruma uzkrāšanās organismā nieru darbības traucējumu rezultātā liek uzkrāties sāļiem. Tie piesaista ūdeni, tāpēc rodas "apburtais loks" – organisms ir spiests atstāt daļu šķidruma audos. Nieru tūska ir mīksta, simetriska, piespiežot tā pārvietojas. No rītiem parasti pietūkumi vērojami uz sejas, zem acīm un plaukstām, vakarpusē – apakšstilbu un pēdu pietūkums. Dažkārt tūska var būt slēpta, ja pieaug cilvēka svars, nemainoties uzturam un dzīves veidam. Tas ir trauksmes signāls par iekšējo orgānu tūsku.
Dziļas sāpes mugurā, dažkārt zem krūšukurvja, vīriešiem – cirkšņu un gurnu rajonā. Sāpēm raksturīga "atbalss", ņemot vērā urīnvadu inervāciju.
Arteriālā spiediena izmaiņas. Spiediena izmaiņas parasti sākas ar nieru darbības pasliktināšanos. Taču, pirms sākt lietot medikamentus spiediena pazemināšanai, vajadzētu kompleksi izmeklēt organismu – ja problēmas ar spiedienu radījusi nieru darbība, hipotensīvie preparāti situāciju tikai pasliktinās, jo tie negatīvi ietekmē nieres.
Holesterīna līmeņa pieaugums. Pasliktināta nieru darbība var izraisīt holesterīna celšanos asinīs. Tādos gadījumos ārsts parasti izraksta statīnus, taču viena no to blakusparādībām ir nieru darbības pasliktināšanās. Ja holesterīna līmenis ir būtiski paaugstināts, nevajag nekavējoties sākt dzert statīnus, vispirms pārbaudiet nieru stāvokli.
Trauksmes signālu var raidīt arī ķermeņa smaržas izmaiņas, mitras vai aukstas rokas.
Urīna sastāva izmaiņas. Uzmanību varētu piesaistīt arī urīna krāsas (tumšs, sarkans), caurspīdīguma (duļķains, pārslains), daudzuma izmaiņas, kā arī biežāki gājieni uz tualeti. Vīriešiem šādus simptomus bieži uzskata par prostātas adenomas attīstību, taču tas var būt arī signāls par nieru darbības traucējumiem.
Ko darīt vispirms
Sākuma stadijā plašāko informāciju sniegs vienkārša trīs reizes atkārtota urīna analīze. Vienreizēja analīze var sniegt kļūdainus rezultātus, vajadzīga dinamika. Jāievēro vairāki noteikumi: urīna analīzes nodošanai nepieciešama sterila tara, rūpīga dzimumorgānu higiēna, laikam starp urīna saņemšanu un analīzes veikšanu jābūt minimālam, pretējā gadījumā var sākt attīstīties urīna mikroflora, kas ietekmēs analīzes gala rezultātu.
Ja novērotas pirmās nelabvēlīgās pazīmes, nepieciešama arī asins bioķīmiskā analīze par bilirubīna, olbaltumvielu, urīnvielas un kreatinīna saturu.
Paturiet prātā: veselība ir slimību trūkums, bet slimību trūkums nozīmē profilaksi, kā arī saudzīgu un vērīgu attieksmi pret sevi. Mīliet sevi, savu organismu un esiet veseli!
