Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?

Jau skolā mūs māca, ka "London is the capital of Great Britain". Kopš tā laika sapņojam, cik vareni būtu dzīvot tur. Lielbritānijas galvaspilsēta mūsu apziņā raisa vairākus stereotipus. Lai arī briti ir vieni no retajiem Eiropā, kas rūpīgi glabā tradīcijas, no ekonomiskās attīstības neviens neizvairās. Ik gadus šurp peļņā dodas tūkstošiem emigrantu. Viņi sapņo te iesakņoties un sākt dzīvi no sākuma. Vai ir tik vienkārši?

Kur sameklēt darbu Londonā

Londonā darba meklējumos liela loma ir rekomendācijām, it īpaši profesijām pakalpojumu jomā. Auklei noteikti palūgs citu ģimeņu izsniegtu raksturojumu, oficiantam – restorāna sniegtas rekomendācijas.

Ja paziņu Londonā vēl nav, var mēģināt meklēt vakantās vietas specializētajās vietnēs (piemēram, uk4ru.com) vai aģentūrā, kas nodarbojas ar emigrantu iekārtošanu.

Jāpatur prātā, ka viņi ne tikai saņem procentus nodokļu samaksai un apdrošināšanai, bet arī peļņu, tāpēc summa galu galā būs mazāka nekā nauda, ko saņemtu darbinieks, apmaksājot visu patstāvīgi.

Aģentūras piedāvā aukles, istabenes, oficianta, celtnieka, palīgstrādnieka vietas, meklē personālu sezonas darbiem fermā. Vidēji var nopelnīt 221 eiro nedēļā, ieskaitot inventāru un mājokli.

Lai iekārtotos darbā, jums vajadzēs:

• NI Number (apdrošināšanas numurs, ko viegli var pasūtīt Google);
• CV;
• iepriekšējā darba devēja atsauksmes (ja iekārtojaties darbā kvalificēta speciālista amatā);
• bankas konts Lielbritānijā (jānorāda vismaz pagaidu adrese un jāuzrāda komunālo pakalpojumu maksājums);
• valodas zināšanas.

Diemžēl nebūs iespējams sameklēt darbu Londonā bez angļu valodas prasmēm. Pat sezonas darbiem pieņem cilvēkus, kas spēj runāt un saprast. Jāpiebilst, ka zemu apmaksāts darbs parasti pieder pie pakalpojumu sfēras, un darba devējam nav izdevīgi pieņemt cilvēku bez valodas prasmes.

Kā izturēties darba pārrunās Londonā

Lielbritānijā ir pašiem sava īpaša lietišķā etiķete. Tā nosaka ne tikai pretendenta izturēšanos pārrunās, bet arī CV stilu.

CV parasti aizņem vienu (ja, piemēram, darbu meklē students bez pieredzes) vai divas lappuses. Fotogrāfijas nav vēlamas, nav jāuzrāda vecums un dzimums. Ideālā gadījumā CV ievadā jābūt tikai vārdam un kontaktinformācijai.

Ierodoties Anglijā ieteicams izveidot kontus LinkedIn un Facebook, jo daudzos gadījumos pārrunu rezultāts būs atkarīgs no kontaktu skaita un aktivitātes sociālajā tīklā.

CV jānorāda kandidāta zināšanas un prasmes. Piemēram, valodas zināšanas, prasme strādāt noteiktās programmās. Šim blokam nevajadzētu pārsniegt 3-4 teikumus.

Pamata blokā jānorāda darba pieredze citās kompānijās, šauras ievirzes prasmes, kas saistītas ar jūru profesiju, izglītība un sertifikāti, ieskaitot to izsniegšanas un absolvēšanas gadu. Studentiem ieteicams norādīt izlaiduma kvalifikācijas darba tēmu.

Darba devējs parasti velta CV 3-5 sekundes, tāpēc tekstā vajadzīga noteikta struktūra. Londonā nevienu neieinteresēs speciālists, kurš prot darīt visu, tāpēc katrai darba vietai vajadzēs sagatavot atsevišķu raksturojumu.

Ļoti svarīga ir arī pretendenta izturēšanās sarunas laikā. Ko nav ieteicams darīt, tiekoties ar nākamo darba devēju?

1. Pirms ierasties uz pārrunām, ieteicams iepazīties ar kompāniju, izpētīt tās mājaslapu un vēsturi, palasīt atsauksmes – darba devējs bieži vaicā, ko tieši var piedāvāt speciālists.
2. Kategoriski aizliegts nokavēt tikšanās laiku, tiesa, nav ieteicams ierasties arī pārlieku agri. Etiķete norāda, ka pretendentam ir tiesības ierasties 5-10 minūtes pirms tikšanās sākuma. Nevajag nest līdzi dzērienus vai ēdienus.
3. Satraukumā cilvēki bieži sāk runāt pārāk daudz vai vispār neuzdod jautājumus. Tāda uzvedība ietekmēs darba devēja iespaidu par pretendentu.
4. Darba devējs parasti uzdod jautājumus par CV minētajām ziņām, tāpēc ieteicams paturēt prātā visus datumus un agrāk pildītos pienākumus.
5. Nav ieteicams negatīvi vērtēt agrāko darba devēju – kandidāts nesaņems pozitīvu raksturojumu.

Dzīve Londonā

Dzīve Lielbritānijas galvaspilsētā nav no lētajām. Sākumā atbraucēji parasti īrē istabas, jo savam dzīvoklim vai pat mājai bieži pietrūkst līdzekļu. Starp citu, iznomāšanas kultūra Londonā ir attīstīta un pastāvīgi nes peļņu īpašniekiem.

Londona ir sadalīta deviņās zonās. Ofisi parasti izvietoti 1.-3.zonā. Tajas mājoklis būs visdārgākais (no 1839 eiro mēnesī), tāpēc emigranti biežāk izvēlas attālākus rajonus. Mājokli var pameklēt dažādās mājaslapās, piemēram, zoopla.co.uk un rightmove.co.uk.

Tur istabu var izīrēt par summu no 689 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka mājās bieži ir plānas sienas, turklāt noteikti jāpārbauda logi – aukstā gadalaikā tie ielaiž vēsumu. Pie tam konservatīvie briti neuzstāda mājās arī kondicionētājus.

Transporta izdevumi arī ir atkarīgi no zonām, ko šķērso pasažieri. Jo vairāk, jo dārgāk izmaksās brauciens. Visbiežāk tiek izmantotas mēneša biļetes. Piemēram, mēneša biļete 1.-3.zonas šķērsošanai maksā apmēram 175 eiro mēnesī, no 1. līdz 4. zonai — 215 eiro, no 1. līdz 9. zonai – 390 eiro. Aptuveni 92 eiro mēnesī izmaksās braucieni autobusā.

Par elektrību vidēji būs jāmaksā 34 eiro mēnesī, par gāzi – 34 eiro, maksa par ūdeni Londonā tiek iekasēta reizi gadā – apmēram 286 eiro. Maksa par internetu var svārstīties – aptuveni no 45 eiro mēnesī.

Uzturs nedēļā vienam cilvēkam izmaksās apmēram 34 eiro, ja produktus pirkt vienkāršākos veikalos, piemēram, Asda vai Sainsbury’s Local. Kafija bez deserta kafejnīcā izmaksās 3-4 eiro, ar kādu našķi – 8-9 eiro. Pusdienas ēstuvē maksās 8-9 eiro, vakariņas vidējas klases restorānā – 8-15 eiro vienam cilvēkam.

Kā kļūt par mūsdienīgu Mēriju Popinsu

Parasti ir neiespējami sameklēt legālu darbu bez angļu valodas zināšanām. Protams, var mēģināt iekārtoties emigrantu ģimenē, piemēram, aukles vai vadītāja vietā. Taču izredzes nav lielas, jo tādas ģimenes nevēlas, lai ar viņu bērniem strādātu pašiem nezināmas kultūras un valodas nesēji.

Toties briti ar prieku pieņem darbā par aukli citas valsts pārstāvjus. Kopēja var ierasties saskaņā ar grafiku pēc vienošanās vai dzīvot kopā ar ģimeni un pilnvērtīgi nodarboties ar bērnu.

Live-out aukles darba nedēļa ilgst 5 dienas, taču ģimene apmaksā ceļu līdz darbam, visus braucienus ar bērniem uz papildu nodarbībām un pat atvaļinājumu. Saskaņā ar vienošanos, mūsdienīgā Mērija Popinsa var pagatavot vienkāršus ēdienus bērniem un uzkopt viņu istabu. Taču pārējiem ģimenes locekļiem par sevi jāparūpējas pašiem.

Live-out aukles alga svārstās no 12 līdz 17 eiro stundā (pēc nodokļu nomaksas) un nevar kristies zem nacionālā minimuma - £8,21, jeb apmēram 9,32 eiro stundā.

Ja aukles pakalpojumi ir īslaicīgi, alga var pieaugt līdz 30 eiro stundā.

Ģimenē dzīvojošās aukles alga ir mazāka. Tomēr darba devējam jāpiešķir viņai atsevišķa istaba, turklāt arī uzturs viņai pienākas uz darba devēja rēķina. Londonā tāda aukle var rēķināties ar 1725 eiro mēnesī.

Starp citu, aukles tiesības Lielbritānijā ir stingri aizsargātas. Darba devējam jāsamaksā ne tikai alga, jāapmaksā arī nodokļi un atvaļinājums. Tāpēc ģimenes aicina auklītes no aģentūras, lai izvairītos no jezgas ar dokumentiem.

Vai grūti iekārtoties par taksometra vadītāju Londonā?

Emigrantu vidū diezgan populāra ir taksometra vadītāja profesija. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tajā nav nekā sarežģīta. Taču, ja runa ir par Londonu, lieta nav tik vienkārša.

līdz ar Uber ienākšanu taksometru tirgū, kebmenu ienākums (tā šeit sauc taksistus) ir samazinājies gandrīz līdz 40%. Tādēļ ielās bieži sarīko streikus. Agrāk, lai nopelnītu 1376 eiro, bija jāstrādā 5 stundas, tagad – 10.

Vārdu sakot, kļūt par kebmenu nepavisam nav tik viegli. Parasti cilvēki tērē mācībām par trīs gadus: vadītājam ir jāzina visas ielas 10 kilometru rādiusā no stacijas (to ir vairāk nekā 25 tūkstoši), kā arī to detaļas ar visiem veikaliem, tirdzniecības centriem un apskates vietām. Šoferis nedrīkst izmantot GPS navigāciju.

Katrs kandidāts izpilda vairākus testus, kas apliecina viņa zināšanas par Londonu, pēc tam fināla eksāmenā sastāda maršrutu, no galvas norādot visu ielu nosaukumus, pa kurām viņam jābrauc. Turklāt nākamais kebmens iziet ārējā izskata un stresa noturības pārbaudi. 70% gadījumu stažieri pamet uzsāktās mācības.

Minimālā iekāpšanas summa 2019. gadam ir aptuveni 3,50 eiro, bet tālāk cena tiek aprēķināta atkarībā no attāluma, laika ceļā un tarifa. Piemēram, darba dienās no 5 rītā līdz 8 vakarā brauciena cena no 6 līdz 13 minūtēm būs 6-11 eiro, vakarā – no 7,50 eiro.

Lai saņemtu Uber licenci, ir jānokārto atvieglots pilsētas zināšanu tests, bet iesniegt pieteikumu var tikai pēc 2 gadiem pēc tā nokārtošanas. To var izdarīt Londonas transporta departamenta tīmekļa vietnē, kur jāraksta vēstule, norādot nākamās darbības veidu.

Pēc nedēļas sāk pieņemt dokumentus:

• pieteikums ar personas datiem;
• anketa sodāmības pārbaudei (par izziņu no Criminal Agency nāksies samaksāt aptuveni 57 eiro);
• medicīniskā pārbaude;
• "Knowledge" testa rezultāti.

Licence tiek izsniegta uz diviem gadiem, bet lai saņemtu Uber ierīci, jābūt arī automašīnas dokumentiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir personīgā vai iznomāta. Ja automobilis nepieder vadītājam, tad jāiesniedz:

• nomas līgums;
• apdrošināšana;
• tehniskā pase;
• reģistrācija cilvēku pārvadāšanai.

Jāpiebilst, ka Uber britu vidū ir ļoti pieprasīts, jo brauciena cenas ir nedaudz zemākas nekā pie kebmeņiem. Iekāpšanās cena vidēji ir 2,80 eiro, cena par 1 minūti – 0, 17 eiro, cena par 1 jūdzi – 1,38 eiro.

Zemūdens akmeņi oficianta darbā

Ir diezgan sarežģīti saviem spēkiem atrast darbu sabiedriskās ēdināšanas jomā. Visbiežāk cilvēki iekārtojas restorānos vai viesnīcās ar speciālo aģentūru starpniecību. No tām atkarīga arī darba alga.

Katrai kafejnīcai un viesnīcai jau ir savs personāls. Parasti papildu darbaspēku piesaista tikai banketiem. Tāpēc nostiprināties vienā konkrētajā vietā nav viegli, tomēr tas ir iespējams, ja izdosies labi parādīt sevi lielo pasākumu laikā.

Parasti par šādu darbu maksā 6,30 eiro stundā, bet mēdz būt arī cita sistēma. Piemēram, pirmajās 5 maiņās tiek aprēķināta likme 6,20 eiro stundā, bet no sestās maiņas līdz desmitajam jau 7,10 eiro stundā.

Savukārt darba procesā jāņem vērā, ka kolēģu vidū bieži būs brazīlieši, kolumbieši un eiropieši. Pārtraukuma laikā var papusdienot tepat virtuvē.

Tomēr labāk uzreiz gatavoties tam, ka apsēsties nesanāks un visu vakaru būs jāskraida ar šķīvjiem no virtuves līdz galdam.

Ja skraidīt nepatīk, ir iespēja iekārtoties par bārmeni. Viņa uzdevums ir pārdot apmeklētājiem alkoholiskos dzērienus. Par stundu maksā 3,50-5,30 eiro.

Dažādi palīgstrādnieki – produktu krāvēji un trauku mazgātāji saņem vēl mazāk. Turklāt viņu darbs tiek uzskatīts par nenozīmīgu un vērtējams "kukeru" līmenī, kas strādā vai nu uz ielas, vai ātrās ēdināšanas iestādēs. Toties viņiem nav vajadzīga kvalifikācija.

Ja nu iekārtoties viesnīcā?

Ja emigrantam nav nopietnas profesionālās pieredzes, var pamēģināt iekārtoties viesnīcā. Šeit tiek vērtētas valodas zināšanas, īpaši, kad jāsarunājas ar klientu.

Kandidātiem ar zemu angļu valodas līmeni derēs apkopēja vieta. Šāda darbinieka likme ir 3,50-4,40 eiro stundā.

Vārdu sakot, nav viegli veidot karjeru viesu apkalpošanas biznesā. Būs jāsāk no nekvalificēta darba (istabene, kas saņem zemāko algu) un augt līdz menedžerim. Šādā gadījumā darbinieka algu palielina divreiz.

Lai sasniegtu šo pozīciju, ir jāpaaugstina valodas prasmes līmenis. Tad būs iespēja īrēt istabu viesnīcā par pusi no īres maksas.

Ja āriene ir pievilcīga un cilvēkam piemīt dabas dota harizma, viņš var strādāt par administratoru. Šim nolūkam būs svarīgi zināt Londonas apskates vietas un jāprot strādāt ar datoru. Šāda darbinieka alga būs no 5,30 līdz 8 eiro stundā.

Ja angļu valoda pieklibo

Viena no populārākajām profesijām bez īpašām angļu valodas zināšanām ir palīgstrādnieks būvlaukumā. Visbiežāk būvlaukumos strādā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ukrainas un Krievijas pilsoņi.

Celtnieka darbs ir diezgan smags, taču arī šeit var kāpt pa karjeras kāpnēm līdz pat inženierim vai būvdarbu vadītāja, ja darbinieks jau ieņēma līdzīgo amatu savā valstī vai ātri mācās.

Vidēji palīgstrādnieks saņem no 5,30 eiro stundā, bet inženieris – no 11-14 eiro stundā. Tomēr šāds darbs ir īslaicīgs, jo darbinieki saņem algu tikai objekta būvdarbu laikā. Aģentūra piedāvā jaunu projektu tikai tad, kad ir pasūtījums.

Brīvdienās celtnieka tarifs palielinās divreiz, bet parasti ilgi strādāt šādā režīmā neatļauj.

Kā tad ir – braukt vai nebraukt uz Londonu?

Pārvākšanās, tāpat kā remonts, līdzinās ugunsgrēkam, it īpaši, ja jūs aizbraucat ne tikai no dzimtās pilsētas, bet pat pārceļaties uz citu valsti.

Protams, ja ir minimālās angļu valodas prasmes, atrast darbu ir iespējams. Tomēr jāpatur prātā, ka Londona ir diezgan dārga pilsēta, un konkurence ir daudz augstāka nekā, piemēram, piepilsētā. Tāpēc nepietiek tikai ar vēlēšanos vien.

Tāpat vērts novērtēt finanšu un fiziskos spēkus, jo daudzi emigranti, lai nodrošinātu komfortablu dzīves līmeni, ir spiesti strādāt divās vietās.

Neskatoties uz visiem mīnusiem, Londonā tomēr ir nepieciešami krievvalodīgie strādnieki tūrisma plūsmas palielināšanas dēļ. Šobrīd ir modē meklēt darbinieku, kurš varētu sniegt pakalpojumus klientiem no citām valstīm viņu pašu valodā.

Ja nebaidāties no grūtībām, darbs Londonā ir lieliska iespēja nostiprināties sapņu pilsētā un sākt dzīvi no baltas lapas.