RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valsts piederīgie pastāstījuši, kas varētu viņus pamudināt atgriezties dzimtenē. Šo faktoru vidū Brexit nav, raksta avīze "Segodņa".
Pagaidām Lielbritānijas lēmums izstāties no ES gandrīz nemaz nav ietekmējis Latvijas valsts piederīgos, kuri devušies peļņā uz Apvienoto Karalisti. Daudzi atgriezties neplāno – sadzīve ir sakārtota, ir ģimenes, stabils darbs, daudziem – arī hipotēka, stāsta raksta autors.
Atbraucēji neizšķirsies par krasiem soļiem, līdz noskaidrosies, kādas izmaiņas Brexit nesīs Londonas migrācijas politikā, pārliecināta izdevuma sarunbiedre, pedagoģe Svetlana. Viņu pašu varētu piespiest atgriezties Latvijā tikai "vājprāts".
"Ja runāsim nopietni, droši vien tie varētu būt kaut kādi apstākļi ģimenē. Manu paziņu vidū neviens nevēlas pamest Lielbritāniju," – atklāja emigrante.
Viņa piezīmēja, ka Latvijā atgriezušies tikai tie, kam nav izdevies iekārtoties jaunajā vietā, jo tas prasa zināmas pūles: daudz jāstrādā, jāplāno sava dzīve, jāiekārto sadzīve jaunajā vietā, jāatrisina ar imigrāciju saistītie jautājumi.
"Ja cilvēks nav ticis galā ar šo vienlaicīgo uzdevumu kompleksu, viņš var atgriezties dzimtenē – tur objektīvi ir vieglāk un ierastāk. Taču viņa lēmums nekādi nav saistīts ar politisko situāciju konkrētajā periodā, un ar Brexit tam nav nekāda sakara," – viņa ir pārliecināta.
Pat ja Latvijas valsts piederīgie pamet Lielbritāniju, viņi ne vienmēr atgriežas dzimtenē. Piemēram, kādreizējā rīdziniece, žurnāliste Svetlana Buda pārvākusies uz Čehiju.
"Aizbraucu tāpēc, ka 7,5 gadu laikā neesmu iedzīvojusies Anglijā. Neskatoties uz stabilo, lai arī nervozo darbu, man daudz kā pietrūka – kultūras, sabiedriskās dzīves. Brexit īpaši nesatrauca – paskatījos, ka mierīgi varu pretendēt uz rezidenta statusu, pēc tam – arī uz pilsonību," – viņa paskaidroja.
Taču daudzi atbraucēji no Latvijas nav gatavi doties kaut kur projām no Anglijas.
"Daudziem ir ģimenes, un ir grūti kaut kur aizbraukt. Ir tādi, kam ļoti gribētos atgriezties (tāpat kā es, jo es taču paralēli ar Prāgu meklēju darbu arī Rīgā), taču saprot, ka nav kur un nav par ko atgriezties," – atzīmēja Buda.
Viņa piebilda, ka reemigrācijas atbalsta projektu neviens neuztver nopietni.
"Pie tam augstu vērtē pašreizējo stabilitāti: pastāvīgs darbs, pat ja tā ir noliktava vai fabrika, iespēja plānot atvaļinājumu un savu dzīvi. Daudziem jau māja nopirkta hipotēkā, bet nekustamais īpašums tur uz vietas, grozi kā gribi. Daudziem aizbraukšana nozīmē, ka kaut kur nāksies atkal sākt no nulles. Vajadzīgas arī valodas zināšanas," – konstatēja emigrante.
Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.
2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.
Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
