RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Par spīti populārajam viedoklim, nebūt ne visi aizbraukušie Latvijas piederīgie ir laimīgi tālu no dzimtenes. Daudzus moka nostalģija pēc Latvijas, taču lielākā daļa pagaidām izvēlas svešatni.
"Dvēsele raud pēc dzimtenes", taču latvieši paliek Anglijā – no atgriešanās attur bērnu nākotne, pensija un perspektīva pavadīt pelnītu atpūtu siltajās zemēs. Vismaz tā var secināt, apkopojot Latvijas emigrantu komentārus, kurus viņi dāsni publicē sociālajos tīklos.
Piemērām, populārajā atvērtajā grupā Facebook, kas veltīta Anglijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, sākās plaša diskusija par iemesliem, kāpēc emigranti nesteidz atgriezties savā dzimtenē.
Jau tradicionāli šajā viedokļu apmaiņā pirmie komentētāji bija Baltijas valstu iedzīvotāji, tostarp no Latvijas. Sputnik Latvija apkopoja Latvijas emigrantu komentārus, kuri nolēma paust viedokli par to, vai viņi izskata Angliju kā dzīves valsti līdz sava mūža beigām vai tomēr vēlas atgriezties dzimtenē?
Vairums Latvijas emigrantu, spriežot pēc komentāriem, uzskata Lielbritāniju par ērtu un labvēlīgu valsti, no kuras tuvākajā laikā viņi nekur negrasās braukt prom.
"Mīlu šo valsti. Latvijā neatgriezīšos," lakoniski atbild uz jautājumu Olga G.
"Londonā esmu 22 gadus, gan jaunība, gan tusiņi pagājuši šeit… strādāju kā zirgs, pensija jau sen ir nopelnīta. Tagad derētu nodzīvot līdz tam vecumam – un uz Spāniju, atpūtīsimies ar mazbērniem. Latvijā, protams, ir labi, taču uz pāris nedēļām, un ar naudu. Bet lai atgrieztos turp, pat domās nekas tāds nav," spriež Irēna B.
Daudziem viens no galvenajiem motīviem, kāpēc viņi paliek Anglijā un neatgriežas dzimtenē, ir bērnu perspektīvas.
"Tā kā esmu trīs mazu bērnu mamma, pirmām kārtām man ir jāskatās uz perspektīvām bērniem, Anglijā es redzu lielas perspektīvas, Latvijā – nekādas. Nodzīvojot Anglijā 10 gadus, esmu ieguvusi daudz no šīs valsts, to, ko nebiju saņēmusi valstī, kurā piedzimu. Kamēr bērni nepaaugsies, dzīvosim šeit. Un vecumdienās jau brauksim dzīvot siltajās zemēs," raksta Marija P.
Viņai piekrīt cita Latvijas emigrantu māmiņa.
"Pilnībā jums piekrītu! Es arī pirmām kārtām skatos, kur ir labāk bērniem. Un tas ir šeit. Protams, ir žēl, ka viņi nevar augt kopā ar saviem brālēniem un māsīcām un vecmāmiņām, taču ir tā kā ir… Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko," atbild Aleksandra.
Daudzi no aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem neslēpj, ka Anglija viņiem ir tikai sava veida tranzīta punkts, un pēc pensijas viņi plāno pārcelties uz siltākām zemēm.
"Esmu no Latvijas. Skotijā esmu kopš 2003. gada. Mājas ir tur, kur mēs dzīvojam. Esmu pieradusi, izveidoju sev ērtu pasauli! Atpakaļceļa nav, tikai jauni horizonti. Uz Tenerifi pensijā," ar optimismu kaļ plānus Ksenija O.
"Nepatīk, bet arī atgriezties īsti nav kur. Mēs cītīgi krājam pensijai, hipotēku atmaksāsim 50 gados, tad domāju arī aizbraukt uz siltāku valsti," dalās savos plānos Anžela P.
"Es vēlētos palikt šeit. Šī valsts man ir devusi to, ko nav devusi mana. Nu dažkārt, protams, kad klausos latviešu dziesmas, dvēsele sauc pēc dzimtenes. Gribas atpakaļ. Drīzāk pat pēc radiniekiem. Taču atgriezties turp īpašas vēlmes nav.
Iespējams, kaut kad uz kādu citu valsti, BET ne Latvijā," piebilst Lielbritānijas iedzīvotāja Diāna B.
Latvijas emigranti pievērsa uzmanību arī sarunai par aktuālajām ekonomiskajām ziņām no dzimtenes. Piemēram, viņi joprojām aktīvi seko pensijas jautājumam.
"Esmu no Latvijas, tāpēc par atgriešanos nenākas domāt," Vadims R.
"No esošajām Latvijas ziņām – nākotnes pensiju izmērs tiek plānots 30% apmērā no oficiālās algas. Tātad, ja kāds Latvijā saņem tūkstoti, tad pēc 20 gadiem viņa pensija sastādīs apmēram 300 eiro. Nē, nu es nezinu… muļķi te ir?" sarkastiski attrauca atbild Allegra L.
Spriežot pēc visa, emigrantu vidū pastāv bažas ne tikai par savu pensiju drošību Latvijā, bet arī par valsts pastāvēšanu kopumā. "Kamēr izlemsim atgriezties, vairs nebūs kur (Latvijā)," raksta Aleksandrs G.
"Mūsu pensijas pienākšanas laikā es dziļi ticu, ka valsts ar nosaukumu Latvija nebūs, tā būs kaut kur ļoti dziļā vēsturē, nu ļoti dziļā," joka pēc piebilst Aļona M.
"Kur vien iespējams, tikai ne uz Latviju. Mani pat sākuši apgrūtināt braucieni uz turieni. Es izvēlēšos atpūtu normālā valstī vai Lielbritānijas robežās, nekā dzimtenē. Atgriezties pavisam – man tā ir pārāk acīmredzama utopija," raksta Diāna O.
"Latvija ir mana dzimtene, bet nav mana valsts," rezumē Pāvels Ž.
Tiesa, izrādās, ka visnotaļ iespaidīga daļa aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju ir gandrīz pārliecināti, ka palikt Lielbritānijā neplāno, un viņi nopietni apsver iespējas atgriezties Latvijā.
"Šeit noteikti nepalikšu! Sveša valsts, cita mentalitāte. Atgriezīšos Latvijā!" absolūti noteikti paziņo Viktors V.
"Pensijā braukšu mājās vai uz Spāniju," mazāk kategoriski secina Kaspars L.
"Desmit gadi Lielbritānijā, jūnijā braucu mājās uz dzimteni. Apnika šeit," vēl viens kandidāts uz atgriešanos Latvijā Margarita M., kura vēlāk skaidroja savu motivāciju ar to, ka dzimtenē viņa pelnīšot apmēram tikpat daudz, cik Anglijā, taču radi un tuvinieki būs blakām.
"Es arī plānoju. Divpadsmit gadi šeit, briesmīgi apnicis," dalās savās domās Marina P.
"Nē!!! Dzīvoju jau ilgi, bet tas ir pagaidām. Nekad tā man nav patikusi un neiepatiksies. Pārāk liela dzīves pieredze, lai iemīlētu valsti, kas līdzīga šai," raksta par Lielbritāniju Inna P.
"Velk uz dzimteni… mīlu Rīgu, Jūrmalu, dzimtās vietas, smaržas. Divas reizes gadā braucu – vasarā un ziemā-pavasarī, neskatoties uz to, ka radinieki nav palikuši, tikai draudzenes. Pārāk daudz laba, kas saistīts ar Rīgu. Un tas, ka tukšs, – jā, manāms. Sevišķi kopš brīža, kad "Jaunais vilnis" aizgāja, taču vienalga – velk. Neizslēdzu, ka vecumdienās sagribēšu atpakaļ," nostalģijā stāsta Ilona R.
Spriežot pēc visa, daudzi komentētāji ar lielām skumjām atceras mīļoto Latviju un pauž nožēlu, ka īstenot sapņus par atgriešanos dzimtenē katru gadu kļūst arvien grūtāk – Anglijas sociālā labklājība ievelk.
"Dzīvoju Anglijā 12 gadus. Braucu uz šejieni bezizejā, citādi vienkārši nevarēju izdzīvot. Šeit nav viegli: ja pateiks, ka te ir burvīgi, neticiet. Dzīves apstākļi šeit ir labāki, nekā mājās, pagaidām. Tomēr gribas uz mājām. Pavisam atgriezties mājās neizlemšu, dzīvosim divās mājās (esmu pensionāre), taču lielākoties Anglijā (šeit par mums vairāk rūpējas un tāpēc mums ir vairāk iespēju)," raksta Varvara G.
"Ļoti gribas atgriezties mājās… taču jo ilgāk dzīvo šeit, jo grūtāk no šejienes aizbraukt. Bērnu izglītība, piemēram. Citādi jau rīt aizbrauktu. Esmu pārliecināta, ka mājās nepazudīšu," rezumē Marika F.
Atgādināsim, ka Latvija neatkarības gados pazaudējusi gandrīz 700 tūkstošus valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar statistikas datiem, ik gadu Latviju turpina pamest apmēram 20 tūkstoši cilvēku.
Valdība meklē veidus, kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. Pērn Latvijā reemigrācijas programmas ietvaros atgriezās 173 ģimenes, 196 ģimenes izskata iespēju atgriezties, savukārt kopumā projektā ir iesaistītas 1790 ģimenes.
