RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Ārvalstu kapitāla daļa Latvijas bankās ir sarukusi gandrīz divkārt viena gada laikā. Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.
Komisijas atskaite par aizvadīto gadu publicēta FKTK mājaslapā.
Kopš 2016.gada FKTK ir pastiprinājusi komercbanku darbības kontroli un likusi tām stingrāk izvēlēties klientus, it īpaši ārvalstu klientus. Galu galā banku sektora daļa finanšu pakalpojumu sfērā sāka samazināties. Šī tendence bija vērojama arī 2018. gadā, kad bankām piederēja 79% finanšu sektora aktīvu (gadu iepriekš – 84%).
"Latvijas banku tagadne un, protams, nākotne ir pilnīgi cits klientu profils, tāpēc vairs nedalām Latvijas bankas iekšzemes un ārvalstu klientu bankās, jo tās visas orientējas vispirms uz Latvijas, tad uz EEZ un OECD valstu tirgiem.
Visas bankas dažu mēnešu laikā atteicās no Latvijā aizliegto čaulas kompāniju apkalpošanas. Trīs gadu periodā Latvijas finanšu sektoru pametuši aptuveni 10 miljardi eiro. Šādā veidā būtiski mazinot riskanto ātro transakciju biznesu, esam atbrīvojuši savu finanšu sistēmu un valsti no lieka reputācijas riska," konstatēja FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš.
Pārskatā atzīmēts, ka Latvijas bankās tagad dominē iekšzemes un ES valstu noguldījumi, kopā – jau 91%. Tāda situācija nav novērota pēdējo 25 gadu laikā.
"Banku darbības rezultāti turpmākajos pāris gados parādīs jauno biznesa stratēģiju rentabilitāti un spēju absorbēt pārmaiņu perioda radītās sekas. Šādā veidā iegūsim Latvijas ekonomikas lielumam un jaudai atbilstošu banku sektoru," informēja Putniņš.
Pārskatā atzīmēts, ka galvenais uzdevums bija atteikšanās no potenciāli augsta riska ārvalstu finanšu līdzekļu klātbūtnes Latvijā. To lielā mērā izdevies panākt: pēdējā gada laikā ārvalstu kapitāla daļa Latvijas bankās sarukusi gandrīz divkārt: no 39% 2017.gada beigās līdz 20% 2018. gadā. Iepriekš tas bija vēl lielāks – 2015.gadā tas sasniedza 54%.
Triju gadu laikā ārvalstu klientu maksājumi samazinājušies vairāk nekā 26 reizes, iekšējo ieguldījumu apjoms nemainīgi pieauga, bet līdz 2018.gadam sasniedza 13 miljardus eiro.
"Kopš 2016. gada, kad Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, FKTK iniciētā un cieši kontrolētā procesā trīs gados ir notikusi vērienīgākā finanšu nozares biznesa pieejas reforma, lai mazinātu riskus saistībā ar iespējamiem finanšu noziegumiem.
Pārskata gada vidū sadarbībā ar ECB kolēģiem FKTK padomes akceptētā kontrolētā ABLV Bank pašlikvidācija ir Latvijā līdz šim nebijis risinājums bankas darbības izbeigšanai. Arī šī ir robežšķirtne ierastajā kārtībā, kā notika banku likvidācija Latvijā, nereti procesa gaitā bankas padarot maksātnespējīgas. Tas ir nozīmīgs mūsu komandas veikums – pašlikvidācijas procesa ievirzīšana konstruktīvās sliedēs, izskatot un papildinot bankas likvidatoru sagatavoto klientu pārbaudes metodoloģiju un saskaņojot to ar citām iestādēm.
Vērtējot 2018. gadu, mums var būt patiess gandarījums par vēsturisku pārmaiņu īstenošanu, un šis ir piemērots sākuma punkts Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai.
Mūsu iestāde uzraugāmajā nozarē ir paveikusi savu darba daļu. Ceram, ka arī citas atbildīgās iestādes veiksmīgi veiks visus uzdevumus, lai starptautisko partneru vērtējums mūsu valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmai būtu pozitīvs," vērtēja Putniņš.
Jāpiebilst, ka likuma grozījumi, ko prezidents Vējonis izsludināja 28.jūnijā, paredz: Pēteris Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amata līdz šī gada 1.augustam un saņems kompensāciju 80% apmēra no gada algas. Saeima paskaidroja, ka FKTK vadības maiņa ir daļa no finanšu nozares kapitālā remonta, ko izsludinājusi valdība.
Taču tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka FKTK vadības nomaiņa ir rupja iejaukšanās iestādes darbībā, kam pēc likuma vajadzētu būt neatkarīgai.
