RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Pēc Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājā Mārtiņa Bondara domām, šobrīd Latvijas finanšu sektorā veidojas strupceļa situācija. Par to Bondars paziņojas Latvijas Radio intervijā, vēsta Tvnet.lv.
Tuvāko mēnešu laikā Latvijā gaidāma jauna Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu – Moneyval – revīzija. Bondars uzsvēra, ka Latvijai draud iekļūšana pelēkajā sarakstā. Un ja tas notiks, valsts ekonomiskā attīstība būtiski piebremzēs.
Taču, kā norāda Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, nozares sakārtošanai ir izstrādāti attiecīgi likumu grozījumi, un tie tiks pieņemti. Bondars cer, ka ar to būs gana, lai Latvija neiekļūtu Moneyval pelēkajā sarakstā.
Tiesa, pēc politiķa domām, situācija nenormalizēsies pilnībā kā pēc burvju nūjiņas mājiena. Sistēmā pastāv problēmas, un ir jāveic tās kapitālremonts, kurš ietver sevī arī personu maiņu. Tādēļ 2019. gada oktobrī-decembrī jābūt ievēlētam jaunajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sastāvam.
Bondars uzskata, ka pēc tam vēl būs liels darbs jāpadara, tostarp iespējams jāprecizē likumi vēlreiz.
Iepriekš ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvāja FKTK likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem atlūgumu pēc pašu gribas FKTK padomes priekšsēdētājam Pēterim Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei līdz 2019. gada 1. augustam kompensē ar 80% gada algas izmaksu. Šos grozījumus atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kura gatavo likuma grozījumus izskatīšanai trešajā lasījumā.
Personu maiņa un kapitālremonts
Komisija atbalstīja piedāvājumu par to, ka, ja Saeima atbrīvo no amata FKTK padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku, tad uz laiku, kamēr netiek apstiprināti jauni vadītāji, pēc kopēja finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes piedāvājuma, par padomes priekšsēdētāju norīko kādu no pārējiem FKTK padomes locekļiem vai tās darbiniekiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu komisijas darbu.
Ar FKTK likuma grozījumiem plānots samazināt tās padomes locekļu skaitu no esošajiem pieciem līdz trim. Komisija atbalstīja arī piedāvājumu, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā apstiprina Saeima pēc Ministru Kabineta rekomendācijām, savukārt pārējos padomes locekļus – pēc FKTK priekšsēdētāja rekomendācijām un pēc saskaņošanas ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.
Šī gada februārī premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja veikt nevis kosmētisku Latvijas banku sektora remontu, bet gan tā kapitālremontu. Viņš nosauca četrus galvenos reformas virzienus.
Pirmais - FKTK lomas pastiprināšana, kurai tiks dots tiešs uzdevums apkarot finanšu noziegumus. Otrais – Kredītiestāžu likuma grozījumi, lai izslēgtu no finanšu sistēmas bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Trešais – legālas prezumpcijas principa ieviešana. Un pēdējais virziens – tiesu sistēmas, policistu un prokuratūru slodzes samazināšana, lai mazo noziegumu vietā viņi vairāk uzmanības velta lietām par lielām finanšu mahinācijām.
Paredzētā FKTK reforma jau izraisījusi asu šīs iestādes vadītāja Pētera Putniņa kritiku. Pēc viņa sacītā, izmaiņas FKTK valdes iecelšanas kārtībā ir pretrunā ar Bāzeles banku uzraudzības komitejas principiem, saskaņā ar kuriem nekāda valdības iejaukšanās nedrīkst ietekmēt finanšu regulatora neatkarību.
