NYT: ASV pieprasa apņēmīgas reformas no Latvijas

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. ASV finanšu ministra palīgs Maršals Bilingslijs apmeklējis Latviju, ticies ar premjerministru un norādījis, cik nepieciešama ir stingra kontrole un steidzamas finansiālās reformas, raksta New York Times.

Vairāk nekā pirms gada ASV ietekmēja Latvijas bankas ABLV slēgšanu – tā esot bijusi saistīta ar Krievijas naudas atmazgāšanu un KTDR kodolprogrammas finansēšanu. ABLV likvidācija kļuva pirmā vairāku naudas atmazgāšanas skandālu virknē Eiropā – izrādījās, ka tajos iesaistītas arī Skandināvijas bankas. Rezultātā sākās asa diskusija par finansiālo noziegumu apkarošanu.

Banka ABLV joprojām ir Latvijas un ASV saspringto attiecību centrā – Savienotās Valstis vēlētos stingrāk kontrolēt finanšu iestādes likvidāciju.

Pēc neatkarības iegūšanas daudzas bankas Latvijā reklamējās kā tilts uz Rietumiem klientiem no bijušās PSRS un solīja bankas noslēpumu kā Šveicē. No šīs politikas nācās atteikties ASV spiediena dēļ, taču ierēdņu prognozes, ka ABLV slēgšana novedīs arī pie citu banku likvidācijas, nepiepildījās.

Pret Latvijas Bankas prezidentu ierosināta izmeklēšana aizdomās par korupciju, tostarp arī ar ABLV saistītus kukuļus, taču apsūdzība viņam līdz šim nav uzrādīta, viņš ir atgriezies savā darba vietā un noliedz visas aizdomas.

ASV finanšu ministra palīgs Maršals Bilingslijs ceturtdien savas vizītes laikā paziņoja, ka valstij "steidzami nepieciešama likumdošana" naudas atmazgāšanas kontrolei.

"Jaunā valdība strādā ātri, taču priekšā vēl ir daudz darba," viņš teica un uzslavēja premjerministru Krišjāni Kariņu par nodomiem, taču uzsvēra, ka nepieciešami rezultāti.

​

Kariņš cenšas mainīt valsts likumus un paplašināt Saeimas pilnvaras banku regulatora pieņemšanas un atlaišanas jautājumā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēteris Putniņš pārmeta valdībai vēlmi iejaukties viņa darbā un paziņoja, ka likumu grozījumi ir slēpts mēģinājums atbrīvoties no viņa.

Tuvāko mēnešu laikā Latviju gaida jauna Eiropas Padomes ekspertu (Moneyval) revīzija, pēc kuras Latvija var iekļūt "riskanto valstu" sarakstā līdzās Serbijai un Pakistānai, - par to nobažījušies daži varasvīri.

Kariņš apliecināja, ka viņa attieksme pret reformām ir ļoti nopietna. Viņš apgalvoja, ka apņēmies sakārtot sistēmu:

ja Latvija neizpildīs Moneyval rekomendācijas, valsts nokļūs pelēkajā vai pat melnajā sarakstā, tātad iespējama recesija un zaudētas darba vietas.