RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Latvijas banku sektoru sagaida nevis kosmētisks remonts, bet gan kapitāla pārbūve, lai pilnībā atbrīvotu to no "netīrās" naudas, izpildot Moneyval prasības, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš nosauca četrus galvenos reformas virzienus, vēsta Dienas Bizness.
Pirmais virziens – tā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lomas pastiprināšana, kurai tiks dots skaidrs uzdevums apkarot finanšu noziegumus. Turpmāk komisija uzliks naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumu līdzās banku likviditātes uzraudzībai.
Otrais – Kredītiestāžu likuma grozījumi, lai izslēgtu no finanšu sistēmas bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu.
"Bankai varēs atņemt licenci, ja tā nodarbosies ar lietām, ar kurām mēs Latvijā nevēlamies nodarboties. Mēs vēlamies skaidro paziņot pasaules sabiedrībai: Latvijas vairs nebūs tā vieta, kur nodarbojas ar naudas atmazgāšanu," - pateica Kariņš.
Trešais reformas virziens: legālas prezumpcijas principa ieviešana.
"Valstij vairs nevajadzēs pierādīt, ka ja čemodānā ir pusmiljons eiro skaidrā naudā, tad tie nelegāli līdzekļi. Tagad cilvēkam ar šo skaidras naudas čemodānu vajadzēs pierādīt valstij, ka šī nauda ir legāla, un no kurienes tā ir nākusi. (…) Nevari pierādīt – būs sekas," - paziņoja Kariņš.
Un pēdējais virziens: tiesu sistēmas, policistu un prokuratūru slodzes samazināšana, lai mazo noziegumu vietā viņi vairāk uzmanības velta lietām par lielām finanšu mahinācijām.
"Mēs maksājam cilvēkiem naudu no budžeta, lai viņi nodarbotos ar maznozīmīgām lietām, kamēr līdz lielajām lietām rokas neaiziet," - pateica Kariņš.
Valdības vadītājs paziņoja, ka šie virzieni mēneša laikā tiks noformēti likumprojektos un iesniegti Saeimas izskatīšanai.
Latvija tiek kontrolēta
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
