11:49 24 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.0985
  • RUB70.2637
Naudaszīmes. Foto no arhīva

Putniņš par gaidāmo reformu: civilizētā valstī tas ir nepieņemami

© Flickr/ TaxRebate.org.uk
Ekonomika
Saņemt īso saiti
Baņķieru nedienas Latvijā (80)
81

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēteris Putniņš uzskata, ka Krišjāņa Kariņa valdība cenšas tikt vaļā no viņa.

RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Latvijas valdības un valsts galvenā finanšu regulatora starpā izveidojies ekstraordinārs konflikts, vēsta Financial Times.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība prezentēja naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu reformas projektu, tostarp piedāvājot izmainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) valdes vēlēšanu kārtību. Saskaņā ar šiem plāniem, FKTK vadītājam Pēterim Putniņam, ar kuru līgums tika noslēgts līdz 2022. gadam, no jauna būs jāpiedalās sava amata konkursā šoruden.

Financial Times intervijā Putniņš apsūdzēja valdību tajā, ka likums tiek mainīts tikai un vienīgi tāpēc, lai tiktu vaļā no viņa, un paziņoja, ka nepiedalīsies konkursā.

"Civilizētā valstī tas ir nepieņemami… Jūs varat slēpt ko vien gribat, taču rezultātā visa vara nonāks valdības rokās. Tas ir apkaunojoši," - piebilda viņš.

Šis publiskais strīds iedragā Latvijas centienus atstāt pagātnē skaļos finanšu skandālus. Pērn ASV apsūdzēja Latvijas banku ABLV naudas atmazgāšanā, kas noveda pie bankas likvidācijas, savukārt pēc dažām dienām Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču sāka turēt aizdomās korupcijā. Rimšēvičs tika atstādināts no amata ar valdības lēmumu, taču vēlāk atjaunots tajā pēc ES tiesas lēmuma.

Putniņš FKTK vadībā panāca nerezidentu daļas samazināšanos Latvijas banku sektorā, ņemot vērā to, ka tieši nerezidenti bija ABLV, kā arī Danske Bank un Swedbank problēmu centrā. Iepriekš Latvija tiecās kļūt par "Austrumeiropas Šveici" un finanšu tiltu starp Krieviju un Rietumiem, taču vēlāk atteicās no šī mērķa.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa sarunā ar Financial Times paskaidroja, ka reforma netiek virzīta personīgi pret Putniņu.

"Putniņa kungs… labi pastrādājis, sevišķi tajā, kas skar nerezidentu skaita samazināšanu pēdējo gadu laikā. Mēs cenšamies pastiprināt mūsu kontroles iestādes," - piebilda viņa.

Vairums piedāvāto reformu atbilst Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkārošanos pasākumu izvērtēšanas komitejas (Moneyval) ekspertu ieteikumiem, taču izmaiņas FKTK valdes vēlēšanu kārtībā nebija šo rekomendāciju vidū un ir jaunās valdības politiskais lēmums.

Pēc Putniņa domām, šīs izmaiņas ir pretrunā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas principiem, saskaņā ar kuriem nekāda valdības iejaukšanās nedrīkst ietekmēt finanšu regulatora neatkarību.

"Viņi apgalvo, ka vēlas nostiprināt neatkarību, taču notiek pavisam pretēji," - pateica viņš.

Saskaņā ar spēkā esošo sistēmu, FKTK vadītāju un tā vietnieku izvēlas Latvijas Bankas vadītājs konsultāciju laikā ar finanšu ministru un tos apstiprina Saeima. Pēc valdības piedāvājuma, kurš vēl ir jāapstiprina Saeimai, tiks izveidota komiteja, kuras sastāvā būs politiķi, valsts ierēdņi un Valsts drošības dienesta pārstāvji, kuri izvēlēsies piecus FKTK valdes locekļus, kuru kandidatūras pēc tam tiks iesniegtas apstiprināšanai Saeimā.

Pēc Kļaviņas sacītā, jaunā procedūra nav pretrunā ar Bāzeles komitejas principiem un būs caurspīdīgāka, nekā esošā. Tāpat viņa noliedz to, ka valdībai ir konflikts ar Putniņu.

Atzīmēsim, ka Putniņš tika nosaukts to personu starpā, kuras tika iesaistītas Rimšēviča korupcijas skandālā. Šī gada martā Eiropas Centrālā Banka paziņoja, ka pārņems no FKTK kontroli pār PNB banku, kuras īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs iepriekš paziņoja, ka Rimšēvičs ar starpnieka palīdzību regulāri izspiedis viņam kukuļus, solot atteikšanās gadījumā pastiprināt bankas finanšu uzraudzību.

Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (80)

Pēc temata

Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Pusgada laikā Latvijas bankas pazaudējušas 1,5 miljardus eiro
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Pamatota tiesību ierobežošana: kurš tiks atlaists finanšu sektora reformas rezultātā

Galvenie temati