Krievijas Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Vladimirs Jermakovs 14. maijā paziņoja, ka amerikāņu uzsāktā kodolieroču dislokācija Eiropā liecina par gatavošanos to pielietošanai, Aleksandrs Hroļenko pastāstīja portālā Sputnik Igaunija. "Dažas no Vašingtonas atkarīgas valstis izliekas, ka nekas nenotiek, vai vienkārši baidās pat domāt, cik provokatīva ir gatavošanās kodolieroču pielietošanai XXI gadsimtā Eiropas teritorijā, iesaistot procesā arī valstis, kuru rīcībā kodolieroču nav."
Iepriekš Pentagona vadītāja vietnieka asistents Deivids Trahtenbergs skaidroja, ka mazas jaudas kodolieroču radīšana ir saistīta ar "krievu uzvedību", bet poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks pieļāva, ka iespējams kodoltrieciens Krievijai, ASV stratēģiskie bumbvedēji B-52H imitēja raķešu un bumbu triecienus pa Krievijas Baltijas flotes bāzēm.
Lai nu butu kā būdams, XXI gadsimta karos augstās tehnoloģijas un jauno tipu ieroči saīsinās karadarbības laiku līdz dažām stundām vai diennaktīm. Pēc militārā eksperta Aleksandra Hroļenko domām, Pentagons saskata perspektīvas savā tehnoloģiskajā (stratēģiskajā) pārākumā. Bet Baltijas valstis ir teju vai ideāla NATO spēku un bruņojuma izvēršanas robeža.
Zināms, ka Krievijai tuvākie Ziemeļatlantijas alianses locekļi – Latvija un Igaunija – atrodas 600 km attālumā no Maskavas Kremļa (vecās raķetes Pershing-2 lidojuma laiks nepārsniedz 3 minūtes).
Igaunija
"Kādiem nolūkiem Emari aviobāzē Igaunijā, 200 kilometru attālumā no Krievijas robežas parādās daudzfunkcionālās lidmašīnas, kas spēj nest kodolieročus?" vaicāja Aleksandrs Hroļenko.
Pirmo reizi iznīcinātājus F-35 Savienotās Valstis nosūtīja uz Igauniju pirms diviem gadiem un plāno F-35 pastāvīgo dislokāciju Eiropā no 2020. gada. Pat rietumu mediji uzskata, ka tā ir provokācija, jo uzbrukuma spēkus un līdzekļus pie robežām parasti paplašina uzbrukuma nolūkiem.
Emari aviobāze Igaunijā tiek uzskatīta par lielāko NATO bāzi Baltijas valstīs. Tā ir integrēta globālā preventīvā trieciena sistēmā un spēj uzņemt jebkāda tipa kara un transporta lidmašīnas, arī ASV stratēģiskos bumbvedējus. Pie tam amerikāņu ģenerāļiem nepieciešams "lielāks skaits precīzu, labi aizsargātu tālā darbības rādiusa uzbrukuma ieroču" - "frontālam uzbrukumam jaunajiem Maskavas bastioniem" Baltijas reģionā.
NATO bataljoni ar 1200 kareivjiem katrā dislocēti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā pēc alianses samita 2016. gadā. Kontingenta pamatu Igaunijā veido briti – vairāk nekā 800 karavīri.
Tā Igaunija ir pārvērtusies par milzīgu poligonu, kurā amerikāņi izstrādā scenārijus pašnāvnieciskam karam ar Krieviju. Jau viena gada laikā pēc pirmās ārvalstu vienības dislokācijas Igaunijā valsts iedzīvotāju dzīve kļuva manāmi bīstamāka.
Latvija
Aleksandrs Hroļenko konstatēja, ka ārvalstu spēku klātbūtne nelielajā Latvijā un proamerikāniska militārā bloka pastāvēšana miermīlīgajā Eiropā palielina bruņotu konfliktu risku, jo katra sistēma tiecas uz strukturālu un operatīvu paplašināšanos.
Pērn Latvija un Lietuva panāca Igauniju aizsardzības izdevumu ziņā, un tagad visas trīs Baltijas valstis, gatavojoties karam, tērē vismaz 2% IKP un sniedz savu artavu globāla starpkontinentāla kara kurināšanā.
Alianses iznīcinātāji šeit mēnešiem ilgi pilnveido iemaņas lidojumam 150-200 metru augstumā. Šāda taktika tiek izmantota nevis valsts gaisa telpas aizsardzībai, bet gan pretinieka PRA pārraušanai. No Latvijas robežas līdz Maskavai ir tikai pusstundu ilgs lidojums ar bumbvedēju (600 kilometri).
Trūcīgās Baltijas valstis nevar atļauties iznīcinātāju iegādi. ASV un NATO lidmašīnu ir daudz, atliek tikai rekonstruēt kopš padomju laikiem palikušās aviobāzes un aerodromus. Šim nolūkam desmit gadu laikā Lielvārdē iztērēti vairāk nekā 100 miljoni dolāru.
Kopumā militārās infrastruktūras attīstībai valstī (ieskaitot armijas poligona ievērojamu paplašināšanu Ādažos) Vašingtona iztērējusi 170 miljonus eiro. Brisele plāno ieguldīt Latvijas aizsardzībā līdz 2021. gadam 71 miljonu eiro. Neredzēts dāsnums.
Manevros Latvijā īpaši apmācīti un ekipēti alianses karavīri regulāri apgūst daudznacionālā militārā grupējuma operatīvo izvēršanu konflikta zonā. Faktiski, darbojas ES vēl nesankcionētā "militārā Šengena" ar iespējamu pāreju pie kovbojiska "Barbarosas" varianta.
"Kaut kādiem nolūkiem taču Pentagons uztur pusi savu ārvalstu bāzu (350) Eiropā. Vairāk nekā 40 no tām ir ASV īpašums, - atgādināja militārais eksperts – Stratēģiskajos objektos 13 garnizonos piecās Eiropas valstīs dislocēti 60 tūkstoši amerikāņu karavīru, glabājas milzīgi ieroču krājumi, ieskaitot 150 kodolbumbas armijas bāzē Ramstein."
Lietuva
Viļņa cenšas neatpalikt no vecākajiem partneriem un ieiet alianses līderu pirmajā desmitniekā aizsardzības izdevumu ziņā. Lietuvas armijā ir 18 tūkstoši cilvēku – trīsreiz vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. 2017. gadā Lietuvas Seims apstiprināja kareivju skaita pieaugumu par 20% - līdz 26,25 tūkst. 2023. gadā. Šķiet, Lietuva ieņem visagresīvāko un Krievijai naidīgāko pozīciju ES. Republikas aizejošā prezidente Daļa Grībauskaite ne vienu reizi vien aicinājusi ASV dislocēt Lietuvā uzbrukuma ieročus un zenītraķešu kompleksus Patriot. Kopā ar Poliju un Ukrainu Lietuva izveidojusi brigādi Litpolukrbrig. Aleksandrs Hroļenko pieļāva: ja Vašingtona piedāvās Viļņai izvietot Lietuvas teritorijā divus desmitus kodollādiņu, pilnīgi iespējams entuziasma uzplūds.
Kas jāpatur prātā Baltijas valstu vadītājiem
ASV tālā darbības rādiusa uzbrukuma ieroču paplašināšana nebūt neliecina par Baltijas valstu aizsardzības uzlabošanos, ir pārliecināts Aleksandrs Hroļenko.
Militārais eksperts nešaubās par to, ka tādējādi Vašingtona gatavojas karadarbībai Krievijas teritorijas dziļumā. Taču jebkāds kodolieroču pielietojums pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem, neatkarīgi no tā spēka vai precizitātes, kļūs par iemeslu Krievijas atbildes kodoltriecienam pa visu ASV un NATO militāri politisko un militāri rūpniecisko infrastruktūru. Zināms, ka Krievijas militārā doktrīna paredz kodolieroču izmantošanas tiesības pret valsti vērstas agresijas gadījumā arī tad, ja tiek izmantoti konvencionālie ieroči, taču apdraudēta pati valsts pastāvēšana.
Krievijas doktrīna nenosaka bruņojuma prioritātes vai pielietojuma robežas. Gadījumā, ja ASV kodolieroči apdraudēs Maskavu Baltijas virzienā, preventīvie pasākumi var kļūt par neizbēgamu realitāti.
"Spriežot pēc visa, Viļņa, Rīga un Tallina nedara neko, lai izvairītos no tāda likteņa," secināja militārais eksperts.
