RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Latvijā 13. maijā startēja starptautiskās militārās mācības Summer Shield XVI. Manevros, kuri notiks gan Ādažu poligonā, gan ārpus tā, piedalīsies apmēram 950 karavīru no desmit valstīm, paziņoja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku preses dienests. Eksperti šos manevrus uzskata par agresijas pret KF stimulēšanu, ka reāla konflikta gadījumā NATO atbalsts Baltijai nav garantēts.
https://t.co/frzXxs6xGb: Militārajās mācībās “Summer Shield XVI” trenēs gaisa un sauszemes operāciju integrāciju: https://t.co/SnAovqBHDC pic.twitter.com/2LRbLAXGkL
— NBS (@Latvijas_armija) 10 мая 2019 г.
Mācības ilgs līdz 25. maijam, tajās piedalīsies karavīri no Latvijas, Lietuvas, Albānijas, Čehijas, Kanādas, Polijas, Spānijas, Slovēnijas, Slovākijas un VFR. Mācību mērķis ir apgūt apakšvienību mijiedarbību un gaisa un sauszemes operāciju vadības procedūru pilnveidošana.
Summer Shield mācības Latvijā tiek rīkotas kopš 2004. gada. Sākotnēji manevru pamatuzdevums bija apakšvienību sagatavošana dalībai koalīcijas spēku operācijās Irākā.
2014. gadā manevri guva starptautisku raksturu, tie tika iekļauti NATO mācību plānā. Taču manevru sagatavošanu un to vadību turpina īstenot Latvija kā norises valsts. Summer Shield mērķiem pievienojās militārās sadarbības uzlabošana starp alianses dalībvalstīm un programmas "Partnerība miera vārdā" dalībvalstīm.
Izrādīšanās
Pēc Militāro zinātņu akadēmijas korespondentājlocekļa Sergeja Sudakova domām, vakar Latvijā uzsāktās mācības nav tik lielā mērā taktiskas, cik stratēģiski demonstratīvas. Pēc viņa domām, tādējādi Baltais nams tiecas kārtējo reizi atgādināt Kremlim, ka Vašingtonai it kā ir spiediena uz Maskavu kloķi, tostarp arī militārie.
"ASV ir nepieciešams vien mācību rīkošanas fakts Baltijas valstu – NATO sabiedroto – teritorijā, tāpēc to mērogs Vašingtonai nav tik svarīgs. Tā ir sevis veicināšana, lai "sabiezētu mākoņus". (…) Šīs mācības veicinās ne vien dažādu NATO dalībvalstu koordināciju, bet arī stimulēs to agresiju attiecībā pret Krieviju," pateica eksperts RT intervijā.
Savukārt Baltijas valstu Pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs norādīja, ka Summer Shield mācības Latvijā tiek rīkotas vienlaikus liela mēroga mācībām Igaunijā – un tas viss notiek KF robežu tuvumā.
"NATO treniņi aptver jau divas Baltijas republikas, kas ir jauns eskalācijas posms no alianses puses, jo iepriekš vienlaikus šādi pasākumi netika rīkoti," norādīja Meževičs.
Pēc Sudakova sacītā, NATO palielina mācību skaitu Baltijā, lai radītu vēl vienu spriedzes punktu KF un ASV attiecībās un ieliktu pēc iespējas vairāk šķēršļu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības ceļā ar KF. Taču, pēc eksperta sacītā, reāla konflikta gadījumā Vašingtona nesūtīs savus karavīrus karot par Baltiju.
"ASV nesūtīs peklē savus karavīrus – Vašingtona savāks šiem mērķiem brīvprātīgos no Ukrainas, Polijas un citām valstīm, jo Baltajā namā lieliski saprot, ka iespējamā konflikta gadījumā tādas valstis, kā Latvija, Lietuva un Igaunija, nespēs noturēties pat 24 stundas," norādīja Sudakovs.
Arī Meževičs uzskata, ka konflikta gadījumā NATO neatsūtīs savus karavīrus karot par Baltiju – alianses nolikuma piektais pants ir noformulēts tik samāksloti, ka negarantē automātisku aizsardzību, norāda viņš.
NATO pēdējā laikā ievērojami palielinājies militāro mācību un to dalībnieku skaitu Baltijas valstu teritorijā. Pēc KF aizsardzības ministra Sergeja Šoigu sacītā, Ziemeļatlantijas alianse trīs gadu laikā palielinājusi militāro kontingentu skaitlisko sastāvu Austrumeiropā un Baltijā septiņas reizes. "Uz Baltijas valstu un Polijas vadības histērijas fona par it kā pret tām gatavoto Krievijas agresiju NATO kontingentu skaitliskais sastāvs Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā kopš 2015. gada pieaudzis no 2 līdz 15 tūkstošiem cilvēku. NATO mācību laikā grupējuma skaits pieaug līdz 40-60 tūkstošiem karavīru," pateica Šoigu.
Taču ministrs uzsvēra, ka Krievijas BS nepalielina karaspēku sastāvu uz NATO dalībvalstu un Krievijas saskarsmes robežas. Pēc viņa sacītā, visi KF Bruņoto spēku attīstības pasākumi "tiek rīkoti nacionālajā teritorijā vadības un organizācijas štata struktūru sistēmas pilnveidošanas ceļā esošā skaitliskā sastāva robežās".
Maskavā vairākkārt paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas veicināšanās ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievijas nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir labi zināms, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
