Todien uz Igaunijas zemes izkāpa 210 britu kareivji no pulka Rifles 5. kājnieku bataljona, kas pazīstams pēc karadarbībām Tuvajos Austrumos. Pēc dzīvā spēka armijas bāzēs Emari un Tapa ieradās kara tehnika — tanki Challenger 2, mašīnas Warrior, pašgājējas artilērijas iekārtas, bezpilota lidaparāti un daudz kas cits, portālā Sputnik Igaunija atgādināja eksperts Aleksandrs Hroļenko.
Atgādināšu, ka NATO bataljoni — pa 1200 karavīri katrā — ir dislocēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā saskaņā ar Ziemeļatlantijas alianses samita lēmumu. Kontingenta pamatu Igaunijā veidi briti (vairāk nekā 800 karavīri).
Sākotnēji bija plānota ārvalstu spēku un Igaunijas Aizsardzības spēku sadarbības pastāvīga nostiprināšana. Tas nozīmē intensīvus kopīgos manevrus, kuru gaitā tiek izspēlēta igauņu varonīgā bojāeja "Krievijas agresora" ugunī un Ziemeļatlantijas bloka partneru atbildes trieciens (ar iespējamu taktisko kodolieroču pielietojumu). Taču daudzi Igaunijas iedzīvotāji nepiekrīt oficiālajām fobijām. Briseli, Vašingtonu un Londonu vēl gaida ilgs darbs, lai izravētu ar saknēm Baltijas pacifismu.
Kas padarīts
Britu spēki metodiski strādā pie triecieniem Igaunijas zemē. Aviobāze Emari ir lielākā NATO bāze Baltijas valstīs. Tā spēj uzņemt jebkāda tipa kara un transporta lidmašīnas, tostarp arī ASV stratēģiskos bumbvedējus. Turklāt bāze integrēta preventīvā trieciena globālajā sistēmā.
Igaunijas debesīs, Krievijas robežu tiešā tuvumā kaujas uzdevumu izpildi apgūst amerikāņu iznīcinātāji F-16 un jaunie daudzfunkcionālie F-35 Lightning II. Uz aviobāzi Emari iespējams nogādāt pāris simtus amerikāņu kodolbumbu no Beļģijas, Vācijas, Nīderlandes, Itālijas vai Turcijas (šim nolūkam Vašingtonai nav vajadzīga NATO sabiedroto piekrišana, ANO, Krievijas vai Baltijas valstu atļauja).
Maija sākumā notiks valsts vēsturē lielākie manevri — Sill 2018. tajos piedalīsies 13 tūkstoši kareivju no Igaunijas un 13 sabiedrotajām valstīm. Tamlīdzīgas mācības nebūt neveicina mieru un stabilitāti reģionā.
Igaunijas valdība konsekventi piedalās Ziemeļatlantijas alianses militārās infrastruktūras izaugsmē, ignorējot iespējamās sekas. Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers paudis solidaritāti Lielbritānijai jautājumā par incidentu Solsberijā — viņaprāt tas ir pirmais ķīmisko ieroču pielietojuma gadījums Eiropā pēc Otrā pasaules kara.
Faktiski Igaunija pilnībā uzticējusi savu likteni vecākajiem partneriem aliansē. Miermīlīgas ekonomiskās attīstības vietā Igaunijas valsts gatavojas lielai upurnešanai.
Masveida psihoze
Global Firepower reitings piešķīris Igaunijas bruņotajiem spēkiem 110. vietu pasaulē, valsts IKP — tikai aptuveni 20 miljardi eiro, tomēr republikas aizsardzības budžets sasniedzis 418 miljonus eiro. Igaunijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt ikgadējo iesaukumu karadienestā no 3200 līdz 4000 cilvēku. Saskaņā ar valdības ierosinājumu parlaments palielināja igauņu karavīru skaitu NATO misijā Afganistānā no sešiem līdz 46 cilvēkiem. Domājams, Tallina vēlas izskatīties varenāk nekā Vašingtona. Jāpiebilst, ka 2% IKP veltīt aizsardzības vajadzībām atļaujas tikai ASV, Bgaltijas valstis, Grieķija, Lielbritānija, Rumānija un Polija. Pārējās divdesmit NATO valstis draudus it kā ignorē.
Taču Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks uzskata, ka Velsā un Varšavā aizritējušo NATO samitu lēmumiem nepieciešami papildu soļi aizsardzības spējas pastiprināšanai. Domājams, amerikāņu tanku Abrams M1A2, britu tanku Challenger 2 un "varenu rētu" skaits igauņu zemē pieaugs.
Republikas militarizācija ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīvi un domāšanu. Piemēram, marta sākumā igauņu armijas kareivis ievainoja sevi no automātiskās šautenes AK-4 "varenas rētas" labad (rētas rotā vīrieti). Tapas iedzīvotāji saskaras ar citām problēmām — jau otro gadu viņi raizējas par savām meitām.
Konfrontācijas karstumā 12. martā Igaunija pārmeta Krievijai robežas pārkāpumu Vaindlo salas rajonā. Igaunijas ĀM iesniedza atbilstošu notu KF vēstniekam Igaunijā. Jāpiezīmē, ka Vaindlo sala, kuras platība ir 0,062 km², no gaisa un kartē ir gandrīz nemanāma. Tā atrodas gandrīz Baltijas jūras vidū. Un vajadzēja kārtīgi papūlēties, lai saceltu diplomātisku traci.
"Iskander" bez pretenzijām
Augošo ASV un Lielbritānijas militāro spēku priekšā Maskava vēl joprojām nav izvirzījusi nekādas teritoriālas pretenzijas vai citus draudus Tallinai, taču Krievija ir spiesta reaģēt uz NATO militārā grupējuma nesaprātīgo rīcību pie savām robežām.
Visi Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošie izlūkošanas līdzekļi cauru diennakti kontrolē potenciālā pretinieka soļus, un katrs jaunais NATO militārais objekts Igaunijā kļūst par mērķi. Koordinātes tiek ievadītas datoros un kaujas galviņās, kas paredzētas draudu neitralizācijai un likvidācijai. Tā nav nejaušība: 14. martā Krievijas un Baltkrievijas Drošības Padomes sekretāri kārtējo reizi apsprieda Ziemeļatlantijas alianses militārās infrastruktūras izaugsmes satraucošos tempus pie sabiedrotās valsts robežām.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
