RĪGA, 19. marts — Sputnik. Pēc skandāla ar naudas atmazgāšanu ABLV Bankā Latvija gandrīz zaudēja ārvalstu partneru uzticību, kuri uzskata to par "balstu pret Krievijas ietekmi", norāda Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs intervijā britu izdevumam The Guardian. Pēc viņa vārdiem, Latvija un citas Baltijas valstis vairs nevar kalpot par tiltu starp Krieviju un Rietumiem.
Atgādinām, ka 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privātbanku valstī, par naudas atmazgāšanu, par transakcijām ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Neskatoties uz to, ka bankā apsūdzības nosauca par "neredzētu apmelošanu", ABLV bija spiesta uzsākt pašlikvidācijas procesu. Tad valsts varasiestādes ierosināja veikt grozījumus banku sektora normatīvajos aktos. Tika izstrādāti pasākumi tirgus atveseļošanai, kas paredzēja "čaulas uzņēmumu" apkalpošanas aizliegumu Latvijas bankās.
Uzticība Latvijai kā "bastionam pret Krieviju" samazinājās pēc tam, kad ASV izvirzīja apsūdzības pret ABLV Bank par sistemātisku naudas no Krievijas atmazgāšanu, stāsta Rinkēvičs intervijā britu laikrakstam. Pēc viņa teiktā, Latvijai šī krīze veicināja savas lomas starptautiskajā arēnā pārvērtēšanas procesu – radās izpratne par to, ka Rīga nevar būt par tiltu starp Krieviju un Rietumiem.
"Kad esam ieguvuši neatkarību, mums bija ļoti kārdinoša koncepcija, ka Latvija un Baltijas valstis plašākā nozīmē ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs runājam angliski un krieviski, mums bija zināšanas par bijušās Padomju Savienības telpu, un mums bija attīstīta banku sistēma," - atzīmēja ministrs.
Par "šī tilta simboliem" Rinkēvičs nosauca transporta un finanšu pakalpojumus.
Tomēr turpmākie notikumi lika Latvijai mainīt viedokli.
Viņš atzīmēja, ka pēc skandāla ar ABLV Bank Latvija ir sasniegusi noteiktu progresu - ievērojami samazinājies nerezidentu apkalpošanas sektors, turklāt - viņš piebilda - tā nav tikai Latvijas problēma, tādēļ tai ir nepieciešama Eiropas kontrole. Piemēram, naudas atmazgāšana jāuzskata galvenokārt, kā nacionālās drošības jautājumu, nevis tikai kā korupcijas problēmu.
"Šis naudas plūsmas veids var ietekmēt politisko dzīvi, reputāciju un iekšējos ieguldījumus," - teica Rinkēvičs.
Latvijas bizness, publicisti un daži politiķi gada garumā kritizē Latvijas varu par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītu iestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana ienesa ievērojamu peļņu, kuras daļa nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.
Latvijas publicists Oto Ozols paziņoja, ka Latvijas valdība neko nav izdarījusi, lai aizsargātu valsts reputāciju pēc tam, kad amerikāņu Finanšu ministrijas struktūra apsūdzējusi ABLV Bank naudas atmazgāšanā.
Sabiedrotais - Amerikas Savienotās Valstis – iecirta pļauku Latvijai, bet Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs to pacieta.
"Mēs saucam Amerikas Savienotās Valstis par mūsu stratēģisko sabiedroto un draugu. Un, ja šis draugs pēkšņi publiski saka, ka Latvijas banku sistēmā pastāv korupcija, ka tajā notiek kaut kas nelikumīgs, un visas pasaules priekšā mums dod pļauku (…), tad man rodas jautājums mūsu ĀM un ministram Edgaram Rinkēvičam, kā tas varēja notikt, ka mūsu labais draugs un sabiedrotais dod mums pļauku visas pasaules priekšā. — Nē, sabiedrotie un draugi tik sarežģītus jautājumus risina aci pret aci," - sacīja Ozols.
Pēc publicista vārdiem, Latvijas varas iestādēm diplomātiskajā līmenī būtu jānovērš publiskas apsūdzības no ASV puses.
"Mūsu valdībai, Ārlietu ministrijai un Rinkēvičam bija jāatrisina šī problēma pirms tas viss kļuva publiski zināms. Tagad tika nodarīti zaudējumi mūsu reputācijai," - noslēdza Ozols.
Rinkēvičs ir gatavs "apglabāt" arī tranzītu
Ministrs iepriekš apgalvoja, ka arī tranzīta nozarē Latvija "vairs nav nedz vārti, nedz tilts". Pēc viņa vārdiem, Krievijas lēmumiem ekonomikas un tranzīta jomā jau sen ir stratēģisks raksturs, tāpēc Latvijas bizness nevar cerēt, ka iespējamā sasilšana Rīgas un Maskavas attiecībās glābs viņu uzņēmumus. Uzņēmēji, kā arī valsts satiksmes ministrs Anrijs Matīss kritiski uztvēra šos vārdus.
"Kā citās valstīs vajadzētu uztvert šos vārdus? Vai mēs atsakāmies no tranzīta? Bet tas dod mums 10% no IKP (aptuveni 27 miljardi eiro 2017. gadā – red.), nozarē nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku," - sacīja Matīss.
Latvijas tranzīta sektors ir zaudējis nozīmīgu kravu apjomu Krievijas nodomu dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa pārvadājumu spēju. Pēc ekspertu domām, situācija Latvijas tranzīta sektorā var pasliktināties vēl vairāk pēc tam, kad Krievijā tiks uzbūvēti specializētie termināļi – graudu un mēslojumu pārkraušanai.
